No Rietumvalstīm pagaidām atpaliekam
Latvijā daudz ko ir ierasts pielīdzināt Rietumeiropas līmenim. Būvniecības jomā, salīdzinot Rietumeiropas līmeni ar mūsējo, jāatzīst, ka tas tomēr ir zemāks, saka Nekustamo īpašumu projektu attīstītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilvars Metnieks.Rietumeiropā tādu pārrāvuma periodu būvniecībā kā Latvijā, kad celtniecība faktiski bija apstājusies, nav bijis. Tāpēc tur ir vairāk uzkrātas zināšanas, daudz vairāk arī tiek izmantotas modernās tehnoloģijas, kas ievērojami ļauj paaugstināt darbu kvalitāti un efektivitāti. Otra atšķirīgā iezīme – Rietumu celtniecības kompānijas ir šauri specializējušās, tādējādi var nodrošināt augstāku darba kvalitāti par tikpat augstām izmaksām. „Latvijā resursi tiek patērēti samērā neefektīvi, klibo arī loģistika. Rietumos ir vērts pamācīties, kā strādāt efektīvāk. Daudzi domā, ka attīstītāju peļņa ir liela, taču neviens jau neredz tos zaudējumus, kas rodas pieredzes trūkuma un tehnoloģiju neesamības dēļ. Latvijas celtnieki un attīstītāji šobrīd mācās un par skolu maksā ļoti dārgu cenu,” saka I.Metnieks.

Kvalitāti uztver dažādi
Viņš arī uzsver, ka kvalitātes izpratne nozares profesionāļiem un jauno mājokļu pircējiem ir visai atšķirīga, tāpēc apgalvojumi par slikto būvniecības kvalitāti bieži vien ir pārspīlēti.„Būvniecība ir komplicēta. Ja kvalitāti vērtē profesionālis, viņš skatās, vai projektā nav kļūdu, vai ir pareizi aprēķināta, piemēram, nestspēja. Ja tā ir aprēķināta pareizi, izvērtē, vai atbilstoši projektam notikusi būvniecība. Ir daudz fundamentālu lietu, kas mājai nodrošina ilgmūžību, un šīm lietām tiek pievērsta liela uzmanība. Tā, piemēram, ja tiek betonēts, tad betona paraugus vienmēr nes uz laboratoriju, kur pārbauda to stiprību. Ir daudz specifisku lietu, par kurām pircēji nemaz neiedomājas. Taču, ja nu gadās, ka, ienākot dzīvoklī, potenciālais pircējs ierauga, ka lamināta klājuma raksts nesakrīt vai kaut kur ir kāda plaisa, uzreiz ir liela neapmierinātība un daudz pretenziju par kvalitāti,” saka I.Metnieks.I.Metnieks uzsver, ka nelielas kļūdas būvniecībā būs vienmēr, taču neviens celtnieks vai attīstītājs neatteiksies tās vēlāk novērst. Šis process gan var nebūt pietiekami ātrs, jo būvniecības jaudas ir ierobežotas, taču, izņemot atsevišķus gadījumus, kad būvuzņēmums, piemēram, ir bankrotējis, kļūdas tiek labotas. „Būvnieks šeit atbild ar savu reputāciju un nākotni, tāpēc es noteikti negribētu teikt, ka slikta būvniecības kvalitāte būtu kāda dominējoša tendence,” saka I.Metnieks.Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume gan domā, ka problēmas ar būvniecības kvalitāti Latvijā pastāv, arī projekti, it īpaši individuālo dzīvojamo māju projekti, ne vienmēr tiek izstrādāti atbilstoši likumos noteiktajām prasībām. Galvenais iemesls tam ir kvalificētu speciālistu trūkums gan projektēšanā, gan celtniecībā.Domājams, ka, pastiprinoties konkurencei, augot attīstītāju, projektētāju un celtnieku pieredzei, izcilu un kvalitatīvu projektu kļūs arvien vairāk.To, ka pirmās bezdelīgas mums jau ir, oktobrī uzskatāmi parādīja Biznesa informācijas centra „Jaunie projekti” rīkotais konkurss „Labākais jaunais projekts – Pirmais konkurss”.

