Pēc kompānijas Manutent Latvia valdes locekļa Tēta Kallasves sacītā, aptaujas rezultāti liecina, ka «situācija ar veco un jauno māju kvalitāti tiek pārāk dramatizēta». Tomēr problēmas pastāv, un tās nepieciešams risināt. Bet šajā nolūkā visiem nekustamā īpašuma tirgus dalībniekiem – attīstītājiem, mākleriem, celtniekiem, veco māju īpašniekiem un iedzīvotājiem, kā arī ierēdņiem – jāapzinās, ka uz katru no viņiem gulstas milzu atbildība par to, kāda būs Latvijas dzīvojamā fonda nākotne.

Galvenās problēmas
Eksperti norādījuši, ka jaunbūvju kvalitātes problēmas ir aktuālas visos Latvijas reģionos un no visiem skatu punktiem. Pamatā tās saistītas ar kvalificēta darbaspēka trūkumu, īsajiem celtniecības darbu termiņiem, kā arī ekonomēšanu uz būvmateriālu rēķina. Vēl viena problēma: būvētājs bieži nerūpējas par ekspluatācijas ērtībām, turklāt pircējiem tiek piedāvāts slikts plānojums. Speciālisti atzīst, ka nekustamā īpašuma kvalitātes jomā trūkst kopējās stratēģijas. Valsts nav izstrādājusi politiku un stratēģiju, kā būvēt un ko darīt nākotnē, tādēļ arhitekts dara tā, kā vēlas pasūtītājs. Šāda pieeja neveicina kvalitātes uzlabošanos.  Kas attiecas uz veco dzīvojamo fondu, tad, pēc ekspertu uzskatiem, daļa māju neapšaubāmi ir sliktā stāvoklī un tās tuvākajā laikā jānojauc. Taču liela daļa ēku, kas ir remontēta un restaurēta, vēl var tikt izmantota. Pat paneļu mājas tiek restaurētas un izskatās ne sliktāk kā jaunās. Kā lētais dzīvojamais fonds tās vēl kādu laiku ir iespējams saglabāt – līdz brīdim, kad būs pietiekami daudz jauno projektu. Visi eksperti atzīst, ka ir grūti strādāt bez precīziem normatīviem, ko agrāk dēvēja par celtniecības «valsts standartiem». Padomju laikos cēla, domājot par to, ka māja kalpos 25-30 gadus, turklāt pastāvēja drošības koeficients, kas bija jāreizina ar desmit – viens gads kā 10. Tas, protams, nenozīmē, ka māja kalpos 250 gadu, taču tā ir pietiekami uzticama. Problēma pastāv tajā apstāklī, ka vecajās mājās nav veikti pat elementāri kosmētiskie remonti.

Ko darīt?
Speciālisti nonākuši pie secinājuma: lai Latvijā jaunceltņu kvalitāte būtu augsta, nepieciešams kontrolēt visu celtniecības procesu – kā no valsts, tā no pasūtītāju puses. Un ne tikai sākotnējā un noslēdzošā stadijā. Tāpat nepieciešams izstrādāt un ieviest celtniecības standartus – kaut minimālus –, kas regulētu celtniecības konstrukciju kvalitātes normas. Padomju laika valsts standarti savulaik atbilda Eiropas standartiem, taču patlaban tos nepieciešams modernizēt. Turklāt valstij nav jāstāv malā: tā var izstrādāt stratēģiskās rekomendācijas celtniecībai un palīdzēt finansiāli. Speciālisti arī nonākuši pie slēdziena, ka atbildība par veco dzīvojamo fondu gulstas uz valsti, kurai jāceļ jaunas mājas, kā arī jāatbalsta to cēlāji. Veco māju īpašniekiem arī tiek piedāvāts ņemt kredītu un savest māju kārtībā. Vairāki eksperti uzskata, ka pašvaldības izdarījušas lielu muļķību, ļaujot privatizēt lielu daļu nekustamā īpašuma. Dzīvokļus varēja izīrēt, un būtu līdzekļi remontam. Ar pašreizējo īres maksu māju kvalitāti uzlabot nav iespējams, tas ir jāsaprot. Pašvaldības uzdevums – celt lētas mājas izīrēšanai. Prognozējot situāciju nākotnē, lielākā daļa ekspertu bija noskaņoti optimistiski: nekvalitatīvu projektu skaits nepieaug. Pašlaik pastāv ļoti stingras banku prasības attiecībā uz projekta kvalitāti, un arī patērētāji kļūst izvēlīgāki. Tieši nekvalitatīvie projekti drīzumā tirgu pazudīs. Eksperti sagaida arī likumdošanas uzlabojumus šajā jomā. Aptaujātie speciālisti prognozē, ka nākotnē liela nozīme būs attīstītāja pieredzei un reputācijai, tiks padarīta stingrāka kvalitātes kontrole, apstiprināta virkne jauno likumprojektu. Viens no iespējamiem situācijas attīstības scenārijiem būtu sekot Eiropas tradīcijām, kur būtiska loma ir īres dzīvokļiem.

SIA Manutent Latvia,
Grēcinieku iela 1-32, Rīga, LV-1050, Latvija.
Tālr. +371 7210351, fakss +371 7210352,
www.manutent.lv, www.jaunajurmala.lv