Rīdziniekiem lielāka izvēle
Protams, pagaidām jauno privātmāju ciematu ārpus Rīgas rajona ir salīdzinoši maz. Rīdziniekiem ik gadu tiek piedāvāti pat vairāki simti projektu, bet citu pilsētu iemītniekiem pieejama daudz mazāka izvēle. Latvijas reģionos realizētie projekti nereti ir mazāka mēroga. Pierīgā tiek būvēti ciemati pat ar 200 mājām, bet citviet Latvijā par ciematu sauc arī četru līdz desmit māju vai zemes gabalu kopumu. Lai gan pamazām ārpus Rīgas veidojas apjomīgāki projekti, joprojām netrūkst privātpersonu, kas realizē mazus projektus, sadalot savu zemi atsevišķos gabalos privātmāju celtniecībai.

Aug ciematu attīstītāju skaits Cēsīs
Jaunu aktivitātes vilni ciematu projektēšanā un būvniecībā Cēsīs sekmēja 2005. gadā apstiprinātais „Cēsu pilsētas teritorijas plānojums 2005-2017”. Atbilstoši plānojumam individuālajai dzīvojamai apbūvei pilsētā atvēlētas plašas teritorijas. Arī investori par tām izrāda lielu interesi. Šobrīd pilsētā tiek realizēti vairāki nelieli un 11 apjomīgi (7 līdz 32 dzīvojamās ēkas) privātmāju ciematu projekti. Pieci no tiem pieder privātpersonām, seši – juridiskām personām. Trīs juridisko personu projekti tiek realizēti uz pašvaldības, pārējie – uz privātas zemes. 11 lielākajos projektos kopā plānots uzcelt 188 dzīvojamās ēkas. Daudzi projekti Cēsīs paredz izveidot dzīvojamos kompleksus, kuros apvienotas privātmājas, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas un komercīpašumi. Jaunie privātmāju ciemati Cēsīs atrodas dažādos projektu realizācijas etapos: 10 rindu mājas tiks nodotas ekspluatācijā jau šajā vasarā, 33 zemes gabalos ir izprojektētas ielas un inženierkomunikāciju maģistrāles. Detālplānojumi šobrīd tiek izstrādāti 62 plānotajām apbūves vienībām, bet 83 zemesgabaliem vēl nav izņemti plānošanas un arhitektūras uzdevumi, līdz ar to aktīva celtniecība tajos varētu sākties šīs sezonas beigās vai nākamās sezonas sākumā. Turklāt dažāda veida apbūvei piemērotas zemes Cēsīs vēl ir daudz, tāpēc iespējams prognozēt ātru un intensīvu apbūvi vēl turpmākos 20 gadus. Iespējams, tieši aktīvā ciematu celtniecība pilsētā veicinājusi salīdzinoši zemāku investoru interesi citos rajona pagastos. Var piemēt Katrīnkalnu pie Cēsu pilsētas robežas Rīgas virzienā – 23 apbūves gabali (2015 - 10 299 m² platībā). Dzīvojamo māju ciematiem savu zemi Cēsu rajonā piemēro arī atsevišķas privātpersonas.

