Savā praksē esmu novērojis visdažādāko biznesa nozaru kritumus un kāpumus, un arī projektu attīstīšana šajā ziņā nav izņēmums. Neapšaubāmi, Baltijas valstīs kopumā un arī Latvijā šī joma attīstās pēc tiem pašiem likumiem un loģikas principiem kā jebkura cita nozare.

Kļūdas cena
Nekustamo īpašumu attīstīšanai piemīt arī savas specifiskas iezīmes (kas gan tas citādi būtu par biznesu – tāds bezpersonisks?). Viena no iezīmēm – tas ir ilglaicīgs pasākums. Kas no tā izriet? Tas, ka sākotnējā posmā izdarītās kļūdas cena konkrētā darba noslēguma brīdī ir jau daudzkārt palielinājusies. Un diemžēl pat šķietami nelielas kļūdas pārtop ievērojamās summās. Savukārt pamanīt trūkumus procesa sākumā ne visiem vadītājiem un vadošajiem menedžeriem ir pa spēkam. Kas tad var glābt no nevajadzīgiem izdevumiem, kuri rodas, labojot izaugsmes kļūdas? Tā, protams, ir Latvijas situācija, jo konkurence šajā biznesā te pagaidām vēl nav tik spraiga. Tas nav šovbizness, kura attīstības likumi nepieļauj ne vismazāko kļūdu. Pagaidām daudzas kļūmes nekustamo īpašumu attīstīšanā, kā mēdz sacīt, iziet cauri. Peļņa beigās varbūt nebūs tik augsta, kā gaidīts, vai arī pasākums beigsies pa nullēm... Taču zaudējumu jau nav. Tomēr, jo ilgāk šis bizness attīstīsies ar kļūdām, jo lielāks būs risks un sīvāka konkurence. Paraugieties, kādus attīstības tempus diktē aizvien jauni nekustamo īpašumu projekti gan Latvijā, gan arī kaimiņvalstīs. Kā tikt galā ar šo un citām problēmām? Pēc Aleksandra Guļajeva domām, vispirms ir jābūt precīzai attīstības stratēģijai. Ja kompānija nespēj pareizi izstrādāt ne šā procesa misiju, ne vīziju, tad to neapšaubāmi sagaida nemitīgas neveiksmes, klupšanas akmeņi un nepārtraukta spriedze. Turklāt svarīgi piebilst, ka attīstības stratēģijai ir jādarbojas arī nenoteiktības apstākļos, kas pilnībā atbilst pašreizējai darbības videi šajā nozarē. Vai tas ir sarežģīti? Jā. Taču šīs problēmas risinājums slēpjas vēl vienā aspektā.

Būtiskākais ir komanda
A.Guļajevs uzskata, ka pirmajā vietā izvirzās komandas izveides jautājums. Viņš uzskata, ka daudzās kompānijās nav patiesu domubiedru kolektīva. Un tajā vainojami ne tikai un ne tik daudz procesa ierindas dalībnieki, bet lielākoties tie, kas to vada – augstākā līmeņa vadītāji, kas itin bieži savā darbā neatšķir cēloņus no sekām un jauc kopējās vadības funkcijas ar vadošo menedžeru ikdienas darba pienākumiem. Ja eksistē komanda un kompānijas vadībai ir redzējums, kā īstenot konkrēta nekustamā īpašuma projekta attīstīšanu, tad taču ir visas iespējas radīt un izpildīt savu attīstības stratēģiju. To paveikt nav viegli, tomēr tas ir pilnībā iespējams un vēl vairāk – pat nepieciešams. Sistēmiska pieeja jebkuru uzdevumu risināšanā, izmantojot grupu darba metodes, – tieši tāds ir nekustamo īpašumu projektu attīstīšanas nozares turpmākās izaugsmes ceļš. Pārzinot noteiktas metodes, var viegli nodalīt attīstības stiprās un vājās puses, kā arī izraudzīties soļus, kas nākotnē nodrošinās uzvaru. Ja kompānijas misija un vīzija ir labi izstrādāta, katrs vārds šajā projektā ir pārbaudīts. Ja, piemēram, tur paziņots, ka „mums ir jābūt līderiem nekustamo īpašumu tirgū“, tad derētu atbildēt uz visiem jautājumiem, jo katram vārdam ir jēgpilna slodze. Ko nozīmē „jābūt līderiem“? Ko nozīmē „mēs“? Kuri faktori norādīs, ka esam līderi? Šeit nepieciešama precīza mērauklavisām darbībām, kuras veicot konkrētā projektu attīstītāju kompānija var sasniegt šo līmeni ar minimāliem finanšu un laika zaudējumiem. Lūk, tieši tas arī ir izstrādājamās stratēģijas galvenais uzdevums. Ja augstāko menedžeru komanda un visi darbinieki labi un mērķtiecīgi strādā, tiek radīti pārdomāti, nopietni un reāli īstenojami dokumenti.

