Ar piecu gadsimtu vēsturi
Jelgava ar aptuveni 66 tūkstošiem iedzīvotāju ir ceturtā lielākā pilsēta valstī – to apsteidz tikai Rīga, Daugavpils un Liepāja. Pilsētas tiesības un ģerboni tā ieguvusi tālajā 1573. gadā. Kaut arī Jelgavā krustojas sešas automaģistrāles un vairākas dzelzceļa līnijas, to tomēr uzskata par vienu no zaļākajām Latvijas pilsētām, jo no tās kopplatības – 6032 hektāriem – gandrīz 300 hektāri ir atklātas ūdens platības, bet vairāk nekā 160 hektāri – parku teritorijas. Jelgava tiek uzskatīta par dinamisku, bet līdzsvarotu pilsētu, kur daļa no senās koka apbūves sadzīvo ar dažādos laikos celtām ķieģeļu un dzelzsbetona konstrukciju ēkām.

Prioritāte - infrastruktūras sakārtošana
Jelgavas pašvaldības attīstības un pilsētas plānošanas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte teic, ka pilsētā šobrīd aktīvi tiek sakārtota infrastruktūra. „Pēdējos gados Jelgavas ielas ir neapmierinošā stāvoklī, ne velti pavasarī autovadītāji pat sarīkoja streiku pie pilsētas domes. Jelgavas īpatnība ir tā, ka pilsētā ir augsts gruntsūdeņu līmenis un nelabvēlīgie laika apstākļi ziemā ceļu stāvokli vēl vairāk pasliktina,” uzsver Gunita Osīte. „Šobrīd nāpašvaldība tam pievērš īpašu uzmanību – liela daļa no pašvaldības budžeta tiek novirzīta tieši ielu rekonstrukcijai. Lauvas tiesu no budžeta „apēd” bedrīšu lāpīšana pavasaros. Šogad rekonstrukcija paredzēta Tērvetes ielā – posmā no Raiņa ielas līdz Rūpniecības ielai, kā arī Viskaļu un Traktoristu ielā.”  Arī nākotnē pilsētas infrastruktūrai tiks pievērsta būtiska uzmanība. Jelgavas pilsētas dome šobrīd strādā pie integrētās pilsētas attīstības programmas. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija apstiprinājusi vadlīnijas programmas izstrādāšanai – šī dokumenta esamība varētu būt priekšnoteikums, lai saņemtu ES finansējumu. Tuvākajā laikā tiks uzsākti Dobeles šosejas rekonstrukcijas darbi posmā no Jelgavas pilsētas robežas līdz Atmodas ielai – pašreiz jau ir izstrādāts darbu tehniskais projekts. Remontdarbi paredzēti arī Garozas ielā, uz Kalnciema ceļa un Lietuvas šosejas.

Top dzīvojamās mājas un biroju kompleksi


2007. gada pirmajā pusgadā Jelgavas pilsētas būvinspekcijā izdotas būvatļaujas 159 individuālajām dzīvojamām mājām, tajā skaitā 110 jaunbūvēm. Izsniegtas arī piecas atļaujas divu vai vairāku dzīvokļu māju celtniecībai jeb tā dēvētajiem jaunajiem daudzdzīvokļu ēku projektiem. Piemēram, Zvejnieku ielā top daudzstāvu dzīvojamo māju komplekss – viena ēka šeit jau ir uzbūvēta un sabiedriskai apspriešanai ir nodots teritorijas detālplānojums. Apbūve tiek risināta kompleksi. Iecerēts, ka kvartāla iekšpusē taps sabiedriskais un darījumu centrs ar apakšzemes stāvlaukumiem. Šobrīd strauji top biroju komplekss Atmodas ielā – tas būs viens no lielākajiem biroju centriem ārpus Rīgas. Projekts ir īpašs arī ar to, ka atrodas pie maģistrālām ielām. Līdzās ledus hallei – sporta kompleksam Zemgale – un tirdzniecības centram Valdeka pašlaik top multifunkcionāls centrs. Gunita Osīte uzskata, ka tas ir viens no labākajiem komerciālajiem projektiem, kuru atzinīgi novērtējuši arī profesionālie žurnāli. Kā liecina tehniskais projekts, uzmanības vērta ir arī kompleksa arhitektūra. Topošajā centrā būs tirdzniecības platības, banku filiāles u.c. Jelgava attīstās arī industriāli, piemēram, bijušās rūpnīcas RAF teritorijā top jauns industriālais parks, kura platība ir 30 ha.