Nominācija „Labākā māja” – uzvarētājs „CityZen”
I.M.: – Mūsdienīgas un savdabīgas arhitektūras un projekta pozicionējuma piemērs. Austrumu filozofijas motīvi padara projektu interesantu un pievilcīgu. Autori izveidojuši projektu, kura centrā ir cilvēks un cilvēka labsajūta saskarsmē ar dabu. Nav dzirdēts, ka vēl kādā Latvijas projektā nami būtu izvietoti pēc Austrumu filozofijas principiem.
M.N.: – Ļoti interesants objekts ar japāņu dārzu. Es gan tomēr tam piešķirtu
otro vietu. Iemesls –“CityZen” atrodas daudzstāvu namu ielenkumā un, paskatoties pa logu, redzama ne pārāk pievilcīga apkārtne.
M.J.O.: – Ļoti labs un lielisks projekts. Varbūt vienīgi nav padomāts par apkārtējo vidi, kurā tam jāiekļaujas. Tiem, kas dzīvo kaimiņos, ir daudz labāks skats pa logu nekā tiem, kas dzīvo “CityZen” mājā. Iespējams, jābūt nelielai devai ekshibicionisma, lai dzīvotu tādos apstākļos, jo māja un tās iedzīvotāji ir daudzu ziņkārīgu skatienu objekts.
M.S.: – Ir vairāki kritēriji, kas ļauj spriest par to, kas ir labākā māja, un to nenosaka tikai arhitektūra vien. To nosaka arī funkcionalitāte, kvalitatīvs inženiertehniskais nodrošinājums, interesanta vide un daudzi citi parametri. Lai arī “CityZen” apkārtnē atrodas neizteiksmīgas daudzstāvu mājas, šo veiksmīgi risināto kompleksu ieskauj plaša labiekārtota zaļā zona. Ir sakopts pagalms. Vērtējot mājas izpildījuma līmeni kopumā, šis objekts šķita vislabākais.

Nominācija „Labākais mājas projekts” – uzvarētājs „Dienvidu pakavs 2”
I.M.: – Interesantā arhitektūra un uz zinātni balstītā projekta individualitāte – iedzīvotāji ar mērītājiem paši var noteikt klusuma, gaisa un mitruma līmeni dzīvoklī – nepārprotami to padara par pievilcīgu mājokli. Projekts veidots savdabīgā formā – pakava veidolā, kas nodrošina mājas iedzīvotājiem intīmu dzīves telpu. Šajā projektā rūpīgi padomāts arī par iedzīvotāju drošību.
M.N.: – Man patika šis projekts, kas labi sasaucas arī ar iepriekšējo – „Dienvidu pakavu 1”. Ļoti interesants šķita apzaļumotais iekšpagalms, kas ir ideāla vieta, kur spēlēties bērniem. Pārdomāti dzīvokļu plānojumi, interesanti risināta garāžu izbūve. Tuvumā nav intensīvas apbūves, un objekts labi iekļaujas apkārtējā vidē.
M.J.O.: – Projekts ir lielisks piemērs atbildīgai attieksmei pret dzīvokļu īpašniekiem. Daudz domāts par dažādām detaļām, kas padara iemītnieku dzīvi ērtāku un pilnvērtīgāku. Piemēram, projektā ir ērts dzīvokļu un lodžiju plānojums, ērti atverams stiklojums.Divstāvu autostāvvietās ir izmantotas mehāniskās parkošanas sistēmas, kas priekš Latvijas dzīvojamajiem projektiem ir diezgan revolucionārs risinājums.
M.S.: – Mūsdienīgs daudzdzīvokļu mājoklis izvirza daudz prasību – sakoptu apkārtējo vidi, atbilstošu tehnisko nodrošinājumu, pieejamību invalīdiem, to, lai māja būtu labi izgaismota. Bērnu rotaļu un pastaigu laukumus, kur droši varētu spēlēties. Svarīgi ir arī tas, lai ērti varētu piebraukt automašīnas. Visi šie aspekti projektā “Dienvidu pakavs 2” ir veiksmīgi īstenoti.

