Daudzi viņa paziņas par šādu izvēli ir pārsteigti, sak, kaut arī rajons atrodas centrā, tas nav no prestižajiem. Oļegs tikai parausta plecus, viņam šeit ir ērti, un tas ir galvenais. Jā, un jaunā biznesmeņa dzīvesveids ir drīzāk ceļojošs, lai neteiktu – kā nomadniekam: kompānija Multiasset strādā kā Rīgā, tā Maskavā, tādēļ pastaigām pa apkārtni laika neatliek.

Atnāca, ieraudzīja... atteicās
– Un tomēr, Oļeg, kādi bija jūsu apsvērumi, izvēloties mājokli? – Jauno mājokli izvēlējos ļoti operatīvi. Iepriekšējais dzīvoklis atradās saimnieka mājā, turklāt tas nebija nekāds mazais. Nolēmu to mainīt. Man ieteica mājas Barona centra rajonā. Apskatīju, bet tur man neiepatikās: atkal mazi dzīvokļi un plašas terases. Kam man terase? Man ir nepieciešama noderīga platība. Tad nolēmu apskatīt piedāvājumus internetā, un pirmais variants, kas man patrāpījās, bija šis. Tās pašas dienas vakarā izvēlējos sev dzīvokli trešajā stāvā. No fasādes puses tas izskatās pēc augšējā stāva dzīvokļa, taču māja ir piecstāvīga. Tā bijusi arhitektu prasība – nepārsniegt pilsētas kvartāla līnijas. Tomēr māja nebūt nav liela – tajā ir tikai 15 dzīvokļu. – Vai dzīvoklī jau bija veikta apdare? – Kāda apdare?! Kad es šeit ienācu, vēl strādāja celtnieki. Kā reizi būvēja sienu starp viesistabu un plānoto ēdamistabu Es, tāsakot, tūlīt no sliekšņa iesaistījos procesā: sienu aizvākt, bet atlikušo pārkrāsot citā krāsā. Māja vēl nebija nodota ekspluatācijā, kad es jau atvedu mēbeles. Es nevaru gaidīt. Neprotu. Vispār interjera radīšanas process izrādījās tik interesants un vilinošs, ka es patiešām aizrāvos. Arī tagad domāju, vai nenopirkt ko jaunu... Oļegs Savickis ar manāmu lepnumu izrāda dzīvokli, sākot ar priekšnamu. Tas ir neliels, tādēļ bijis nepieciešams optiski palielināt telpas platību ar spoguļa palīdzību, ar ko saistās vesels stāsts. Oļegs vēlējās, lai spogulis būtu liels – no grīdas līdz griestiem. Pasūtīt viņš to pasūtīja. Bet kā to uznest trešajā stāvā?... Strādnieki cīnījās ilgi un neatlaidīgi. Taču spoguli viņi uznesa gods godam un arī uzstādīja bez zaudējumiem. Tā pretējā pusē nu ir iebūvēts skapis, ļoti ietilpīgs.

Oļegs Savickis: "Iekārtot dzīvokli ir aizraujoši!"

Zivis, tortes un baltais lamināts
Turpinām ekskursiju pa mājokli. Galvenais ēdamistabas rotājums ir 500 litru saldūdens akvārijs ar plēsīgām zivīm no Āfrikas ezeriem. Sākotnēji akvārija vietā bija paredzēta niša, kurā Oļegs gribējis ievietot plauktus. Taču reiz viņš nostājies uz sliekšņa, nolūkojies «plašumos» un sapratis: mājā trūkst kaut kā dzīva, kas priecētu acis un dvēseli. Ne kaķus, ne suņus Oļegs nevar atļauties, tie prasa citu apkopšanu un uzmanību. Bet viņam ir Figaro dzīves ritms: šodien šeit, rīt jau lidmašīnā. Un tad radās ideja – lai būtu akvārijs. Pēc Oļega domām, tas šajā telpā iederas brīnišķīgi. – Virtuve ieturēta melnbaltos toņos. Nopietni un oriģināli, tomēr tā ir neliela... Varbūt tā arī jābūt jauna, neprecēta cilvēka mājoklī? – Jūs kļūdāties, ja domājat, ka te tiek gatavota tikai omlete. Man ļoti patīk uzņemt viesus, un trīs vai pat četrus ēdienus svētku vakariņām es vienmēr gatavoju pats. Īpaši man patīk cept tortes. Tā ka cienasts ir teicams: galds ir klāts bagātīgi un uz tā obligāti ir arī labs vīns no kādas eksotiskas valsts.

