Attīstības pamatos – kolhoza saimniecība
Ādažu iedzīvotājus un viesus piesaista vispirms jau šī novada krāšņā daba. Un, kā gan ne, ja vairāk nekā trešdaļu novada teritorijas klāj meži, kuros ir izkaisīti neskaitāmi ezeri. Lielākie no tiem ir Lielais un Mazais Baltezers, Dūņezers un Lilastes ezers. Cauri Ādažu novadam tek Gauja. Ne velti tieši Balt-ezers, puse no kura ietilpst Ādažu novadā, 90. gados kļuva par vienu no Latvijas jauno projektu attīstības vietām. Atpazīstamību Ādaži ieguva jau padomju laikos, kad šeit atradās slavenais kolhozs un agrofirma ar tādu pašu nosaukumu. Un tieši ilgstošā saimnieciskā darbība ir bijis labs pamats novada turpmākajai attīstībai. Jau ilgstoši Ādažu novadā aktīvi tiek būvētas dzīvojamās mājas – gan savrupmājas, gan mazstāvu un daudzstāvu ēkas. Beidzamajā laikā strauji augusi interese tieši par daudzdzīvokļu projektiem. Pamazām aktīvāki kļūst arī komercīpašuma attīstītāji, bet kopš pagājušā gada jūtama interese arī par rūpniecisko objektu būvniecību. Rūpnieciskās zonas Ādažos gan ir ierobežotas, tādēļ ieguvēji būs tie, kas pirmie paspēs tās izmantot.

Ceļa jūtīs
Tiešais Rīgas tuvums (līdz galvaspilsētai – tikai 25 km) un labā satiksmes infrastruktūra ir galvenās Ādažu novada lielāko ciematu – Ādažu, Kadagas, Baltezera un Alderu – priekšrocība. Novada teritoriju šķērso VIA Baltica, savukārt ceļa posms Rīga-Ādaži rekonstruēts pavisam nesen – 2004. gadā. Satiksmi ar kaimiņu novadiem nodrošina arī autoceļi Ādaži-Carnikava un Ādaži-Garkalne. Pie autoceļu Rīga-Ainaži un Ādaži-Carnikava krustojuma Rīgas rajona plānojums paredz kompleksu tranzīta apkalpes objektu teritoriju. Ieplānots, ka šeit varētu atrasties liels tranzīta satiksmes apkalpes centrs, kur tālsatiksmes dalībnieki varētu saņemt visus nepieciešamos pakalpojumus, nenovirzoties no lielceļa. Tāpat šajā vietā varētu veidot vairumtirdzniecības un lielo iepirkumu centrus un tamlīdzīgus objektus. Ādažu novada labi uzturētā ceļu sistēma drīz piedzīvos vēl arī citus vairākus būtiskus uzlabojumus. Tuvākajā nākotnē iecerēts izveidot Baltezera apvedceļu. Tālākā nākotnē plānots izbūvēt VIA Baltika autoceļu gar novada austrumu robežu, kā arī savienojošu ceļu Rīgas ostas (Ziemeļu tilta) virzienā. Tuvākajos gados tiks strādāts arī pie Alderu-Podnieku autoceļa būvniecības.

Ādaži aug
Ādažu novada teritorijas attīstības plāns, kas pieņemts 2006. gadā, paredz Ādažos ļoti daudzveidīgu apbūvi – pamīšus izvietotas dzīvojamās, rūpniecības un tehniskās apbūves teritorijas, jauktās apbūves zonas, zemes mežsaimniecībai un lauksaimniecībai. Iecerēts, ka nākotnē novads būs blīvi apdzīvots un neapbūvētu teritoriju būs pavisam nedaudz. Vairāk nekā desmito daļu novada teritorijas aizņem ūdeņi, kas veido lielu un līdz šim vēl salīdzinoši maz izmantotu sporta, atpūtas un tūrisma attīstības potenciālu. 2006. gadā Ādažu būvvalde sagatavojusi 372 plānošanas arhitektūras uzdevumus, akceptējusi 338 projektus (no tiem – 162 dzīvojamās mājas), ekspluatācijā pieņēmusi 80 būves un izsniegusi 224 būvatļaujas. Tikusi arī apsekota novada teritorija, fiksējot īpašniekus un lietotājus, kas zemi neapsaimnieko vai izmanto neatbilstoši plānonamijumiem, un sastādīti 117 akti par pārkāpumiem. Bet šī gada pirmajos piecos mēnešos saskaņojumu saņēmuši jau 159 projekti. Jūnija vidū gan Satversmes tiesa ierosinājusi lietu par Ādažu novada teritorijas plānojuma daļas, kas paredz Lielā Baltezera applūstošās teritorijas apbūvi, atbilstību satversmei. Un Ādažu novada dome uzaicināta līdz 15. jūlijam iesniegt tiesā atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. „Pagaidām neviens nevar pateikt, kā Ādažu novada turpmāko attīstību varētu ietekmēt Satversmes tiesas spriedums, ja tas būs teritoriālajam plānojumam negatīvs,” no konkrētām prognozēm izvairās Ādažu novada Būvvaldes vadītāja un galvenā arhitekte Dace Medniece. „Grūti arī pateikt, kā tas ietekmēs šobrīd procesā esošos projektus.”

