Brīvas zemes vēl pietiek

„Pēc Rīgas pilsētas attīstības plāna Imantā paredzēta savrupmāju un daudzstāvu dzīvojamo māju celtniecība, un tieši šādu objektu būvniecība mikrorajonā šobrīd norit īpaši aktīvi,” uzsver Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Kurzemes rajona galvenā arhitekte Arta Ozola. „Liela daļa zemes Imantā jau vēsturiski ir privātīpašums, tādēļ katrs saimnieks mēģina izkalkulēt, kā viņam savu īpašumu labāk izmantot, lai tas nestu ienākumus. 90. gados modē bija kiosku atvēršana, pēc tam sākās autostāvvietu ”bums”. Savukārt mūsdienu aktualitāte ir daudzdzīvokļu un savrupmāju būvniecība. Pašreizējais tirgus diktē, ka šobrīd visizdevīgāk ir realizēt tieši dzīvokļus, tādēļ zemes īpašnieki Imantā aktīvi interesējas, kāds ir attīstības plānā noteiktais konkrētā zemes gabala izmantojums, kādas un cik augstas ēkas tur varētu būvēt. Imantā joprojām ir arī brīvi, neapbūvēti zemes gabali, turklāt pastāv arī iespēja nojaukt vecās ēkas un to vietā uzcelt jaunas. Līdz ar to būvniecība šajā mikrorajonā var kļūt par bezgalīgu procesu, kas nekad neapstāsies.”

Daudzdzīvokļu māju centrs
Pēc Ozolas kundzes domām, ar gadiem Imantas mikrorajons kļūs par daudzdzīvokļu māju centru. Imantai jau pašlaik ir raksturīgi monolīti objekti – tādi, kādi pašlaik top Anniņmuižas bulvārī. Gan vienā, gan otrā ielas pusē pamazām aug augumā daudzstāvu ēkas. Piemēram, Metropolia projektā ir piecas 17 stāvu augstas mājas, kurās kopā ir 550 dzīvokļu. Katrai mājai dots savs nosaukums – Liberta, Gloria, Fortuna, Verita un Victoria. Šo dzīvojamo māju kompleksu projektējusi arhitekte Zane Kalinka. Savukārt SIA ParkHaus Anniņmuižas parkā ceļ divu daudzdzīvokļu māju kompleksu Solaris – ēkas projektējis arhitektu birojs Sīlis, Zābers&Kļava. SIA Ozola&Bula Anniņmuižas bulvārī starp Plūmju un Priedaines ielu ieplānojusi trīs savstarpēji saistītu ēku kompleksu – četrus, piecus un sešus stāvus augstas ēkas. Vērienīga 12 stāvu augstceltne top arī Rigondas gatvē. Tās autori ir arhitekti Andis Sīlis un Zane Kalinka. Plānojot šo ēku, tika pievērsta uzmanība arī reģiona infrastruktūrai – nolemts, ka šajā Imantas daļā tiks atvērts jauns bērnudārzs. Projekta publiskā apspriešana ir noslēgusies, un jau drīzumā varētu tikt uzsākti būvdarbi. Ērkšķu ielā, netālu no Rīgas–Jūrmalas dzelzceļa, tiek plānots uzbūvēt aptuveni 50 rindu mājas. Šajā teritorijā pēc pilsētas attīstības plāna var būvēt tikai tādas ēkas, kas nav augstākas par trim stāviem, tālab tikusi dota prioritāte tieši rindu mājām.

Jauns ēku kvartāls
Šobrīd plaša būvniecība notiek Imantā-5, īpaši Ķiburgas un Beberbeķu ielā. Iepriekš pilsētas attīstības plānā celtniecība šeit nebija atļauta, bet tagad, kad pieņemts jaunais attīstības plāns, šeit tiek veidots savrupmāju rajons. Īpašu akcentu Imantai varētu piešķirt Kleistu mežā iecerētais hipodroms ar zirgu staļļiem, izjādes laukumiem un manēžām. Tauta publiski to atbalstījusi, arī Rīgas dome akceptējusi, šobrīd notiek hipodroma skiču projekta saskaņošana. Rīgas pilsētas attīstības departamentā nemitīgi saskaņošanai tiek iesniegti jauni būvniecības projekti, kurus iecerēts realizēt Imantā. Piemēram, gar Jūrmalas gatvi un dzelzceļu, netālu no kādreizējā veikala Jūra, paredzēta 13-17 stāvu ēku būvniecība. Rīgas pilsētas būvvalde jau ir saņēmusi priekšlikumus, bet pagaidām projekts vēl nav apstiprināts. Iespējams, ka ar laiku visa šī teritorija tiks apbūvēta un šeit veidosies jauns Imantas dzīvojamo ēku kvartāls.