Liepājā ierobežotas celtniecības iespējas
Ņemot vērā Liepājas ģeogrāfisko novietojumu – starp Liepājas ezeru un Baltijas jūru – pilsētas teritorijā nav daudz vietu, kas būtu piemērotas privātmāju ciematu attīstībai. Pilsētas vēsturisko centru, Jaunliepāju, Laumas rajonu un Ezerkrasta daudzstāvu dzīvojamās apbūves raksturu spēcīgi ietekmējusi vēsturiskā attīstība, kas ierobežo jaunu privātmāju ciematu rašanās iespējas pilsētā.  Taču, par spīti šiem ierobežojumiem, arī Liepājā ir izstrādāti vairāki plānojumi privātmāju ciematu attīstībai. Projekta stadijā šobrīd atrodas SIA AKVA CELTNIEKS dzīvojamo māju komplekss Vaiņodes dārzs (8 mājas Vaiņodes un Ventas ielā), 2006. gadā tika apstiprināts detālplānojums Slimnīcas ielā 34/38, kas paredz 33 zemesgabalus privātmāju apbūvei (1200 - 3500 m2). 2006. gada beigās tika apstiprināts plānojums arī teritorijai starp Flotes, Krūmu, Strazdu un Rubeņu ielu. Šeit iecerēta 23 jaunu privātmāju būvniecība, katra zemesgabala platība – no 1000 līdz 1400 m2. Lielākais privātmāju ciemata projekts Liepājā nākotnē taps Karostas ziemeļu daļā. 2006. gada vasarā pašvaldība apstiprināja detālplānojumu, kas paredz jaunu savrupmāju – mazstāvu dzīvojamo apbūvi, kā arī dažādu veidu sabiedrisku objektu (veikali, bērnudārzs un citi) izveidi. Ieplānots, ka Karostas ziemeļos tiks izdalīti aptuveni 140 zemesgabali savrupmājām, to platība  – no 1200 m2 līdz 1600 m2. Tomēr plašākas privātmāju ciematu attīstības iespējas paveras pagastos ap Liepāju. Par vienu no celmlaužiem var uzskatīt SIA Sils Nekustamie īpašumi privātmāju ciematu Skujiņas Grobiņas pagastā, ko iecerēts atklāt jau šā gada vidū. Ciemats aizņems 17 ha. Savukārt Sakas pagastā, 300 m no jūras, Arco Real Estate piedāvā iegādāties īpašumu privātmāju ciematā Mākoņu brīvdienas. Mākoņos uzceltas 10 modernas atpūtas mājas, katra no tām ar 3700 m2 zemes.

Attīsta ciematus ap Valmieru
Privātmāju ciemati šobrīd straujāk attīstās nevis Valmierā, bet ap pilsētu, kur projektus dažādos pagastos realizē vairākas kompānijas. Vislielākā interese ir par pagastiem, kas atrodas tuvu Valmierai un ir viegli sasniedzami gan ar personisko, gan ar sabiedrisko transportu. Kocēnu pagastā jau realizēti divi projekti – SIA Vuga attīstītais Zemeņu ciemats (6 dvīņu mājas, katrai vidēji 658 m2 - 717 m2 zemes), kuru investori pieteikuši kā pirmo šāda veida projektu Vidzemē, un SIA Enko ekonomisko māju ciemats (13 koka karkasa ēkas, katrai ap 1000 m2 zemes). Pašvaldība prognozē, ka attīstība ar to nebeigsies, tiek domāts par šāda veida celtniecības turpinājumu. Sarosījušās arī privātpersonas, kas dala savā īpašumā esošo zemi un piemēro to blīvai apbūvei. Vienīgais, kas varētu kavēt privātmāju ciematu attīstību šajā pagastā, ir zemes trūkums – daudzas pieprasītākās zemes jau atradušas savus īpašniekus, bet par tālākiem rajoniem pircējiem intereses nav. Privātmāju ciematu projektu attīstības vilnis skāris arī Valmieras pagastu. Šobrīd vairāki attīstītāji ar pašvaldību saskaņo privātmāju ciematu detālplānojumus. Viens no izstrādātajiem detālplānojumiem jau saskaņots, un atbilstoši tam tiek celtas komunikācijas. Vienu privātmāju ciematu attīsta pati pašvaldība, arī tur drīzumā sāksies intensīvi celtniecības darbi. Atsevišķi projekti tiek realizēti arī citos Valmieras rajona pagastos – piemēram, Saulgrieži Kauguros, kur labiekārtotā 12,6 ha teritorijā iespējams iegādāties zemi ar apbūvi pēc pasūtījuma. Latvijas pašvaldības neapšaubāmi ir ieinteresētas, lai tiktu veidoti jauni privātmāju ciemati – tas piesaistaiedzīvotājus, kuriem līdzi nāk attīstība un nodokļu maksājumi. Arī investori nevar sūdzēties par pievilcīgu teritoriju trūkumu. Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas noteiks ciematu attīstību Latvijas reģionos, ir iedzīvotāju pirktspēja. Ciematu attīstītājiem Latvijas reģionos ir visas iespējas mācīties no Pierīgas apbūvētājiem un pārņemt tikai veiksmīgākos risinājumus. Vai viņiem tas izdosies – to rādīs laiks.