Panākumi − metodikā
Taču ir viens „bet”. Daudzi vadītāji pietiekami labi nepārzina īstas sistēmiskās analīzes metodes. Tā kā šī nozare ir diezgan jauna, pieredzes un iemaņu trūkums neapšaubāmi bremzē tās attīstību. Turklāt, lai kompānija dzīvotu un veiksmīgi darbotos, loģiski būtu veidot stratēģiju saistībā ar pašreizējo un nākotnes tirgus situāciju, protams, ņemot vērā visus iespējamos riskus. Pēc A.Guļajeva domām, galvenie šķēršļi nekustamo īpašumu projektu attīstīšanai Latvijā, kā arī ikvienas šīs nozares kompānijas izaugsmei ir meklējami skaidru kompānijai izvirzīto uzdevumu neesamībā un neprasmē radīt komandu. Tie, kas pirmie šo situāciju apzināsies, arī būs līderi šajā biznesā. Pašlaik atrast finansējumu saviem projektiem Latvijā un citās Baltijas valstīs nemaz nav tik sarežģīti. Bankas nekustamo īpašumu projektu attīstīšanas kreditēšanas jomā strādā aktīvi. Taču ne visi spēj stratēģiskā līmenī nolemt, kā saprātīgi izmantot šos līdzekļus, lai atmaksātu tos minimālā termiņā ar minimāliem zaudējumiem. Un šeit atkal atklājas tas, ka procesa dalībniekiem nav pietiekami lielas pieredzes un ir dziļa neizpratne (dažkārt arī nevēlēšanās un nepatika) pret to, ka ceļu uz mērķi nosaka vienīgi komanda, nevis indivīdi. Patlaban par nozīmīgu negatīvo faktoru nekustamo īpašumu projektu attīstīšanas nozares izaugsmē, kas turklāt nosaka arī konkrētās kompānijas tālāko likteni, var kļūt stipru, noregulētu saišu trūkums visu procesa dalībnieku starpā, – atzīst treneris konsultants. – Daudzajās diskusijās man radās iespaids, ka pagaidām projektu attīstītāju, būvnieku un arī kredītiestāžu starpā nav izveidojusies pietiekami laba partnerība. Taču bez tās cerēt uz veiksmi nevar.

Mūs sagaida sīva konkurence
Turklāt jāņem vērā tāds faktors, ka nekustamo īpašumu projektu attīstīšanas nozare Baltijā tomēr pagaidām atrodas siltumnīcas apstākļos: šeit vēl nav ienākuši daudzi solīdi ārzemju tirgus dalībnieki. Viņi vēl tikai vēro mūsu tirgu, taču dara to pietiekami uzmanīgi. Kad viņi šajā tirgū ienāks, sāksies pavisam citādāka konkurence. Tāpēc jāatgādina, ka nekustamo īpašumu attīstīšanai Baltijas valstīs ir pavisam nedaudz laika, lai paātrinātu savu biznesu, ieviestu tajā zinātnisko pamatojumu un izstrādātu precīzu attīstības stratēģiju. Vēl arī jāpiebilst, ka labas, darbspējīgas komandas izveidošanai laika nepieciešams ļoti daudz. Taču darbs pie procesa pilnīga redzējuma, tā strukturēšanas un kompānijas zīmola atpazīstamības ir krietni vien ilgāks. Protams, Latvijai un pārējām Baltijas valstīm nekustamo īpašumu attīstīšanā viss vēl priekšā, jo šīs jomas attīstība tikai sākas. Tomēr gribu piebilst, ka šajās valstīs es pagaidām esmu redzējis visai maz spilgti izteiktu līderu un zīmolu, kuriem jau būtu laba, visiem zināma reputācija. Tā, protams, ir labojama lieta. Un mērķtiecīgākie šajā procesā, bez šaubām, tiks pienācīgi atalgoti, uzskata Aleksandrs Guļajevs.