Rūpniecībai izdevīgi
Tomēr Ādaži attīstās, un apturēt šo procesu diezin vai ir iespējams, ja nu vienīgi – aizkavēt. Ādažu novada izaugsme notiek reizē ar galvaspilsētu, un, kad Rīga rūpniekiem vairs nespēja piedāvāt piemērotus zemes gabalus un izdevīgas transporta iespējas, Ādaži kļuva par lielisku alternatīvu. Šeit var nodarboties ar specializēto lauksaimniecību, pārtikas ražošanu, kā arī attīstīt citus biznesa virzienus. To jau tagad pierāda Ādažu uzņēmumi – daudzi no tiem produkciju izplata ne vien visā Latvijā, bet arī ārpus tās robežām. Ādažos darbojas tādas kompānijas kā LatFood, Berlat, Kimmels Rīga, GP Ādaži u.c. Tāpēc var prognozēt, ka Ādažos turpinās attīstīties ne vien dzīvojamās, bet arī rūpnieciskās zonas. Atbilstoši plānojumam, rūpniecība varētu attīstīties teritorijās pie Tallinas šosejas un pie ceļa uz Carnikavu. Interese par zemes iegādi šajās zonās jau tagad ir ļoti liela. Novada teritorija ir piemērota arī lauksaimniecības attīstībai. Lai gan pēdējos gados lauksaimniecībai atvēlēto zemju palicis mazāk, arī šobrīd novadā reģistrētas apmēram 80 zemnieku saimniecības. Jāpiebilst gan, ka arī Ādažos investoriem nu ir jāsaskaras ar visai Pierīgai raksturīgajām augstajām zemes cenām un pieprasījumu, kas pārsniedz piedāvājumu. Cenu kāpumu vēl vairāk sekmēdaudzkārtējā zemes gabalu īpašnieku maiņa.

Ierobežo meži un poligons
Būtisks ierobežojums apbūvei Ādažos ir plašās mežu zonas, kas pieder Latvijas Valsts mežiem. Atbilstoši plānojumiem, novada teritorijā ir jāsaglabā vismaz 5000 hektāru meža, izņēmuma gadījumā samazinot šo skaitli līdz 3000 hektāriem, un apbūve ir iespējama tikai atsevišķi izdalītās meža parku zonās. Apbūve nenotiek arī Ādažu poligona vairāk nekā 7000 hektāros un aizsargjoslās ap to. Pagaidām noteiktās aizsargjoslas platums ir 25 m. Aizsardzības ministrijas nesen sagatavotajā likumprojektā bija ieteikts aizsargjoslu ap poligonu palielināt līdz 600 m. Tādā gadījumā ierobežojumi attiektos uz visām Kadagas ciemata daudzdzīvokļu mājām, Cita Mežaparka privātmāju kompleksu, pieeju ezeram, iecerēto parku un golfa laukumu...

Senas skološanas tradīcijas
Iedzīvotāju ērtībām Ādažos izveidots plašs pārtikas veikalu tīkls, vairākas finanšu iestādes, poliklīnika, slimnīcas un ārstu privātprakses. Ādažnieki var apmeklēt vietējos sporta klubus, kafejnīcas un izklaidēties makšķernieku laivu bāzē. No seniem laikiem nopietna uzmanība Ādažos tiek pievērsta izglītībai – ne velti pirmā skola te atvērta jau 1755. gadā. Tagad šeit darbojas spēcīgas un daudzveidīgas skolas – Ādažu vidusskola, Brīvā Valdorfa skola, Mākslu un mūzikas skola, bērnudārzs, kā arī pieaugušo izglītības un biznesa izglītības iestādes.

