Daudzdzīvokļu mājas
Saskaņā ar biznesa informācijas centra „Jaunie projekti“ rīcībā esošo informāciju 2006. gada vasaras pirmajos mēnešos jauno dzīvojamo projektu tirgū Latvijā bija vērojama īpaši augsta piedāvājuma aktivitāte. No 10. jūnija līdz 10. jūlijam nekustamo īpašumu tirgū izsludināja sensacionāli daudz daudzdzīvokļu māju jauno projektu (29 projektus jeb 2018 dzīvokļus), savukārt no 10. jūlija līdz 10. augustam potenciālajiem pircējiem tika piedāvāti vēl 18 jauni projekti jeb 1420 dzīvokļi (skat. 1. attēlu). Vasaras pēdējais mēnesis nebija izņēmums: no 10. augusta līdz 10. septembrim tika izsludināti 17 daudzdzīvokļu māju jaunie projekti, kuros kopumā ieplānota 952 dzīvokļu celtniecība (skat. 1. attēlu un 1. tabulu). Tādējādi šis ir trešais augstākais tirgus aktivitātes rādītājs pēdējos 12 mēnešos. To projektu vidū, kuri izsludināti tirgū no 10. augusta līdz 10. septembrim, līderpozīcijas ieņem Rīgas centrs – 6 jaunie projekti, tam seko Rīgas rajons – 5 projekti, galvaspilsētas mikrorajoni – 4 projekti (Ziepniekkalns, Ķengarags, Pļavnieki, Teika), kā arī Jūrmala un Jelgavas rajons – katrā 1 projekts. Par projektu attīstītāju augstu piedāvājuma aktivitāti liecina arī tas, ka tirgus regulāri tiek papildināts ar jauniem projektiem. Taču iepriekšējais mēnesis kļuvis par izņēmumu: visapjomīgākais projekts netika izsludināts Rīgas mikrorajonos un arī galvaspilsētas centrā nekā tas bija iepriekšējā mēnesī („Skanstes virsotnes“). Šoreiz jaunais projekts – multifunkcionālais komplekss Zvejnieku ielā 13 , kas iekļauj 260 dzīvokļu celtniecību – pirmoreiz tika izsludināts Jelgavas rajonā (skat. 2. tabulu).

Cenu dinamika
Tāpat kā iepriekšējos mēnešos, arī no 10. augusta līdz 10. septembrim visos tirgus segmentos saglabājies stabils un vienmērīgs jauno projektu dzīvokļu cenu pieaugums. Viszemākais cenu pieauguma temps fiksēts Jūrmalā, tas bijis vidēji 1-1,5% mēnesī. Savukārt visaugstākais cenu pieauguma temps, tāpat kā iepriekš, ir Rīgas rajonā – vidēji 5,5-6% mēnesī. Jūrmalā jauno dzīvokļu cenu vidējais līmenis stabilizējies ap 3260 EUR/m2, savukārt Rīgas rajonā atskaites periodā tas pieaudzis vidēji no 1260 EUR/m2 līdz 1330 EUR/m2 (skat. 2. attēlu). Atšķirībā no Jūrmalas, galvaspilsētas centrā, kur vidējais cenu līmenis šā gada augustā – septembrī bijis vidēji 3530 EUR/m2, cenu pieauguma temps ik mēnesi sasniedz vidēji 2,5-% mēnesī. Līdzīgs cenu pieauguma temps novērojams arī Rīgas mikrorajonos, tomēr 1 m2 vidējā cena no 10. augusta līdz 10. septembrim bija 1730 EUR/m2 (skat. 2. attēlu). 

Piedāvājuma struktūra
Analizējot mājokļu piedāvājuma struktūru daudzdzīvokļu māju jaunajos projektos, konstatēts, ka pēdējos piecos mēnešos (no 10. februāra līdz 10. jūlijam) tā bijusi pietiekami stabila. Aptuveni 60% jauno dzīvokļu piedāvāti Rīgas mikrorajonos, vairāk nekā 20% – Rīgas rajonā, 8% – Jūrmalā un pārējie 8% – citos valsts rajonos. Tā kā pēdējos divos mēnešos Rīgas centrā izsludināta vesela virkne apjomīgu projektu, piedāvājuma struktūrā tomēr radušās nozīmīgas pārmaiņas (skat. . attēlu). No 10. jūnija līdz 10. septembrim jauno dzīvokļu īpatsvars mikrorajonos samazinājies par 10% (no 60% līdz 50%), savukārt Rīgas centrā pieaudzis par 9% (no 7% līdz 16%). Pagājušajā mēnesī šīs strukturālās pārmaiņas radījis projekts „Skanstes virsotnes“, savukārt atskaites periodā – projekti „Hanzas iela“ un „Hanzas iela b“. Situāciju analizējot vēl detalizētāk, var secināt, ka, tāpat kā iepriekš, Rīgas centram investoru acīs ir ļoti augsta pievilcība. Par to liecina ne tikai lielu projektu ienākšana tirgū, bet arī liels projektu skaits, kas patlaban ir tikai izstrādes un saskaņošanas stadijā. No 267 daudzdzīvokļu māju projektiem, kas ir plānošanas stadijā, 109 būs Rīgas centrā. Salīdzinājumā ar Rīgas centru pilsētas populārākajos mikrorajonos saskaņošanas un izstrādāšanas stadijā ir daudz mazāk projektu (16 Purvciemā, 9 Pļavniekos un pa 8 Teikā un Imantā). Tā kā Rīgas mikrorajonos atskaites periodā tika izsludināti tikai četri salīdzinoši nelieli projekti (dzīvokļu kopējais skaits – 123 ), tirgū ienākušais jaunais piedāvājums būtiski neietekmēja jauno dzīvokļu piedāvājuma struktūru galvaspilsētas mikrorajonos. Tāpēc, līdzīgi kā iepriekš, investoriem vispievilcīgākie Rīgas mikrorajoni ir Mežciems, Pļavnieki, Purvciems, Ziepniekkalns, Imanta un Šampēteris.

