Beidzot jauns šķērsojums
Jau gadiem ilgi par Rīgas satiksmes lielāko problēmu uzskata to, ka pāri Daugavai nav pietiekami daudz tiltu, taču nu beidzot ar pilnu atbildību var teikt – jauns tilts tiešām būs! Jau pabeigta Dienvidu tilta metāla laidumu konstrukcijas uzbīdīšana, tā savienojot abus Daugavas krastus. Šogad uz šīm konstrukcijām tiks klāta dzelzsbetona plātne, bet 2008. gada pavasarī un vasarā plānots sākt 2,1 kilometru garās brauktuves asfaltēšanu. Pirmās automašīnas tiltu varētu šķērsot 2008. gada nogalē, prognozē Dienvidu tilta būves direkcijas vadītājs Eduards Raubiško. Projekta pirmajā kārtā līdz 2008. gada vasarai paredzēts uzbūvēt pašu tiltu un tā estakādes pār Krasta un Maskavas ielu. Tilta platums būs 35 metri, kas ļaus izveidot trīs kustības joslas katrā virzienā. Līdz 2010. gadam paredzēts veikt Slāvu dzelzceļa pārvada rekonstrukciju un izveidot trīs līmeņu estakādi Slāvu rotācijas apļa vietā. Savukārt līdz 2012. gadam plānots izbūvēt autoceļu no Vienības gatves līdz Bauskas ielai, kur tiks veidoti divu līmeņu krustojumi ar Ziepniekkalna un Bauskas ielu.

Tunelis vai tilts?
Dienvidu tilts ievērojami aizsteidzies priekšā Ziemeļu šķērsojumam, par ko tiek runāts jau kopš 90. gadu beigām, taču joprojām nav pat skaidrs, vai tas būs tunelis vai tilts. Taču arī šis projekts ir izkustējies no nulles punkta – jau ir zināms uzvarētājs konkursā par tiesībām izstrādāt Ziemeļu transporta koridora pirmā posma no Vairoga ielas līdz Vidzemes šosejai, tā saucamā Brīvības ielas dubliera, skiču projektu. Tāpat drīzumā būs skaidrība konkursā par otrā posma – no Daugavgrīvas ielas līdz Vairoga ielai – ģeotehnisko izpēti, kā arī par tiesībām izstrādāt šī posma skiču projektu. Minētais posms sevī ietver arī Ziemeļu šķērsojuma izbūvi, turklāt divi no trim piedāvātajiem variantiem paredz būvēt pāri Daugavai augstu tiltu, bet viens kā risinājumu piedāvā urbto tuneli. Iespējams, ka skiču projekta un arī tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādes laikā var uzrasties arī kāds ceturtais variants. Ziemeļu transporta koridors būs aptuveni 21 kilometru garš, un tam būs trīs posmi: bez jau minētā Brīvības ielas dubliera un Ziemeļu šķērsojuma vēl arī Rietumu pievedceļi. Būvniecību plānots pabeigt 2018. gadā, bet visa Ziemeļu transporta koridora būvniecības izmaksas būs astronomiskas – tās lēšamas ap miljards eiro.

Ar diviem tiltiem nepietiks
Ziemeļu transporta koridors kopā ar Austrumu maģistrāli izveidotu tā saucamo ārējo loku, pa kuru būtu iespējams apbraukt pilsētas centru. Līdz šim jau ir izbūvēti vairāki Austrumu maģistrāles posmi: Vairogu ielas satiksmes pārvads, Vairogu iela līdz Piedrujas ielai, Piedrujas ielas posms no Slāvu rotācijas apļa līdz Vietalvas ielai. Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu jau izstrādāts skiču projekts posmam no Gaujas ielas līdz Meža prospektam, bet šobrīd tiek strādāts pie tehniskā projekta. Par pašvaldības līdzekļiem izstrādāts skiču projekts maģistrāles posmam no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai, un šā gada budžetā piešķirts finansējums šī posma būvprojekta izstrādei. Kā pastāstīja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora vietnieks Edgars Strods, šajā trasē paredzēti divi divlīmeņu šķērsojumi: Gaujas un Vairogu ielas krustojumā, kā arī Viestura ielas un Meža prospekta krustojumā. Taču sastrēgumu mazināšanai nepieciešams arī iekšējais apvedceļu loks Rīgas centra apbraukšanai, bet tā izveidei nāksies uzcelt vēl divus – Zemgales un Hanzas tiltus. Kā nākamais projektu rindā būs Hanzas tilts, kura perspektīvā trase plānota no K. Valdemāra un Skanstes ielu krustojuma līdz Daugavgrīvas ielai. Ilgi vīzijās vīdējis arī Zemgales tilts, kas varētu atrasties tā vēsturiskajā vietā uz vecajiem balstiem blakus Dzelzceļa tiltam vai arī blakus dzelzs milzenim otrā pusē – ar savienojumu iepretī Turgeņeva ielai.