Risinās ūdens problēmas
Pagaidām daudzviet Ādažos problēmas rada kanalizāciju un ūdensvadu maģistrāļu trūkums. Sevišķi asi centralizētas ūdensapgādes problēmas jūtamas Garkalnē, taču tuvākajos gados situācija varētu mainīties. Šogad novada dome Garkalnes ciemata dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākumiem atvēlējusi 35 000 latu, bet 21 000 latu paredzēti ciemata kanalizācijas sistēmas remontam. 2007.-2008. gadā iecerēts strādāt arī pie Kadagas ciemata kanalizācijas attīrīšanas iekārtu renovācijas, bet 2007.-2009. gadā par pieciem miljoniem latu tiks realizēts investīciju projekts „Ādažu ciemata ūdenssaimniecības renovācija”. Ūdensapgādes un kanalizācijas maģistrāļu izveidei un remontam tiek izmantots gan pašvaldības, gan Eiropas Savienības finansējums.

No ciemata – par pilsētu?
Jau tagad Ādaži ar 8000 iedzīvotāju izceļas starp daudziem citiem Pierīgas novadiem, bet tuvāko 12 gadu laikā iedzīvotāju skaits varētu pieaugt līdz 9000. Iespējams, ar laiku Ādažu ciems varētu kļūt par pilsētu.

Sigita Djubina, SIA Ādažu nami projekta vadītāja:
- Kā galvenos šķēršļus sekmīgai jaunu nekustamo īpašumu projektu attīstībai, pirmkārt, varētu minēt to, ka Ādažu novada dome, līdzīgi kā daudzas citas Rīgas rajona pašvaldības, nebija gatava tik straujai jaunu nekustamo īpašumu projektu attīstībai. Ilgi jauno projektu attīstību novadā kavēja neizstrādātais un neapstiprinātais Ādažu novada teritorijas plānojums, kā rezultātā tika apturēta vairāku detālo plānojumu izstrāde. Tāpat projektu attīstītāji par saviem līdzekļiem izbūvē infrastruktūras objektus (ceļus, ūdens un kanalizācijas sistēmas u.c.), kuru nodošana no attīstītāja bilances novada pašvaldībai nav juridiski sakārtota un atrisināta. Tomēr jāatzīst, ka šobrīd situācija mainās un novada dome ir pieņēmusi vairākus stratēģiskus lēmumus, kas paredz kārtību, kādā jauno projektu attīstītāji var īstenot savas ieceres. Pozitīvi, ka novada dome ir pieņēmusi darbā jaunus, enerģiskus darbiniekus, kas palīdz būvvaldei tikt galā ar milzīgo darba apjomu.

Raitis Avots, SIA Stone Development valdes loceklis:
Ādažu galvenie trumpji noteikti ir galvaspilsētas tuvums, maģistrāle "Via Baltica" un skaistā apkārtne (abi Baltezeri, vairāki mazie ezeri, Gauja, tuvu arī jūra). Ģimenēm ar bērniem vilinošas ir arī plašās izglītības iespējas jaunajai paaudzei – vidusskola, mākslas skola un Valdorfa skola, kā arī kvalitatīva pieaugušo un biznesa izglītība. Vēsturiski teritorija ir ļoti piemērota privātmāju celtniecībai – Ādažu ciematā ir galvenokārt mazstāvu apbūve. Turklāt jau drīzā nākotnē ciemam varētu piešķirt pilsētas statusu, kas nozīmēs vēl sakārtotāku infrastruktūru, iepirkšanās un izklaides iespējas. Izteikti ekonomiski aktīvais Ādažu novads attīstās arvien straujāk, piedāvājot gan daudzveidīgas darba vakances, gan iespēju veidot jaunu uzņēmējdarbību. Novadā esošās saimnieciskai darbībai izmantotās teritorijas un pielietotās tehnoloģijas ir „draudzīgas” vietējiem iedzīvotājiem, lai gan to blīvums, salīdzinot ar citiem Rīgas rajona apgabaliem, ir lielāks.