Uz Šampētera rajonu viņa pārcēlusies jau tad, kad nākamā mājokļa vietā vēl bijusi tikai būvbedre. Kompānija Eiro Hоuse tur likusi pamatus kārtējai piecstāvu mājai ciematā Zalves dārzs. Sparīgi norisinājušies būvdarbi, apkārtnē ziedējuši ķirši, ābeles, un gaiss bijis pilns reibinoša aromāta. Kāds sakars ziepēm ar dārzu? Vistiešākais. Ziepju smarža pamudinājusi Natāliju Holmovu radīt savu firmu Verbena, kas pārdod ekskluzīvas ziepes. Pašlaik viņa vada šo veikalu tīklu, kas aptver visu Lietuvu, un ir tā direktore. Bet ziedošo dārzu aromāts kļuvis par pēdējo pārliecinošo argumentu, lai tiktu parakstīts pirkuma līgums, kas apstiprinājis viņas vēlēšanos iegādāties dzīvokli tieši šeit.

Lieliskais pirmais stāvs
Natālija ir pārliecināta, ka šis ir vislabākais projekts pārējo jaunbūvju vidū. Un viņai ir pamats tā domāt. Kā ir tad, ja nav savas dzīves telpas, viņa zina ne jau pēc nostāstiem vien. Pēc šķiršanās no vīra viņa kopā ar mazo meitiņu trīs gadus mitinājusies īrētos dzīvokļos un trīs reizes mainījusi dzīvesvietas rajonu. „Tas gan nenozīmē, ka es nevarēju nopirkt sev mājokli. Vīrs palīdzēja samaksāt pirmo iemaksu, un es pati jau tolaik biju iesaistījusies biznesā. Taču ne jau tur tā sāls. Man vienkārši nebija vienalga, kur dzīvot. Es gaidīju savu vietu un savu projektu. Cik variantu esmu izskatījusi – tas varētu būt atsevišķas sarunas vērts temats. Neviens no tiem man negāja pie sirds! Neviens! Taču šeit man iepatikās uzreiz. Turklāt es pārcēlos uz šejieni dzīvot, kad nebija gatavi pat nama pamati. Taču, ja jūs zinātu, kā ziedēja dārzi! (Šeit ir privāta teritorija.) Ciemats bija ķiršu, ābeļu un ceriņu aromāta apvīts. Un tas viss – 10 minūšu brauciena attālumā no centra! Šī ir tiešām brīnišķīga vieta.” Natālijai, izvēloties mājokli, bija vairākas būtiskas prasības. Vispirms jau – mājoklis savus iemītniekus ikdienā nedrīkstētu apgrūtināt, tātad tam jābūt dzīvoklim, nevis mājai. Māja – tās ir citas problēmas, un arī cits ienākumu līmenis. „Trīsistabu dzīvoklis mums abām ar meitu ir ļoti atbilstošs. Es tam pieslēdzu signalizāciju un aizbraucu uz mēnesi, diviem, trim. Māju tā pamest nav iespējams, tai nepieciešama cilvēku klātbūtne.” Natālija gan nav lielo guļamrajonu cienītāja. Viņai netīk, ja daudzstāvu mājas – īsti skudru pūžņi – atrodas cieši klāt cita pie citas. Zalves dārzs ir veidots kamerstilā, un nams, kurā dzīvo Holmovas, te ir vienīgā piecstāvu ēka, turklāt – ar liftu, pārējās ir četrstāvu mājas. Te ir bērnu rotaļu laukums, autostāvvieta, apsargāta teritorija. „Es apzināti nopirku dzīvokli pirmajā stāvā, lai gan man vienmēr ir paticis dzīvot augstāk. Taču, kad iepazinos ar projektu un ieraudzīju skaisto, 40 m2 plašo terasi (augšējos stāvos ierīkotas lodžijas – aut. piez.), es tik skaidri iztēlojos sevi vasarā, sēžot atpūtas krēslā un sauļojamies, neizejot no mājas… Un vakarā grils… Man neprātīgi iepatikās šīs ainiņas. Protams, es nedaudz šaubījos: vai tas būs droši; un ja nu dzīvoklis būs auksts? Taču šīs bažas man palīdzēja kliedēt fakts, ka ciemata teritorija ir slēgta, turklāt visā tā perimetrā ir izvietotas ārējās novērošanas kameras, bet dzīvoklī – uzstādīta signalizācija; jā, un ar mums kopā šeit dzīvo… kaķis Hamurabi. Pagrabs, kas atrodas zem mana dzīvokļa, ir apsildāms! Dzīvokļa grīda ir ļoti silta, pa parketa grīdu varu staigāt basām kājām. Sagadījās tā, ka pirmo reizi manā dzīvē pirmais stāvs izrādījies visnotaļ veiksmīgs risinājums.”