Domājot par Imantas pamatsūtību, pilsētas plānotājiem un arhitektiem ir jārada šai vietai sava atpazīstamība un individualitāte, protams, rūpējoties arī par dzīvošanas ērtumu. Padomju mantojums šajā mikrorajonā izpaužas tikai dažos akcentos, un viens no tiem ir ķieģeļu konstrukciju augstceltnes. Tādēļ man ir prieks, ka jau pašlaik Imanta ir ieguvusi jaunus vaibstus un līdzās solīdajām, masīvajām ķieģeļu ēkām šobrīd top trausla, stiklā veidota apbūve. Par vides harmoniju šajā Rīgas mikrorajonā noteikti jāpateicas tiem arhitektu birojiem, kuri strādā pie jaunajiem projektiem un turpina iepriekšējos gados iesākto. Noteikti jāpiemin projektēšanas firma „Kubs" un tās vadītāja Zane Kalinka, kas radījusi vairākas jaunceltnes Imantā. Formā savdabīgas ir Anda Sīļa un biroja SZK projektētās mājas. Jaunu akcentu Imantai piešķir arī SIA „Projektēšanas grupa Arhitektonika" un tās galvenā arhitekta Ingurda Lazdiņa veikums. Tieši šie vērienīgie projekti Anniņmuižas bulvāra lokā nosaka rajona jauno seju, palīdz orientēties pilsēttelpā un, šķiet, ir telpisks un emocionāls akcents visam dzīvojamam rajonam.

Zane Kalinka:
Imanta vienmēr bijusi un arī joprojām ir viens no maniem iemīļotākajiem Rīgas mikrorajoniem – te apkārt ir daudz mežu un zaļās zonas. Un ir tikai apsveicami, ka šobrīd tās centrālajā daļā tiek būvētas daudzstāvu ēkas – tās tikai vēl vairāk izceļ rajona arhitektūru. Padomju laikā Imanta tika uzskatīta par celtniecības ziņā pabeigtu rajonu, izņemot tās centrālo daļu. Anniņmuižas bulvāra lokā, kas tiek uzskatīts par mikrorajona centru, bija paredzēts būvēt daudzstāvu ķieģeļu mājas, no kurām daudzas tik tiešām tika uzbūvētas. Mikrorajonam ir interesants plānojums, kas veido apli – no vienas puses ir Anniņmuižas bulvāris, no otras – Kurzemes prospekts. Tā vidējā daļā slejas augstceltnes – klasisks paraugs, kādam būtu jābūt skaisti projektētam rajonam. Savulaik pilsētplānotāji bija izstrādājuši Imantas attīstības vīziju, kas paredzēja rajona vidusdaļā sabiedrisko centru un zaļo zonu, bet abās Anniņmuižas bulvāra malās – 16-18 stāvu ēkas. Pēc jaunām vēsmām, kas noteic, ka Imantas centrā tik plašas teritorijas atvēlēt sabiedriskajām funkcijām nav nepieciešams, tika pieļauta arī mikrorajona vidējās daļas apbūve ar dzīvojamām ēkām. Protams, būtu lieliski, ka Imantu būtu iespējams saglabāt tādu, kāda tā veidojas pašlaik, un augstceltnes netiktu būvētas mikrorajona iekšējos kvartālos, kā tagad Rīgā bieži notiek... Sākot darbu pie bulvāra loka pabeigšanas, nolēmām atteikties no kādreiz iecerētajām ķieģeļu konstrukcijām, jo 16 stāvu ēkām tās īsti neder. Šobrīd būvniecība tik strauji attīstās un daudzstāvu ēkas tiek celtas lielākoties no dzelzsbetona monolīta, tādēļ radās ideja arī jaunajās 17 stāvu ēkās izmantot tieši šīs tehnoloģijas. Uzskatu, ka tā Imantas daļa, kurā pašlaik aizvien vairāk slejas jaunās ēkas, ir vispiemērotākā augstām būvēm – jo tuvāk sabiedriskajam centram, jo lielāks cilvēku blīvums, turklāt arī mikrorajona kompozicionālais risinājums prasa tieši šādu augstceltņu izvietojumu.