Stadions 3000 apmeklētājiem


Viens no lielākajiem nākotnes projektiem, kura īstenošana ir sākta, ir Zemgales olimpiskais centrs. Tā ietvaros tiks uzbūvēts moderns stadions, kāds Jelgavai jau sen ir nepieciešams, jo pašreizējā stadiona infrastruktūra ir novecojusi un nolietota. Jaunais stadions ir orientēts uz 3000 apmeklētāju vietām, turklāt tas tiek projektēts pēc Eiropas stadionu principa. Līdzās stadionam tiks izvietoti futbola, treniņu, ložu grūšanas un citi sporta laukumi. Zemgales olimpiskā centra projektēšana jau ir uzsākta, bet būvēt to sāks nākamgad. Paredzams, ka centrs varētu tikt pabeigts 2010. gadā. Savukārt Jelgavas 4. vidusskola drīz iegūs plašākas telpas. Plānotajai piebūvei jau ir gatavs tehniskais projekts. Pašreizējās telpas skolai ir kļuvušas par mazu, tādēļ sākumskolas skolēniem nākas mācīties blakus esošajā bērnudārzā. Jaunā piebūve dos iespēju visu skolu izvietot vienā kompleksā, turklāt skolā būs moderna aktu zāle – šobrīd visi svinīgie pasākumi Jelgavas 4. vidusskolā notiek sporta zālē.


Jaunu veidolu drīz iegūs padomijas gados projektētais un būvētais kinoteātris Zemgale. Šī ēka ir privātīpašums, un ēkas renovācijas projekts ir izstrādāts pēc tās saimnieku iniciatīvas. Īpašnieku ideja ēku renovēt, pēc domes vērtējuma, izskatās daudzsološi, un, iespējams, ar laiku pilsētā būs par vienu skaistu celtni vairāk.

Klūs zaļāka
Liela nozīme tiek pievērsta arī esošo teritoriju apzaļumošanai, sakārtojot un modernizējot parku infrastruktūru un pastaigu celiņus. Šobrīd notiek Uzvaras parka rekonstrukcija un tiek izstrādāts tehniskais projekts Raiņa parka rekonstrukcijai. Parki taps pievilcīgāki un atbilstošāki mūsdienu prasībām. Uzvaras parkā savulaik bijusi estrāde, un tiek plānots, ka šeit atkal varētu izvietot nelielu estrādi vasaras pasākumiem. Pasta salā – pilsētas centrā starp Lielupi un Driksu – iecerēts izveidot iedzīvotāju atpūtas zonu. Pasta sala simboliski tiks sadalīta divās daļās – aktīvajā un mierīgajā atpūtas zonā. Plānots, ka šeit varētu tikt izvietotas sezonāla rakstura pagaidu būves: nelielas kafejnīcas, atpūtas un rotaļu laukumi, laivu piestātnes. Salas kopējā platība ir 9 hektāri, un katrs jelgavnieks vai pilsētas viesis šeit atradīs ko sirdij tuvu.

Uldis Lazdiņš,
SIA Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde tehniskais direktors:
- Jelgavā no Rīgas puses, jaušams, ka pilsēta kļūst arvien skaistāka un sakoptāka. Var just, ka pilsētā ir dzīvība, notiek kustība attīstības virzienā. Uz Jelgavas attīstību raugos ar cerībām – pilsētā aktīvi tiek veikti labiekārtošanas darbi, ielu sakārtošana un segumu atjaunošana. Salīdzinot ar iepriekšējo laiku, tagad viss notiek intensīvi. Pilsētai ir sena vēsture, bet 2. pasaules kara laikā tā pamatīgi nopostīta, un senās ēkas praktiski nav saglabājušās. Šobrīd diezgan aktīvi notiek nenopostīto, vēl esošo koka ēku atjaunošanas darbi – šīs gadsimtu vecās ēkas ir sliktā stāvoklī, un tās, kas vēl palikušas, ir steidzami jāglābj. Vajadzīgi lieli ieguldījumi, lai šīs ēkas restaurētu. Pirmā māja, kas tiks restaurēta, atrodas Vārpu ielā 18 – šobrīd tur uzsākti izpētes darbi, un drīzumā sāksies rekonstrukcijas projekta izstrāde.

Vilis Ļevčenoks,
Jelgavas pašvaldības izpilddirektora vietnieksnojums:
- Jelgavai ir izstrādāta pilsētas attīstības stratēģija, pēc kuras vadāmies, plānojot jaunos projektus. Pie pilsētas prioritātēm jāmin mašīnbūve, pārtikas pārstrāde, zinātne un kultūra. Liels gandarījums, ka bijušās rūpnīcas RAF teritorijā, kas tiek renovēta, attīstās Biznesa industriālais parks, kur savu darbību uzsākuši vairāki uzņēmumi. Tagad varam lepoties arī ar Jelgavas Zinātniski tehnoloģisko parku, kur tiks veicināta zinātnes un uzņēmējdarbības sadarbība. Līdz ar rūpniecības attīstību pilsētā paplašināsies arī pakalpojumu sfēra, jau tagad aktivizējusies biroja ēku būvniecība. Tuvākajā laikā tiks pabeigts vērienīgs ūdensvada un kanalizācijas rekonstrukcijas projekts, kā rezultātā pilsēta iegūs jaunu kanalizācijas un ūdensvada līniju 50 kilometru garumā, ieskaitot vietas, kur līdz šim centrālais ūdensvads un kanalizācija iedzīvotājiem nebija pieejami. Dzīvojamo māju celtniecībā Jelgavā tiek atbalstīta privātā iniciatīva. Pašvaldība ir gatava sadarboties kopuzņēmumu veidošanā, ieguldot tajos zemi un tādējādi veicinot daudzstāvu dzīvojamo ēku būvniecību. Šāds projekts ir, piemēram, ēka Tērvetes ielā 88.

