Daudzdzīvokļu mājas
Saskaņā ar biznesa informācijas centra Jaunie Projekti rīcībā esošajām ziņām no 2007. gada 10. janvāra līdz 2007. gada 10. februārim nekustamo īpašumu tirgū potenciālajiem pircējiem tika piedāvāti 16 daudzdzīvokļu māju jaunie projekti, kuros paredzēta 751 dzīvokļa celtniecība (skat. 1. zīmējumu). Pieci projekti tika izsludināti galvaspilsētas mikrorajonos, pieci – citos Latvijas rajonos, četri – Rīgas rajonā un pa vienam projektam Rīgas centrā un Jūrmalā (skat. 1. tabulu). Jāpiebilst, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi un analoģisku periodu pērn tirgus aktivitātes galvenie rādītāji ir ievērojami palielinājušies: 2006. gada janvārī – februārī tika izsludināti tikai 2 projekti (216 dzīvokļu), 2006. gada decembrī – 2007. gada janvārī 9 projekti (561 dzīvoklis), kas ir attiecīgi 8 un 2 reizes vairāk nekā analizētajā periodā. Tomēr ja 2006. gada janvārī – februārī katrā projektā bija vidēji 108 dzīvokļi, decembrī – 2007. gada janvārī – 62, savukārt 2007. gada janvārī – februārī šis rādītājs samazinājies līdz 46 dzīvokļiem (skat. 1. zīm.). Dzīvokļu vidējā skaita samazināšanās projektā, visticamāk, ir saistīta ar projektu attīstītāju pārorientēšanos uz mazāk populāriem reģioniem – gan Rīgas rajonā, gan citos rajonos, kur pašreizējā cenu situācija ļauj investīciju kapitālu padarīt daudz ienesīgāku. No 10. janvāra līdz 10. februārim šajos rajonos tika izsludināti 9 jaunie daudzdzīvokļu māju projekti (538 dzīvokļi), kas veidoja 56% no analizētajā periodā izsludināto objektu kopējā skaita (skat. 2. tabulu). Tā kā iedzīvotāju skaits uz 1 m2 Rīgas un citos rajonos ir krietni zemāks nekā galvaspilsētā, šeit tirgus profesionālie dalībnieki lielākoties realizē un attīsta mazāka apjoma projektus. Turklāt projektu attīstītāju pieņemtos lēmumus lielā mērā ietekmē konkurences augstais līmenis un tas, ka Latvijas galvaspilsētā trūkst brīvu vietu būvniecībai.

Cenu dinamika
Analizējot cenu dinamiku jauno daudzdzīvokļu māju projektu segmentā, jāatzīst, ka no 2007. gada 10. janvāra līdz 10. februārim visaugstākais jauno dzīvokļu 1 m2 cenas līmenis joprojām fiksēts Rīgas centrā un Jūrmalā. Turklāt galvaspilsētas centrā tas sasniedzis vidēji 3710 EUR, bet Jūrmalā – vidēji 3470 EUR (skat. 2. zīm.). Toties šajos reģionos jau ilgstoši ir viszemākais cenu pieauguma temps – vidēji 1–1,5% mēnesī. Gluži pretēja tendence joprojām saglabājas Rīgas rajonā: šeit jauno dzīvokļu vidējā cena paaugstinās par 5% mēnesī, tādējādi janvārī – februārī 1 m2 cena sasniedza 1600 EUR. Rīgas mikrorajonos un citos Latvijas rajonos bija novērojams daudz mērenāks ikmēneša cenu pieauguma temps (attiecīgi – vidēji 3% un 2%). Galvaspilsētas mikrorajonos jauno dzīvokļu 1 m2 vidējā cena analizētajā periodā bija 2110 EUR, savukārt citos Latvijas reģionos – 820 EUR.

