– Irina, kāpēc tomēr iegādājāties nevis māju kaut kur apkaimē, bet gan tieši dzīvokli, turklāt, pēc mūslaiku standartiem, ne pārāk lielu?

– Nesen es nopirku dzīvokli „apkaimē” – Jūrmalā. Kad pabeigšu to iekārtot, noteikti uzaicināšu ciemos „Jaunos Projektus” un parādīšu, kas un kā man sanācis. Taču runājot par māju… Nē, nē, es esmu dzīvokļa iemītniece – nekad neesmu sapņojusi par privātmāju. Esmu pārliecināta, ka saimniekam ar savu mājokli veidojas savstarpējas attiecības. Un tās jāveido, balstoties uz savstarpēju cieņu un harmoniju. Māja ir ne vien prestiža, tā uzliek arī atbildību un nosaka pilnīgi citu dzīvesveidu. Ziemā jātīra sniegs, vasarā – jāpļauj mauriņš. Kas gan to visu darīs? Manam dzīvesveidam neapšaubāmi piemērotāks ir dzīvoklis.

Sienām jābūt!
Patiesībā jebkuri iegūtie kvadrātmetri – tas ir unikāls lauks mūsu fantāzijai, vēlmēm, kaprīzēm. Pēc dzīves šaurajos sēriju dzīvoklīšos un komunālajos dzīvokļos ar prieku gāžam sienas, radot vienotu telpu. Mājokļa studijas variants vēl joprojām ir topa virsotnē. Tomēr Irina akli neseko modei, un, ieejot savā ”kārbā”, viņa celtniekiem uzreiz paziņojusi: „Sienas būs!” Viņa uzskata, ka studija un dzīvoklis – tās ir divas pilnīgi dažādas lietas. Un tā 70 m2 lielajā dzīvoklī brīnišķīgā veidā atradusies vieta viesistabai, guļamistabai, kabinetam, virtuvei, palīgtelpai, kur atrodas arī neliela veļas mazgātava un garderobe, un, protams, arī gaitenim. Tātad tradicionālas istabas ar tradicionālām durvīm.Tiesa gan, radīšana patiešām sākusies ar to, ka sienas sabrukušas… „Kārbā” bija tikai divas sienas, kas atdalīja vannasistabu un virtuvi.
– Kāpēc sabruka?
– Tāpēc, ka šīm sienām nav nesošo konstrukciju slodzes. Tās bija viegli novākt. Kādēļ? Tādēļ, lai vannasistabu palielinātu par 1 m2 un virtuvi atdalītu no viesistabas. Savukārt ar gaiteni vajadzēja paveikt tieši pretējo – savienot to ar virtuvi. Šādi sākotnēji tumšais, šaurais koridoriņš uzreiz atdzīvojās un pārvērtās par plašu, gaišu halli. Vizuāli palielinājās arī virtuves telpa. Siena starp virtuvi un viesistabu radīja iespēju ierīkot kamīnu. Elektriskais kamīns ar kustīgas dzīvas uguns imitāciju ieņem goda vietu viesistabā. Šis ir galvenais akcents dzīvoklī – ļoti pārliecinošs un efektīgs. To Irina pasūtījusi speciāli. Apdare no elegantā oša, īsta pavarda atribūti un īpaša kamīna niša padara iespaidu vēl spilgtāku. Kamīna priekšā – sniegbalta zvērāda. Klasika.

Noņēma kvadrātmetrus
Lai izveidotu garderobi, Irina nav žēlojusi arī guļamistabu, atņemot tai vairākus kvadrātmetrus. Lietišķai sievietei, kurai darba specifikas dēļ bieži jāmaina tērpi, šāda telpa ir gluži nepieciešama. Ērti un mūsdienīgi. Taču guļamistaba tādēļ neko nav zaudējusi – arī te ir plaši un ērti. Iespējams, tas tāpēc, ka te nav nekā lieka: divguļamā gulta un diezgan paliels tualetes galdiņš ar spoguli. Tas arī viss. Pārsteidzoši, taču šajā pavisam nelielajā dzīvoklī, kur ir tik daudz funkcionālu telpu, neapšaubāmi pārņem plašuma, harmonijas un izsmalcināta stila sajūta. Pseidokolonnas eleganti ierāmē arabeskas stila arku starp gaiteni un viesistabu, savukārt tās bāli bēšā krāsa vēl vairāk paspilgtina gaismu. Virtuve ir neliela, taču ļoti mājīga. To atdzīvina krāšņie krievu lietišķās mākslas priekšmeti – porcelāna trauki ar rakstiem košās krāsās (t.s. hohlomas stilā). Kabinets, kurā valda mākslinieciska nekārtība, ir mazs, taču, kā joko pati Irina, šeit tiek kaldināti lieli plāni. Dzīvoklī ir gāzes apkure, taču radiatorus Irina nolēmusi paslēpt aiz ažūriem koka režģiem. Radiatori nav redzami, toties režģi papildina dzīvokļa kopējo interjeru kā dekors. Ne mazāk svarīga ir ieeja mājā, precīzāk, tās kāpņu telpā, kas ir savdabīga ēkas vizītkarte. Irina stāsta, ka atšķirībā no iepriekšējā mājokļa šī kāpņu telpa ir tīra un gaiša jebkurā diennakts laikā. Līdzās mājai var no vietot mašīnu, turklāt neuztraucoties par to – uz apsardzi var paļauties. Sievietei šeit ir ideāli apstākļi.„Man bija ļoti svarīgi ievākties tieši jaunā mājā, lai neizjauktu svešu, bet radītu savu auru,” stāsta Irina. „Tas ir ļoti svarīgi. Kad ievācos šajā dzīvoklī, te bija apbrīnojama miera, mājīguma un komforta sajūta, kas atsaucās uz manu noskaņu vilni gluži kā labi noskaņotas ģitāras stīga. Tas nozīmē, ka ar savu mājokli esmu pilnīgā harmonijā. Šī ir mana vieta.”