Gundega Štrausa, SIA Balsts Jauno projektu nodaļas vadītāja:
- Līdz ar augsto cenu līmeni un satiksmes intensitātes pieaugumu galvaspilsētā ir izveidojušies visi priekšnoteikumi, lai nekustamo īpašumu attīstības jomā interese tiktu pievērsta Latvijas reģioniem. Latvijas lielākajām pilsētām sasniedzot augstākus ekonomiskos rādītājus, tur veidojas cilvēku kategorija, kas var atļauties iegādāties jaunuzceltu mājokli. Ņemot vērā faktu, ka cenas dzīvoklim pilsētas centrā un privātmājai piepilsētā bieži vien ir ļoti līdzīgas, daudzi izvēlas iegādāties privātmāju, kas ir plašāka nekā dzīvoklis un dod iespēju atrasties tuvāk dabai. Šī pieaugošā pieprasījuma rezultātā tiek piedāvāts daudz privātmāju ciematu. Jau tagad ap Latvijas lielākajām un ekonomiski aktīvākajām pilsētām notiek jaunu ciematu attīstība. Valmieras, Cēsu, Siguldas, Liepājas, Ogres un Jelgavas rajonā cilvēki labprāt izvēlas dzīvot tiešā pilsētas tuvumā, nevis pašā pilsētā. Tuvākajos gados varam gaidīt vēl daudzus jaunus ciematus Latvijas reģionos, jo jau tagad tiek veikti saskaņošanas un plānošanas darbi, lai apmierinātu augošo pieprasījumu pēc jauniem mājokļiem.

Sergejs Persaņs, SIA Eco House Industries tehniskais direktors:
- Ja Latvijas valdība par prioritāti izvirzīs ražošanas attīstību, arī dzīvojamo ciematu attīstības perspektīvas Latvijas reģionos kļūs ļoti daudzsološas. Šobrīd iedzīvotāju īpatsvars Rīgā ir daudz lielāks nekā reģionos. Tā noticis, jo liela daļa saimnieciskās darbības koncentrēta tieši galvaspilsētā. Valstij vajadzētu padomāt, kā motivēt cilvēkus dzīvot reģionos. Būtiskākie priekšnoteikumi reģionu attīstībai būtu jaunu darbavietu radīšana, kas daļēji jau tiek realizēta, lauku uzņēmējiem attīstot ražošanu un izmantojot Eiropas Savienības piešķirtos līdzekļus. Svarīga ir arī rajona infrastruktūras attīstība, it sevišķi piebraucamie ceļi. Brīvdienās Latvijas ceļi ir pilni ar braucējiem, kas dodas baudīt dabu. Tas nozīmē, ka cilvēkam ir vēlēšanās būt ārpus pilsētas mūriem. Pēc statistikas rādītājiem, privātmājas cena Siguldā pašlaik ir tāda pati kā Rīgā, dažreiz pat augstāka. Rīga, braucot pa Vidzemes šoseju, sasniedzama 20 minūšu laikā. Arī mūsu valstī, tāpat kā ārvalstīs, 30-50 minūšu braucienu līdz darbavietai sāk uzskatīt par normālu. Runājot par dzīvojamo ciematu attīstību ārpus Rīgas, būtu jāmin Cēsis, kas ir viens no Latvijas attīstītākā reģiona – Vidzemes – centriem. Reģionālajā attīstībā būtiska ir katra rajona un pagasta pašvaldības loma dzīvojamo platību celtniecībā: svarīgi, vai pagastam ir teritoriālais un detālplānojums, kādā attīstības stadijā atrodas galvenās komunikācijas – elektrība, gāze, braucamie ceļi. Šajā ziņā Cēsīs un rajonā viss ir sakārtots. Investoriem ievērojamu atbalstu sniedz pilsētas un pagastu pašvaldības.