Piedāvājuma struktūra
Analizējot jauno daudzdzīvokļu māju projektu mājokļu piedāvājuma struktūru, atklājas, ka pēdējos piecos mēnešos (no 2006. gada 10. augusta līdz 2007. gada 10. janvārim) tā bijusi pietiekami stabila. Gandrīz 48% jauno dzīvokļu piedāvāti galvaspilsētas mikrorajonos, 20% – Rīgas rajonā, 17% – galvaspilsētas centrā, 10% – citos Latvijas rajonos, 5% – Jūrmalā (skat. 3. zīm.). Tomēr janvārī un februārī novērotas vairākas strukturālas pārmaiņas. Jauno dzīvokļu īpatsvars galvaspilsētas mikrorajonos samazinājies no 48% līdz 45% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, savukārt citos Latvijas rajonos tas pieaudzis no 10% līdz 13%. Šo tendenci noteica tas, ka vienlaikus tirgū ienāca pieci jauni projekti Latvijas rajonos (skat. 2. tabulu) un katrā no tiem paredzēta vidēji 61 dzīvokļa būvniecība, kas pat pārsniedz šā rādītāja vidējo līmeni iepriekšējos 13 mēnešos kopumā – 46 dzīvokļi (skat. 1. tabulu). Analizējot dzīvokļu piedāvājumu Rīgas mikrorajonos, atklājas, ka investori par vispievilcīgākajiem mikrorajoniem, tāpat kā iepriekš, uzskata Mežciemu (26%), Purvciemu (15%), Ziepniekkalnu (8%), Pļavniekus (7%), Imantu (6%) un Ķengaragu (5%). Taču, tā kā iepriekšējā mēnesī uz “skatuves” ir uznācis pirmais Āgenskalnā liela apjoma projekts Aurora Park Residence, kur paredzēts uzbūvēt 333 dzīvokļus, jauno dzīvokļu (9%) piedāvājuma īpatsvarā šis piedāvājums nodrošinājis Āgenskalnam trešo pozīciju (skat. 4. zīm). Tādēļ var secināt, ka 75% no jauno dzīvokļu kopējā piedāvājuma, kas izsludināti Rīgas mikrorajonos kopumā, koncentrējas tieši 7 iepriekš nosauktajos mikrorajonos.

Dzīvojamie ciemati un rindu mājas
Neraugoties uz to, ka projektu attīstītāju aktivitāte dzīvojamo ciematu un rindu māju segmentā ir nedaudz zemāka nekā daudzdzīvokļu māju segmentā, pēdējos četros mēnešos šī tirgus daļa ir pietiekami aktīva. Šā gada janvārī un februārī tirgū piedāvāti seši jauni projekti: 4 dzīvojamo ciematu projekti (Skujnieki, Lejmaļi, Dvīņu mājas Carnikavā un Mārsili 2) atradīsies Rīgas rajonā un 2 rindu māju projekti (Saules aleja un Ausekļa nams) būs Rīgā (Imantā) un Valmierā. Kopumā šajos projektos piedāvā uzcelt attiecīgi 110 un 27 mājas. Turklāt jāpiebilst, ka visaugstākā jauno dzīvojamo ciematu un arī rindu māju koncentrācija tradicionāli saglabājas Rīgas rajonā: dzīvojamo ciematu segmentā tā sasniedz vairāk nekā 75%, savukārt rindu māju segmentā – 50%.

Noslēgumā
Analizējot daudzdzīvokļu māju jauno projektu tirgus attīstības dinamiku kopumā, divi galvenie secinājumi ir šādi: 1) jau ilgu laiku visos analizētajos reģionos cena turpina mēreni un stabili pieaugt (vidēji 2,5% mēnesī), savukārt dzīvokļu piedāvājuma struktūra joprojām ir pietiekami noturīga; 2) patlaban jaunās būvniecības tirgum raksturīga nozīmīga aktivitātes galveno rādītāju palielināšanās; pagājušajā ziemā potenciālajiem pircējiem tika piedāvāts 21 projekts (1371 dzīvoklis), šogad – 35 projekti (1632 dzīvokļi), tas ir 1,7 reizes vairāk (skat. 1. zīm.). 2006. gadā projekta dzīvokļu vidējais skaits vidēji bija 457 dzīvojamās vienības, savukārt 2007. gadā – 544.