Divi līmeņi arī Juglā
Šobrīd tiek izstrādāts Brīvības gatves un Juglas ielas divu līmeņu šķērsojuma projekts, un paredzēts, ka celtniecības darbus uzsāks jau šogad, lai nākamgad šoferi šo sastrēgumiem bagāto krustojumu varētu izbraukt pa divu līmeņu satiksmes mezglu. Brīvības gatves un Juglas ielas mezgls ir pilsētas maģistrāļu krustpunkts, kur veidojas lieli sastrēgumi. To iemesls, galvenokārt, ir lielās rindas, kas veidojas, nogriežoties no Brīvības gatves uz Juglas ielu. Kā pastāstīja SIA BRD Projekts vadītājs Jānis Bidzāns, ar divu līmeņu šķērsojuma projektu paredzēts atbrīvot krustojumu no mašīnām, kuras veic kreiso pagriezienu uz Juglas ielu, kā arī paplašināt Brīvības gatves brauktuvi virzienā no Juglas ielas uz pilsētas robežas pusi. Projektējamo ielu kopējais garums ir 2,3 kilometri. Par satiksmes pārvada konstrukciju ir izvēlēts ovāla veida tunelis. Ietve un veloceliņš paredzēts tikai Juglas ezera pusē, izbūvējot atsevišķu tiltiņu pāri nobrauktuvei uz jauno Juglas ielu, uzbraukšanas rampu uz gatvi šķērsojot caur tuneli. Arī pie Juglas kanāla ietve un veloceliņš šķērsos Brīvības gatvi pa tuneli, turpinoties gar abām Brīvības gatves pusēm. Projekta darbu robežas ir Brīvības gatve no Baltezera ielas līdz Juglas kanālam un jaunā Juglas iela no gatves līdz Kvēles ielai. Plānota arī tramvaju sliežu rekonstrukcija, savukārt sabiedriskais transports varētu braukt arī pa tā saukto Mazo Brīvības ielu (tā dēvē bedraino un braukšanai gandrīz neizmantojamo ielu gar tirdzniecības centru Tallina), jo tad sabiedriskajam transportam nevajadzētu kavēties pie daudzajiem luksoforiem.

Ar Eiropas atbalstu
Rīdzinieki noteikti pamanīs arī rekonstrukcijas darbus, kas tiks veikti ERAF Nacionālās programmas Rīgas transporta sistēmas uzlabošana ietvaros. Saņemts līdzfinansējums sešu projektu realizācijai laika posmā no 2005. līdz 2008. gadam, un jau 2005. gadā tika pabeigta Tadaiķu un Valdeķu ielas krustojuma rekonstrukcija. Šīs programmas ietvaros šogad paredzēta A. Deglava ielas rekonstrukcija. To ilgu laiku kavēja neatrisinātie zemju piederības jautājumi, bet šogad ar ERAF līdzfinansējumu paredzēts turpināt ielas rekonstrukciju posmā no Baltinavas ielas līdz Lubānas ielai. Remontdarbu laikā A. Deglava iela tiks izbūvēta pa jaunu trasi gar Dreiliņu mikrorajonu līdz Lubānas ielai, kur tiks izveidots arī rotācijas aplis. Tādējādi šaurās brauktuves no A. Saharova ielas līdz Lubānas ielai vietā būs plaša brauktuve, kas nodrošinās raitu satiksmi no centra uz pilsētas apvedceļu. Šogad sākta vēl viena pilsētai stratēģiski svarīga objekta būvniecība, proti, satiksmes pārvads pār dzelzceļa līniju Rīga–Skulte ar pievedceļiem. Kā stāstīja domes Satiksmes departamenta Transporta plānošanas nodaļas vadītāja Eva Kalviņa, šī pārvada būvniecība uzlabos Sarkandaugavas iedzīvotāju vides kvalitāti un satiksmes drošību šajā rajonā, kā arī atvieglos transporta piekļūšanu ostu termināļiem. Šis pārvads savienos Austrumu maģistrāli ar Tvaika ielu, turklāt nodrošinās autotransporta un dzelzceļa satiksmi divos līmeņos, tad vilcieni vairs nekavēs autotransporta kustību un šoferiem vairs nenāksies stāvēt sastrēgumos abpus dzelzceļa pārbrauktuvei.

Vīzijas plašas, naudas maz
Šogad sāks projektēt vēl vairākus nozīmīgus satiksmes infrastruktūras objektus: tramvaja tuneli zem dzelzceļa posmā no K. Barona ielas līdz Brīvības gatvei, K. Valdemāra ielas un Daugavgrīvas ielas satiksmes mezglu, Gaismas pils apkaimē esošo ielu infrastruktūru, gājēju pārvada būvniecību pār K.Ulmaņa gatvi Beberbeķos, tilta pār Baltezera kanālu Jaunciema gatvē renovāciju u.c. Rīgas domei tuvākajos gados vispār ir diži plāni – to apliecina satiksmes infrastruktūras būvdarbu investīciju plāns 2007.-2009. gadam. Tā realizācija gan ir atkarīga no tā, cik lielā mērā valsts dos iespēju Rīgai iegūt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu un cik lielas būs pašvaldības budžeta iespējas. Investīciju plānā paredzētajiem būvdarbiem tikai līdz 2009. gadam nepieciešami 323 miljoni latu, turklāt rēķinot pēc pagājušā gada būvniecības cenām, tātad, ņemot vērā inflāciju un to, ka precīzas izmaksas katram būvobjektam varēs noteikt tikai pēc tehniskā projekta izstrādes, prognozējamas vēl lielākas izmaksas. Domes amatpersonas cer uz ES Kohēzijas fonda līdzekļiem, kā arī valsts un privāto partnerību, taču arī Rīgas domei līdzdalībai projektos būs jāmeklē nopietns finansējums.