Jānis Kovaļevskis,
Jelgavas pašvaldības aģentūras Zemgales info direktors:
- Pašlaik nekustamā īpašuma tirgū Jelgavā ir „izkustējušies” vairāki projekti, kas ilgu laiku bija „iesaldēti”. Iepriekš nemitīgi mainījās šo objektu īpašnieki, turklāt tie galvenokārt bija starpnieki, kas vēlējās nopelnīt uz cenu pieauguma rēķina. Tagad redzams, ka pilsētā lielākoties palikuši nopietnāki attīstītāji. Priecē, ka pieaug pieprasījums pēc biroja platībām. Šobrīd Jelgavā top divi darījuma centri – Atmodas un Pasta ielā. Tas ir signāls, ka pēc kvalitatīvām biroja telpām ir pieprasījums un nākotnē šis varētu būt stabils nekustamā īpašuma tirgus segments. Par pārējo nekustamā īpašuma tirgu varētu teikt, ka šobrīd tas ir daļēji apstājies, tiek ieturēta pauze. Tas, protams, neattiecas uz visiem projektiem. Jelgavā šis ir interesants laiks, kad cilvēki mēģina saprast, kas notiks un kā attīstīsies tirgus. Vēl jo vairāk tādēļ, ka atsevišķos gadījumos celtniecības izmaksas ir ļoti tuvas īpašuma tirgus cenai, un attīstītāji vairs nav tik ieinteresēti.

Uldis Seržāns,
Jelgavas pilsētas galvenais arhitekts:
- Līdz ar visas valsts attīstību strauji aug arī Jelgava. Būvniecības izaugsmi Jelgavā pēc masveida lielveikalu celšanas perioda raksturo vairāki faktori. Pirmkārt, tiek rekonstruēta pilsētas infrastruktūra, un, šim procesam noslēdzoties, pilsētnieki iegūs sakārtotas ielas ar izbūvētām inženierkomunikācijām. Otrkārt, Jelgavā notiek vērienīga dzīvojamo, sabiedrisko un arī ražošanas būvju projektēšana un celtniecība. Lai Jelgavas izaugsmi varētu vadīt un regulēt, pašvaldība pašlaik nopietni strādā pie jaunā pilsētas attīstības plāna.

Elita Moiseja,
SIA NP Properties izpilddirektore:
- Manuprāt, Jelgavas pilsētas attīstībai nākotnē ir lielas perspektīvas un visi tam nepieciešamie priekšnoteikumi. Ņemot vērā SIA "NP Properties" pieredzi industriālo parku attīstīšanā dažādās stratēģiski izdevīgās pilsētās − rajonos ārpus Rīgas − prognozējam, ka arī Jelgava tuvākajā nākotnē iegūs pieprasīta un strauji augoša uzņēmējdarbības centra statusu. Jelgavā SIA "NP Properties" attīsta "NP Jelgavas Biznesa parku", kas atrodas kādreizējā automobiļu rūpniecības uzņēmuma RAF teritorijā, un jau šobrīd industriālajā parkā darbojas aptuveni 10 starptautiskās un vietējās kompānijas, kas saistītas ar dažādām ar ražošanu saistītām tautsaimniecības nozarēm. Mūsu ieguldījums industriālā parka attīstībā ir nozīmīgs devums arī Jelgavas pilsētai, jo tiek attīstītas komunikāciju un infrastruktūras sistēmas, veicināta apkārtējās vides sakārtošana, piesaistītas investīcijas un radītas jaunas darba vietas pilsētas un tās apkaimes iedzīvotājiem. Kopumā mēs prognozējam, ka ar laiku "NP Jelgavas Biznesa parkā" jaunas darbavietas varētu rast ap 1000 Jelgavas pilsētas un tās apkaimes iedzīvotāju. Arī Krievijas vēstnieks Viktors Kaļužnijs savas vizītes laikā Jelgavā apmeklēja mūsu industriālo parku un augsti novērtēja tā attīstību, kā arī atzina, ka Jelgava ir perspektīva pilsēta ar plašām attīstības iespējām. Jāteic, ka pēdējā laikā Jelgavā aktīvu darbību ir uzsākuši vairāki dažāda profila uzņēmumi un darījumu centri, ko mēs vērtējam kā pozitīvu un attīstību veicinošu procesu. Kā piemēru varu minēt Zemgales Tehnoloģisko parku un Pieaugušo izglītības centru. Arī pilsētas vadība aktīvi iesaistās Jelgavas uzņēmējdarbības vides sakārtošanā. Tas liecina par pilsētas izaugsmi un attīstību kopumā.