Nominācija „Labākais elitārās mājas projekts” – uzvarētājs „Ģertrūdes 65”
I.M.: – Projekts veiksmīgi iekļaujas Ģertrūdes ielas senajā arhitektūrā un rada iespēju daļēji patverties no apkārtējās pilsētas blīvuma un kņadas. Projekta vērtība ir tā funkcionalitāte, formu skaidrība un saskaņa ar apkārtējo vidi, kas būtu jāuzskata par nozīmīgu veikumu, jo kvartālu starp Čaka un Avotu ielu dēvē par vienu no Rīgas jūgendstila šedevriem.
M.N.: – Projektā var just pietāti pret esošās arhitektūras mērogiem. Interesanti, ka nams atrodas sarežģītā ģeogrāfiskā vietā, uz gara, šaura zemesgabala, tomēr iedzīvotājiem ir radīta kvalitatīva vide. Jāatzīst gan, ka es šo objektu nesauktu par elitāru, lai arī projekts ir visnotaļ jauks un kvalitatīvs. Elitāri daudzdzīvokļu nami ir liels retums.
M.J.O.: – Ļoti sekmīgs mēģinājums ir ievietot jaunu ēku vecā apbūvē. Var redzēt, ka arhitekts ir meklējis daudzus variantus, kā to labāk īstenot. Grūti iedomāties, kā, strādājot ierobežotā apbūves teritorijā, būtu iespējams izveidot ko labāku.

Nominācija „Labākā elitārās mājas rekonstrukcija” – uzvarētājs „Pulkveža Brieža 11”
I.M.: – Izsmalcināts projekts, ko izceļ jūgendstila šarms un itāļu arhitektūras elementi. Ļoti pozitīvi vērtēju tendenci saglabāt vecos dekora elementus, tajā pašā laikā katrā dzīvoklī radot oriģinālu plānojumu. Māja lieliski iekļaujas ielas un Rīgas klusā centra arhitektūrā.
M.N.: – Rekonstrukcija, kas labi iekļaujas apkārtējā vidē. Ļoti oriģināli izgaismoti pagalmi. Interesanti šķita tas, ka projektā ir gan viesnīca, gan dzīvokļi. Tas varētu būt īpaši ērti jauniem dinamiskiem cilvēkiem, kas var izmantot arī viesnīcas sniegtos pakalpojumus. Aiziet uz trenažieru zāli, pasēdēt ar ciemos atnākušajiem draugiem un biznesa partneriem viesnīcas bārā. Izmantot veļas mazgātavas pakalpojumus.Ievērību pelna arī tas, ka rekonstrukcija veikta, atjaunojot vēsturiskos arhitektūras un dizaina elementus.
M.J.O.: – Šajā klasē bija trīs projekti, un katrs no tiem savā ziņā bija unikāls. „Pulkveža Brieža 11” bija labākais kvalitātes un vērtības ziņā. Interesanta ir arī dažādā nama izmantošanas specifika, ēdināšanas bloks pirmajā stāvā, viens bloks, kurā atrodas dzīvokļi, un viens bloks, kurā atrodas viesnīca. Ārzemēs šādi risinājumi kļūst arvien populārāki, jo padara ēku „dzīvu” visu diennakti.
M.S.: – Veiksmīgs rekonstrukcijas projekts, kurā ir variēts ar netradicionāliem plānošanas risinājumiem. Ļoti interesants iekšpagalma izgaismojums.