Iestāšanās Eiropas Savienībā un dažādi valstī notiekošie sociāli ekonomiskie procesi pēdējā laikā izteikti mainījuši arī Vecrīgas seju. Ik gadu strauji palielinās ārvalstu tūristu pieplūdums Rīgā un Vecrīgā. Augot iedzīvotāju labklājībai, pieaudzis arī to rīdzinieku skaits, kuri dodas uz vecpilsētu, lai izklaidētos, atpūstos, pavadītu vakaru draugu lokā kādā no daudzajām kafejnīcām vai bāriem. Līdz ar to šajā Rīgas daļā ir vērojama arvien lielāka rosība, kuras neizbēgamais pavadonis ir troksnis un burzma, kas atsevišķās vietās nenorimst līdz pat rītam.
   Analizējot Vecrīgas apmeklētāju populārākos maršrutus un pārvietošanās dinamiku, „Immostate” speciālisti nonākuši pie secinājuma, ka nekustamo īpašumu tirgū ir jāievieš jauns jēdziens – klusā Vecrīga.
   „Lai arī Vecrīgas teritorija nav liela, varam redzēt, ka atkarībā no trokšņa līmeņa un gājēju intensitātes to iespējams iedalīt vairākās zonās – trokšņainās un klusās,” stāsta „Immostate” valdes priekšsēdētājs Vestards Rozenbergs.
   Trokšņainās zonas atrodas Audēju ielas, Grēcinieku ielas, Kaļķu ielas un vairāku citu ielu, pa kurām iespējams nokļūt Vecrīgā, tiešā tuvumā. Trokšņaini, it īpaši vasarā, ir arī Līvu laukumā un Doma laukumā, kā arī to tuvākajā apkārtne, kur ir īpaši daudz dažādu bāru, kafejnīcu un citu izklaides vietu. Pie Vecrīgas klusākajiem rajoniem „Immostate” speciālisti pieskaita lielāko daļu perifērijas rajonu. Tiesa gan, šeit jāskatās, cik tuvu ir ielas ar intensīvu transporta satiksmi. Tādas kā, piemēram, 11. Novembra krastmala vai 13 . Janvāra iela.
   Neliels mīnuss ir arī tas, ka galvenokārt tieši Vecrīgas perifērijā vēl ir daudz nesakoptu un degradētu teritoriju. Kā piemēru iespējams minēt rajonu no 13 . Janvāra ielas līdz Audēju un Grēcinieku ielai, kur ilgu laiku stāvējušas neizmantotas tukšas ēkas un dažādi grausti. Pašlaik gan šis rajons kļūst arvien sakoptāks. Vecrīgas perifērijas daļā tiek būvēti arī vairāki jauni projekti, piemēram, „Rīdzenes Rezidence”.
   „Jau tuvākajā nākotnē kādreiz degradētais rajons izskatīsies pavisam savādāk. Pozitīvas pārmaiņas jau ir sākušās, un teritorijās, kas ir tuvāk Daugavai, vērojama visai strauja attīstība,” rajona perspektīvas komentē V.Rozenbergs. Viņš arī prognozē, ka daudz lielāka vērtība nākotnē būs īpašumiem, kas atrodas Mārstaļu, Kungu un Peitavas ielas rajonā, kas ir attālāk no intensīvas satiksmes un iecienītākajām tūristu un atpūtnieku pastaigu vietām.
   Klusuma un miera oāzes atrodamas arī daudz attīstītākos Vecrīgas rajonos. Kā spilgtu piemēru V.Rozenbergs nosauc to vecpilsētas daļu, kas sākas pie Smilšu ielas, robežojas ar Vaļņu un Kaļķu ielu, Līvu laukumu, Mazo Smilšu ielu un Meistaru ielu. Šis ir diezgan kluss Vecrīgas rajons, kura pievilcību īpaši izceļ arī Bastejkalna un Pilsētas kanāla tuvums. Tur, Vaļņu ielā 4 , uzcelts un tūdaļ tiks nodots ekspluatācijā jauns ekskluzīvs nams, kurā ir tikai deviņi visaugstākajām kvalitātes prasībām atbilstoši apartamenti. Pietiekami kluss un jauks ir arī rajons Palasta ielas apkārtnē.
   „Tie Vecrīgas īpašumi, kas atrodas pie ielām ar intensīvu gājēju satiksmi, kā arī blakus attīstītam kafejnīcu, restorānu un bāru tīklam nebūs piemēroti, cilvēkiem, kuri, pērkot mājokli, grib dzīvot mierā un klusumā. Protams, cilvēkiem var būt dažādas prioritātes. Kāds noteikti gribēs mājokli tieši nakts uzdzīves epicentrā, taču nekustamo īpašumu speciālistiem būtu jārunā un pircējiem jāsaprot, kādi ir konkrētās vietas plusi un mīnusi,” saka V.Rozenbergs.
   Šis jautājums ir īpaši aktuāls, jo vecpilsētā veidojas arvien vairāk jaunu dzīvojamo projektu.

Papildus informācija par topošajiem projektiem klusajā Vecrīgā:

Tālr.. 7358020, 29273203, 26551502 www.immostate.lv