Šī virtuve ir līdz sīkumam aprīkota

Virtuve patiešām nav liela, taču viss nepieciešamais šeit ir – trauku mazgāšanas mašīna, cepeškrāsns, grils un cita nepieciešamā tehnika. Katrs sīkums šeit ir rūpīgi pārdomāts. Tā kā man patīk gatavot un daru to bieži, virtuves studijas variants mani neapmierina. Es dodu priekšroku slēgtai telpai, jo virtuvi uzskatu gandrīz vai par intīmu teritoriju. Tur es buros, radu, aizvadu svētsvinīgus procesus, sauciet to, kā vēlaties. Bet tas, kā šis process notiek, visiem nav obligāti jāredz. Un arī smaržas. Jebkurš, pat visklasiskākais koncentrāts nespēj tās visas pārmākt. Un galu galā – estētika. Kad ierodas viesi, uz virtuves galda nedrīkst nomest pat dvieli, tas uzreiz izskatīsies nekārtīgi, sabojās vienota kompozīciju. Jā, katrai virtuvei ir noteikts stils. Ja tur būtu daudz dažādu vāžu un kārbiņu, tad arī nevērīgi nolikts dvielis izskatītos normāli. Manas virtuves stils ir pilnīgi citāds – lakonisks, un jebkāds svešs priekšmets šeit būtu idejas pārkāpums. – Un kā jūs izvēlējāties sava dzīvokļa stilu? – Tas ir art-deco plus hi-tech. Var arī to dēvēt vienkārši par moderno stilu. Kad es veicu remontu iepriekšējā dzīvoklī, atklāju vienkārši satriecošu krāsu – balto. Man tā tik ļoti iepatikās, ka es nolēmu šo krāsu pārnest arī uz šejieni. Piemēram, nolēmu krāsot baltas viesistabas sienas. Nav praktiski? Bet cik skaisti!

Melni baltā viesistaba − eleganti, lai arī nav lēti...

Viesistaba

Dīvāni viesistabā ir itāļu dizaina un pārvilkti ar itāļu audumu, taču izgatavoti Zviedrijā. Visinteresantākie piedzīvojumi man bija ar grīdu. Gribēju baltu un glancētu. Vai arī melnu, bet arī noteikti glancētu. Pie mums tādu nopirkt – vienlaidus, bez salaiduma vietām, izrādījās neizpildāms uzdevums. Toties atradu ļoti gaišu, praktiski baltu laminātu. Pats smieklīgākais ir tas, ka pilsētā vairs nebija neviena cita, kurš vēlētos sev baltu grīdu. Šī lamināta sākotnējā cena bija 18 lati kvadrātmetrā, es piedāvāju savu cenu – trīs latus. Viņi pārdeva un pārkrustījās. Un laimīgi bija visi. Viesistabā nav pat žurnālu galdiņa, kam pēc žanra likumiem it kā šeit būtu jābūt. Tas ir apzināti. Pēc Oļega vārdiem, šeit parasti sapulcējas ļoti daudz cilvēku, kas aktīvi dejo un dzied. Tādēļ viņš nolēmis nepieblīvēt telpu ar liekām mēbelēm. Pat televizors iebūvēts sienā-panelī, kas gatavots no dārga Anglijas koka.

 Atpūtas stūrīti rotā saimnieka paša radīts mākslas darbs

Pats sev dizaineris
Franču logi pa visu sienu... Skats uz blakus esošo māju, visticamāk, traucē, tātad bieži jālieto tumšas krāsas aizkari... Tomēr tie tiek izmantoti ļoti reti. Pēc profesionālā dizainera padomiem viņš nav taujājis. Visu paveicis pats. Pat uzņēmis fotogrāfijas. Šim nolūkam Oļegs iegādājies labu fotoaparātu: viņam ļoti patīk radīšanas process, radošā norise. Fotogrāfijās lielākoties redzami kalni. – Es visu mūžu aizraujos ar kalnu slēpošanu. Un ir ļoti maz kalnu, kur es nebūtu slēpojis – ja nu vienīgi Amerikā. No šiem fotoattēliem ir izveidojies tāds kā interešu stūrītis.

Pusdienas ar akvāriju fonā

Bez tām iekārtojums būtu daudz standartizētāks, taču šādi rodas saimnieka klātbūtnes sajūta. Šeit ir guļamistaba (ekskursija turpinās). Tieši no šejienes var nokļūt vannasistabā. Tāds amerikāņu variants. Kāds vēl pastrīdētos, vai tā šeit vajadzīga. Ja šeit dzīvotu ģimene, tad būtu labāk šajā telpā ierīkot, piemēram, garderobi. Ja laulātie ceļas dažādos laikos, ūdens troksnis vannasistabā tik tuvu guļamtelpai var gribot negribot radīt neērtības otram. Taču pagaidām esmu viens, un man ļoti patīk, ka ir gan vannasistaba, gan dušas kabīne.

Pat sanitārajās telpās valda askēze

Šeit ir veļas mazgātava: mazgājamā mašīna, gludināmais dēlis un citas lietas. Bet šeit ir smēķētava. Šo istabu Oļegs praktiski neizmanto, bet domāju, ka šeit būtu ērti ierīkot bērnistabu. Vēlāk. Bet pagaidām te atļauts smēķēt... – Kura ir jūsu mīļākā vieta šajā dzīvoklī? – Uz dīvāna. Man ļoti patīk kino, autoru filmas, underground. Man ir plaša filmotēka. Cenšos iegādāties visas jaunās filmas. Vispār man patīk savas mājas, un man ir patīkami šeit atgriezties. Domāju, ka arī mājas mani sagaida ar prieku.

"Logs uz pasauli"