„Kurvītis" dizaineriem

Natālija ir pārliecināta, ka mājās visam ir jābūt skaistam. Viņai ir svarīgi, lai šeit visi justos omulīgi – gan viņa un viņas meita Alise, gan kaķis Hamurabi un viesi, kurus mājokļa saimniecei tik ļoti patīk aicināt ciemos. Lai izveidotu dzīvokļa interjeru, Natālija sākotnēji nolēmusi vērsties pie profesionāļiem un pat iepazinusies ar vairāku dizaineru portfolio. Tomēr tad viņa sapratusi, ka interjeru radīs pati. „It nemaz neapšaubu viņu profesionalitāti, taču viss, ko es redzēju, bija man svešs, taču jādzīvo šeit ir man, nevis viņiem.” Reizēm viņa pati nav zinājusi, ko grib, taču skaidri apzinājusies, ko nevēlas, – atklātu modernismu, kur ir daudz metāla, stikla elementu un abstrakcijas… Īsāk sakot, ultramūsdienīgs high-tech bija pilnīgi izslēgts. Galu galā interjers ir drīzāk klasisks, turklāt mājoklī ir daudz gaismas un plašuma. Virtuve Natālijas dzīvoklī ir apvienota ar viesistabu, viņai ir divas guļamistabas un divas vannasistabas. Lai arī saskaņā ar projektu vienu no šīm telpām bijis iespējams atvēlēt garderobei, Natālija apzināti izvēlējusies iekārtot otru sanitāro mezglu meitai. Viņa nolēmusi, ka viņas „lieliskajai vienpadsmit gadus vecajai sievietei” pienākas savs stūrītis un viņai nav jājauc sava kosmētika ar mammas lietām. Plašajā dzīvokļa hallē bijis pietiekami vietas diviem lieliem iebūvētiem skapjiem, un garderobes jautājums ticis pilnībā atrisināts. Šeit tiek glabāts arī sarežģītais alpīnistu ekipējums. (Natālija jau daudzus gadus nodarbojas ar alpīnismu un tāpat kā slavenais dziedonis Visockis uzskata, ka „labāki par kalniem var būt tikai kalni, kuros vēl neesi pabijis”.) Oša koka parkets, tapetes mierīgā, nepretenciozā tonī, kas labi sader ar jebkurām mēbelēm, un daudzveidīgi sīkumiņi; guļamistabā vairāki balti aitādas paklāji... „Mēbeļu izvēli dzīvoklim es, kā esmu ieradusi, sāku ar dīvānu. Kā mēdz sacīt, pie kurpēm pieskaņoju kleitu, nevis otrādi. Visas pārējās (pat virtuves) mēbeles izvēlējos, ņemot vērā šā atpūtas stūrīša krāsu.” Daudzi mēģinājuši viņu atrunāt no studijas tipa virtuves un viesistabas: sak, tev taču patīk gatavot, izvēloties šādu plānojumu, tavā viesistabā vienmēr būs ceptu sīpolu smarža. Viņai patiešām patīk gatavot, it sevišķi savā ērtajā virtuvē, kas aprīkota tieši tā, kā savulaik izsapņots. Natālija virtuvē joprojām darbojas ar vērienu: sāla, cep, marinē... Un cik brīnišķīgs ievārījums viņai izdodas! To Natālija vāra vecvecmāmiņas vara traukā. Starp citu, dzīvoklī nekad nav jūtams ceptu sīpolu aromāts. Ēdienu smaržu vispār nav: šo problēmu atrisinājusi jaudīga sūcējventilācija, kas darbojas četros režīmos. „Tikai remonta beigās es sapratu pašu galveno,” smejas mājokļa saimniece. „Interjeru un gaisotni mājās rada apgaismojums un aksesuāri. Piemēram, aizkari. Ar tiem var rotaļāties, dažādot telpu, jaunā tēla veidošanā neieguldot milzu līdzekļus. Vai, piemēram, apgaismojums. Starp citu, ierīkot elektroinstalāciju bija tik tiešām sarežģīti. To vajadzēja izdarīt jau tad, kad šeit bija tikai sienas, grīdas un logi. Taču, lai to paveiktu, man bija jāzina, kur atradīsies mēbeles, kur es lasīšu, kur skatīšos televizoru... Tolaik es, miegā sapņojot, nereti zīmēju plānus un mēdzu pamosties ar šausmīgu domu, ka esmu aizmirsusi rozeti!...” Tagad Natālijas izsapņotais apgaismojums ir godam realizēts: daudzlīmeņu griesti sniedz iespējas apgaismojumu variēt, iesaistoties gaismas rotaļās atkarībā no noskaņojuma un vajadzības. Viņai nu ir iespēja izvēlēties mājīgu gaismu kamerstilā, lokālo, funkcionālo apgaismojumu vai arī kopējo, spožo „parādes” gaismu. „Pirmoreiz dzīvē man tieši tajā vietā, kur es dzīvoju, ir mājas – stabilitātes un drošības sajūta. Šeit ir labvēlīga enerģētika.”