Daudzdzīvokļu mājas
Pēc Biznesa informācijas centra Jaunie Projekti datiem, no 2007. gada 10. marta līdz 10. aprīlim dzīvojamā nekustamā īpašuma tirgū potenciālajiem pircējiem tika piedāvāti deviņi jauni daudzdzīvokļu māju projekti, kuros paredzēts uzbūvēt 1335 dzīvokļus (skat. 1. zīmējumu). Seši projekti tika pieteikti galvaspilsētas mikrorajonos (Vecāķos, Zasulaukā, Ziepniekkalnā, Ķengaragā un Mežaparkā) un pa vienam projektam Rīgas centrā, Rīgas rajonā un Cēsīs (skat. 1. tabulu). Jāteic, ka salīdzinājumā ar 2007. gada februāri−martu, kad tirgū tika piedāvāti 12 projekti (2593 dzīvokļi), martā−aprīlī tirgus aktivitātes galvenie rādītāji būtiski pazeminājās (skat. 1. zīmējumu). Proti: jauno projektu skaits un dzīvokļu skaits tajos attiecīgi samazinājās aptuveni par 25% un 50%. Tomēr kraso tirgus aktivitātes pazemināšanos nevajadzētu vērtēt kā negatīvu tendenci, jo iepriekšējais mēnesis bija savdabīgs izņēmums: tik ievērojams dzīvokļu piedāvājuma apjoms tika sasniegts, parādoties tirgū vēriena ziņā grandiozajam projektam Soleville, kas potenciālajiem pircējiem kopskaitā piedāvā 2220 dzīvojamo vienību. Tomēr, salīdzinot 2007. gada pirmā ceturkšņa tirgus aktivitātes vidējos rādītājus ar 2006. gada vasaras perioda vidējiem rādītājiem, redzama pilnīgi citādāka situācija (skat. 1. zīmējumu). Šā gada janvārī – aprīlī katru mēnesi tirgū tika pieteikti vidēji 12 projekti (1560 dzīvokļu), turpretim no pagājušā gada jūnija līdz septembrim – vidēji 21 projekts (1463) dzīvokļi). Tādējādi nākamās tendences veidošanās – projektu skaita samazināšanās un to vēriena palielināšanās – liecina par to, ka pašlaik profesionālie tirgus dalībnieki ir ieinteresēti attīstīt un realizēt diezgan lielus projektus. Tie dod iespēju ne vien samazināt izdevumus celtniecībai un līdz minimumam samazināt risku, bet arī piedāvāt potenciālajiem pircējiem attīstītu infrastruktūru, platības un plānošanas risinājumu ziņā optimālāku dzīvokļu komplektu, kā arī viendabīgu sociālo vidi.

Cenu dinamika
Cenu situācijas analīze jauno daudzdzīvokļu māju projektu segmentā rāda, ka no 2007. gada 10. marta līdz 10. aprīlim jauno dzīvokļu visaugstākās vidējās cenas jau tradicionāli saglabājas Rīgas centrā un Jūrmalā. Tur cenu pieauguma tempi jau ilgāku laiku nepārsniedz 1-1,5% mēnesī. Mēneša laikā 1 m2 dzīvojamās platības cena galvaspilsētas centrā pieauga no 3740 līdz 3770 EUR, bet Jūrmalā – no 3520 līdz 3550 EUR (skat. 2. zīmējumu). Rīgas rajonā vidējās cenas cēlušās straujāk – vidēji apmēram par 5% mēnesī, t.i. 1 m2 cena jaunā dzīvoklī martā – aprīlī paaugstinājusies vidēji no 1790 līdz 1870 EUR. Rīgas mikrorajonos un citos Latvijas rajonos bija vērojams mērenāks ikmēneša cenu pieauguma temps (vidēji attiecīgi 3% un 2%). Galvaspilsētas mikrorajonos aplūkojamajā periodā mājokļa vidējā cena sasniedza 2260 EUR/ m2, turpretim citos Latvijas rajonos – 940 EUR/ m2.

