Pēc avīzes „Jaunie Projekti” 13 . numura iznākšanas pagājis kārtējais mēnesis, kas bijis īpaši bagāts ar nozīmīgiem notikumiem ne vien nekustamā īpašuma tirgū – piemēram, konkursa „Jaunie projekti” laureātu apbalvošana –, bet arī valstī kopumā. Tikko savu darbību ir uzsākusi jaunā valdība, un līdz ar to mūsu tautsaimniecībā iesācies jauns attīstības posms. Tomēr, ņemot vērā to, ka pēc vēlēšanām politisko spēku līdzsvars nav būtiski mainījies, visticamāk mūsu valsts saglabās iepriekšējo ekonomiskās attīstības kursu un būtiski politiskie riski nekustamā īpašuma tirgus attīstībai nedraud.

Daudzdzīvokļu mājas
Saskaņā ar biznesa informācijas centra „Jaunie projekti” rīcībā esošo informāciju, laika periodā no 2006. gada 10. oktobra līdz 10. novembrim jauno dzīvojamo projektu tirgū tika izsludināti 7 jauni daudzdzīvokļu māju projekti (314 dzīvokļi), tajā skaitā 1 projekts Jūrmalā un pa 2 projektiem Rīgas centrā, Rīgas mikrorajonos un Rīgas rajonā (skat. 1. zīmējumu).
Salīdzinot jauno projektu tirgus aktivitāti ar iepriekšējo mēnesi, jāteic, ka tā nav būtiski mainījusies. Kaut gan tirgū analizējamajā laika periodā tika izsludināts par 4 projektiem mazāk, tomēr kopējais dzīvokļu skaits abos periodos būtiski neatšķiras (skat. 1. tabulu).
No vienas puses, kopumā salīdzinot pēdējo divu mēnešu rādītājus ar jauno projektu tirgus aktivitāti vasaras mēnešos (no 10. jūnija līdz 10. augustam), kad ik mēnesi tirgū tika izsludināts vidēji 21 jaunās daudzdzīvokļu mājas projekts (1463 dzīvokļi), var secināt, ka tā ir būtiski zemāka (skat. 1. zīmējumu). Bet, no otras puses, salīdzinot šos rādītājus ar 2006. gada pirmo 5 mēnešu vidējiem rādītājiem, kad katru mēnesi tirgū tika izsludināti vidēji 7 projekti (386 dzīvokļi), jāsecina, ka tirgus aktivitātes pazeminājumu nebūtu pamatoti uzskatīt par negatīvu tendenci vai krīzes tuvošanās pazīmi. Drīzāk aktivitātes samazināšanās izskaidrojama kā likumsakarīga nekustamā īpašuma tirgus aktivitātes sezonālā rakstura izpausme. Šādu secinājumu apstiprina arī tirgus aktivitātes analīze iepriekšējā gada atbilstošajā periodā (no 2005. gada 10. oktobra līdz 10. novembrim), kad tirgū arī tika izsludināti 7 projekti (skat. 1. tabulu).
Detalizētāk analizējot šajā atskaites periodā izsludināto jauno projektu piedāvājumu, jāteic, ka jau otro mēnesi pēc kārtas tirgū ienāk relatīvi nelieli projekti – šomēnes 5 no 7 projektiem dzīvokļu skaits nepārsniedz 25. Vislielākais no tirgū ienākušajiem projektiem laikā no 10. oktobra līdz 10. novembrim bija Rīgas rajonā (Olainē) izsludinātais projekts „Dalbes iela 8”, kas paredz 135 dzīvokļu celtniecību (skat. 2. tabulu). No Rīgas mikrorajonos pieteiktajiem projektiem lielākais ir projekts „Primavera” (Purvciemā), kura ietvaros līdz 2008. gada pavasarim paredzēts uzcelt 102 dzīvokļus. Ņemot vērā lielo pieprasījumu pēc kvalitatīvām dzīvojamajām platībām galvaspilsētas centrā, 2 projekti („Bruņinieku iela 111” un „Strēlnieku iela 13 ”) paredz rekonstruēt esošās mājas.