Rindu mājas un dzīvojamie ciemati
Neraugoties uz to, ka jauno dzīvojamo ciematu un rindu māju visaugstākā koncentrācija novērojama Rīgas rajonā (to īpatsvars abos segmentos ir vairāk nekā 60%), lielākā daļa jauno projektu vēl joprojām ienāk Rīgas rajona tirgū. No 10. augusta līdz 10. septembrim dzīvojamo ciematu tirgū tika izsludināti seši jauni projekti. Četri no tiem („Buciņi“, „Privātmājas Garkalnē“, „Silarāji 3 . kārta“ un „Mazā Šveice 2“) būs Rīgas rajonā, viens („Ainavas II“) – Juglā un viens („Privātmājas Tukumā“) – Tukumā. Interesanti, ka dzīvojamā ciemata „Mazā Šveice 2“ projektā iekļautas arī rindu mājas, tādējādi atskaites periodā tas ir vienīgais jaunais piedāvājums šajā segmentā. Taču pirmoreiz ir vērojamas pazīmes, kas liecina, ka investīciju ziņā Rīgas rajons kļūst mazāk pievilcīgs dzīvojamo ciematu un rindu māju projektu attīstībai. Visspilgtākā pazīme ir dzīvojamo vienību (māju) vidējā skaita samazināšanās projektā. Piemēram, vislielākais projekts, kas papildināja tirgu no 10. augusta līdz 10. septembrim, bija „Buciņi“ (Rīgas rajonā, Berģos) un „Privātmājas Garkalnē“ (Rīgas rajonā, Garkalnē), un tajos plānota attiecīgi 49 un 43 māju būvniecība. Savukārt vismazākais projekts ir „Privātmājas Tukumā“ (Tukumā) un „Mazā Šveice 2“ (Rīgas rajonā, Siguldā), kur paredzēta attiecīgi 4 un 13 dzīvojamo vienību celtniecība. NoslēgumāAnalizējot pēdējo mēnešu jauno projektu tirgus attīstības dinamiku, jāatzīst, ka tirgū turpinās piedāvājuma struktūras pārmaiņas. Divu pietiekami lielu projektu ienākšana tirgū, kā arī zema investoru aktivitāte Rīgas mikrorajonos atskaites periodā nosaka to, ka piedāvājuma īpatsvars galvaspilsētas centrā palielinājies par 9%. Tas vēlreiz apstiprina biznesa informācijas centra „Jaunie projekti“ izteikto pieņēmumu, ka tirgus attīstības pamatrādītāju pieaugumu vai samazināšanos ne vienmēr provocē pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvara pārmaiņas – to var radīt arī būvnieka lēmums par vietas izvēli. Taču jebkurā gadījumā šāda tendence liecina, ka, raugoties no investoru skatpunkta, reģions joprojam saglabā savu pievilcību.

Noslēgumā
Analizējot pēdējo mēnešu jauno projektu tirgus attīstības dinamiku, jāatzīst, ka tirgū turpinās piedāvājuma struktūras pārmaiņas. Divu pietiekami lielu projektu ienākšana tirgū, kā arī zema investoru aktivitāte Rīgas mikrorajonos atskaites periodā nosaka to, ka piedāvājuma īpatsvars galvaspilsētas centrā palielinājies par 9%. Tas vēlreiz apstiprina biznesa informācijas centra „Jaunie projekti“ izteikto pieņēmumu, ka tirgus attīstības pamatrādītāju pieaugumu vai samazināšanos ne vienmēr provocē pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvara pārmaiņas – to var radīt arī būvnieka lēmums par vietas izvēli. Taču jebkurā gadījumā šāda tendence liecina, ka, raugoties no investoru skatpunkta, reģions joprojam saglabā savu pievilcību.