Piedāvājuma struktūra
Dzīvokļu piedāvājuma struktūra jaunajos daudzdzīvokļu māju projektos no 2006. gada 10. septembra līdz 2007. gada 10. februārim saglabājās diezgan stabila. Aptuveni 48% jauno dzīvokļu tika piedāvāti Rīgas mikrorajonos, 20% – Rīgas rajonā, 17% – galvaspilsētas centrā, 5% – Jūrmalā, bet pārējie 10% – citos Latvijas rajonos (skat. 3. zīmējumu). Tomēr pēdējos divos mēnešos (no 2007. gada 10. februāra līdz 10. aprīlim) sakarā ar vairāku vērienīgu projektu ienākšanu tirgū piedāvājuma struktūrā notika ievērojamas pārmaiņas. Februārī – martā tos izraisīja grandiozā dzīvojamā kompleksa Soleville projekta parādīšanās Pļavniekos, bet šajā mēnesī – divi projekti Ķengaragā (Džonatans un Prūšu nami) un viens projekts Ziepniekkalnā (Krustkalni Apartments). Tādējādi, pateicoties šiem četriem projektiem, jauno dzīvokļu īpatsvars galvaspilsētas mikrorajonos palielinājās no 48% līdz 59%, bet citos aplūkojamajos reģionos – Rīgas centrā, Jūrmalā un Rīgas rajonā – būtiski samazinājās (skat. 3. zīmējumu). Turklāt šie projekti kļuva par galveno iemeslu kardinālām pārmaiņām dzīvokļu piedāvājuma struktūrā Rīgas mikrorajonos. Vēl pirms mēneša no daudzdzīvokļu mājās piedāvājamo dzīvokļu kopskaita Ziepniekkalnā un Ķengaragā koncentrējās tikai attiecīgi 5% un 3%, turpretim tagad šajos mikrorajonos jauno dzīvokļu īpatsvars palielinājies attiecīgi līdz 9% un 12% (skat. 3 un 4. tabulu). Tādējādi pašlaik Ķengarags jauno dzīvokļu piedāvājuma ziņā ieņem jau 3. pozīciju (iepriekšējā mēnesī – 7. vietu), bet Ziepniekkalns – pozīciju (iepriekšējā mēnesī 5. vietu).

Dzīvojamie ciemati un rindu mājas
Jauno projektu tirgus attīstības dinamikas analīze rindu māju un dzīvojamo ciematu segmentos rāda, ka šajā mēnesī salīdzinājumā ar iepriekšējo bija raksturīgi augstāki aktivitātes rādītāji, proti, no 2007. gada 10. februāra līdz 10. martam potenciālajiem pircējiem tika piedāvāti trīs dzīvojamo ciematu projekti (31 dzīvojamā vienība) un viens rindu māju projekts (4 dzīvojamās vienības). No šā gada 10. marta līdz 10. aprīlim to skaits palielinājās attiecīgi līdz 7 projektiem (189) un 5 projektiem (128). Līdz ar to jauno dzīvojamo vienību kopējais piedāvājums šajā mēnesī izrādījās 9 reizes lielāks par analoģisko pagājušā mēneša rādītāju. Aplūkojamajā periodā pieteikto projektu vidū līderpozīcijas joprojām ieņem Rīgas rajons – 6 dzīvojamo ciematu projekti (Lejasrūķi, Priežavoti, Liepkalnu iela b/n, Sapņu iela b/n, Orions un Priežsili) un 3 rindu māju projekti (Elejas, Stārķa ligzda un Saliena Real). Vēl viens dzīvojamā ciemata projekts (Skujiņas) atradīsies Liepājas rajonā, bet divi rindu māju projekti (Imantas nami un Talsu māja) – attiecīgi Imantā un Talsu rajonā.

Secinājumi
Dzīvojamā nekustamā īpašuma pirmreizējā tirgus attīstības dinamikas analīze pēdējos mēnešos liecina, ka, pateicoties vairākiem diezgan vērienīgiem projektiem, jauno dzīvokļu piedāvājuma īpatsvars Rīgas mikrorajonos palielinājies par 11% (skat. zīmējumu). No tā var secināt, ka, neraugoties uz augsto konkurences līmeni, Rīgas mikrorajoni investīciju pievilcīguma ziņā joprojām saglabā līderpozīcijas.

1. zīmējums

2. zīmējums

3. zīmējums

1. tabula

2. tabula

3. tabula

4. tabula