Cenu dinamika
Vērtējot cenu dinamiku jauno daudzdzīvokļu māju projektu tirgus segmentā, jāteic, ka, neraugoties uz sezonālo tirgus aktivitātes pazeminājumu, analizējamā laika periodā cenu pieauguma tempi saglabājušies mēreni un stabili. Rīgas centrā un Jūrmalā šā gada oktobrī – novembrī cenu pieauguma temps sasniedza vidēji 1-1,5% mēnesī (skat. 2. zīmējumu). Rīgas centrā viena kvadrātmetra vidējā cena bija 3590 EUR/m2, Jūrmalā – 3370 EUR/m2. Rīgas mikrorajonos cenas vidēji pieauga par % mēnesī, un vidējais cenu līmenis sasniedza 1890 EUR/m2. Visaugstākais cenu kāpums joprojām ir vērojams Rīgas rajonā – vidēji 5% mēnesī. Šā gada oktobrī un novembrī jauna dzīvokļa vidējā cena Rīgas rajonā bija 1470 EUR/m2. Citos Latvijas rajonos vidējais cenu kāpums mēnesī bija 2,5%, bet viena kvadrātmetra vidējā cena – 780 EUR/m2.

Piedāvājuma struktūra
Analizējot jauno dzīvokļu piedāvājuma struktūru, redzams, ka pirmajā pusgadā tā bijusi pietiekami stabila. Apmēram 60% jauno dzīvokļu tika piedāvāti Rīgas mikrorajonos, vairāk nekā 20% Rīgas rajonā, 8% Rīgas centrā, 4 % Jūrmalā un 8% citos Latvijas rajonos (skat. 3. zīmējumu). Ievērojamas strukturālās pārmaiņas ir notikušas 2006. gada augustā un septembrī, kad Rīgas centrā tika izsludināti 3 vērienīgi projekti: „Skanstes virsotnes”, kur bija paredzēti 512 jauni dzīvokļi, „Hanzas iela” – ar 150 dzīvokļiem un „Hanzas iela 3b” – ar 130 dzīvokļiem. Tādējādi jauno dzīvokļu īpatsvars Rīgas centrā pieauga par 6% un sasniedza 13 %, savukārt Rīgas mikrorajonos piedāvāto jauno dzīvokļu īpatsvars samazinājās no 60% līdz 54 % (skat. 3. zīmējumu). Tomēr pēdējos mēnešos piedāvājuma struktūra jauno daudzdzīvokļu māju segmentā ir atkal stabilizējusies. Aptuveni 50% jauno dzīvokļu tiek piedāvāti Rīgas mikrorajonos, vairāk nekā 20% – Rīgas rajonā, 15% – Rīgas centrā, 5% – Jūrmalā un 10% – citos Latvijas rajonos.Analizējot jauno dzīvokļu piedāvājumu Rīgas mikrorajonos, redzams, ka investīciju ziņā pievilcīgākais mikrorajons joprojām ir Mežciems, kur koncentrējas aptuveni 33 % no 2006. gadā tirgū izsludinātajiem dzīvokļiem, tam seko Purvciems – 16%, Ziepniekkalns – 9%, Imanta – 8%, Pļavnieki un Ķengarags – 6%, Dzirciems 4%. Šajos 7 mikrorajonos koncentrējas 82% no visiem jaunajiem daudzdzīvokļu māju projektiem, kas izsludināti mikrorajonos.

Dzīvojamie ciemati
Lai gan tradicionāli tirgus attīstītāju aktivitāte dzīvojamo ciematu celtniecībā ir visai zema, laika periodā no 10. oktobra līdz 10. novembrim tika izsludināts līdzīgs jauno projektu skaits kā daudzdzīvokļu māju segmentā – 6 jauni dzīvojamo ciematu projekti. Trīs no šiem projektiem izsludināti Rīgas rajonā – „Avotiņi” (Ķekavas pagastā), „Krones 66” (Mārupes pagastā) un „Neibādes nami” (Allažu pagastā). Pa vienam projektam tika izsludināts arī Ogres rajonā – „Paulas”, Cēsu rajonā – „Katrīnkalns”, Talsu rajonā – „Jaunplatāji 2”. Kopumā šo 6 projektu ietvaros tiek plānots uzbūvēt 98 jaunās mājas (skat. 3. tabulu). Interesanti, ka analizējamā laika periodā netika pieteikts neviens rindu māju projekts.

Noslēgumā
Kopumā analizējot jauno projektu tirgus attīstību pēdējo 2 mēnešu laikā, redzams, ka pēc dinamiskās tirgus izaugsmes vasaras mēnešos, tā darbība pamazām atgriežas ierastajā ritmā. Par to liecina gan tirgus aktivitātes rādītāju pazemināšanās, gan piedāvājuma struktūras stabilizācija. Savukārt, apskatot tirgus attīstību ilgākā laika posmā, jāsecina, ka, atšķirībā no 2005. gada, visā 2006. gada tirgū visos reģionos ir saglabājušies mēreni un stabili cenu pieauguma tempi. Tas galvenokārt liecina par stabilu maksātspējīgu pieprasījumu pēc jaunajiem mājokļiem, ko var uzskatīt par pamatu veiksmīgai tirgus attīstībai tuvāko mēnešu laikā.