Septembris 2007 № 9 (24)
Saturs
                       
Sibīrietes sapnis Rīgas Jūrmalā
Dzīve jaunajos projektos 17 lapa
Top.LV
on-line.lv Nekustamais оpaрums Real_estate
Sibīrietes sapnis Rīgas Jūrmalā

Jūras piekraste vietā, kur robežojas Vaivari ar Kauguriem, vēl nav civilizācijas skarta tādā mērā kā Jūrmalas galvenie kūrorti Dzintari vai Majori. Šeit nemēdz būt tik daudz ļaužu. ...Un tieši šo vietu savam mājoklim izvēlējusies firmas Vērtspapīri vadītāja, biznesa lēdija Ņina Saļņikova.



Pusotra stāva māja ar lieliem, apaļiem logiem, kas tik ļoti atgādina iluminatorus, vēl aizvien glabā ne ar ko nesalīdzināmo «jaunuma» smaržu – ģimene šeit ievācās šā gada jūnijā. – Tomēr sajūta ir tāda, it kā es šeit būtu dzīvojusi visu mūžu. Tātad mēs viens otram iepatikāmies, mums gadījās saderīgi raksturi, – saka saimniece.


Vai tā nav paradīze?

Ņina vienmēr sapņojusi par dzīvošanu Jūrmalā, kopš tās dienas, kad vīrs pirmo reizi atvedis jauno sievu uz Rīgas jūrmalu. Viņu, sibīrieti (dzimušu Tjumeņas apgabalā), savaldzināja plašais ūdens spogulis, kas sniedzas līdz horizontam, baltās, zīdainās smiltis un spirgtais vējš, kas skar slaido priežu galotnes. Ņina šajā vietā iemīlējās uzreiz un uz mūžu. – Vai tad ir iespējams šādu skaistumu nemīlēt? Bet tas, ka šī vieta vēl nav ļoti apdzīvota, drīzāk ir pluss nekā mīnuss. Šai apstāklī slēpjas tās īpašā burvība. Vakaros šeit ir tāds klusums – smel kaut ar karoti! Vai tā nav paradīze?! Ceļš uz sapņa piepildījumu nebija ātrs, jaunībā līdzekļu savai mājai vienkārši nebija, bet vēlāk, kad uzradās nauda, Ņina ilgi meklēja vietu un projektu, kas pašai patiktu. Pirms gada viņai ieteica apskatīt rindu mājas. – No ārpuses ļoti skaistas, taisni acīm prieks! Taču mani mulsināja, ka mājokļiem tajās ir ar kaimiņu kopēja siena, kopēja iebrauktuve un kopējs pagalms. Ja reiz esam izlēmuši iegādāties savu māju, gribējās iegūt pilnīgu autonomiju. Tāpēc arī mana izvēle apstājās pie šīs atsevišķās kotedžas: sava ieeja, sava teritorija 1000 m2 platībā – veido tik! Tomēr radošo darbu pie teritorijas iekārtošanas Ņina uzticēja jaunajai dizainerei Jekaterinai Kapurkinai. Dārzu viņa paredzējusi veidot pamatā no ziemcietēm, skujeņiem un ceriņiem, kompozīciju lieliski papildinot ar pāris ābelēm un jāņogu krūmiem.

Ņina Saļņikova: „Es esmu iemīlējusies savā mājā!”

Kurpes, somiņa un cepurīte mājai

Mūsdienu izpratnē Ņinas Saļņikovas māja nebūt nav liela, kopā ar garāžu –250 kvadrātmetru. Ēkas otro stāvu veido izbūvēts mansards. Taču šeit ir pārsteidzoši viegli elpot, turklāt valda gaismas pārpilnība un apbrīnojama plašuma sajūta. – Patiesībā māja vēl nav pabeigta: ne visi gaismekļi ir savās vietās, augšstāva virtuvē nav noflīzētas sienas, ir jāiekārto garderobe, jāpabeidz kabinets. Taču mēbeles ir iegādātas pilnībā. Ja arī tās tiks vestas papildus, tad tikai pats minimums. Man patīk, ka māja ir tieši tāda – plaša un gaiša. Mājas izrādīšanu saimniece sāk no viesistabas.

Viesistabas plašums un ēdamistabas omulība

Tā ir vislielākā telpa, vizuāli to vēl vairāk paplašina milzīgie logi – vitrīnas ar skatu uz topošo dārzu. Pa mājas perimetru divās ēkas pusēs ierīkota plaša terase (tā bijusi Ņinas vēlēšanās – papildu prasības projektam). Viss ir ļoti saprātīgi: no virtuves un viesistabas ved durvis uz terasi, kur vasarā ir tik ērti sarīkot pasēdēšanu ar tējas dzeršanu vai bārbekjū. Kamīns ar dzīvo uguni piešķir viesistabai īpašu mājīgumu.

Iemīļotais krēsls pie kamīna

Pie kamīna novietots šūpuļkrēsls – draugu dāvana, bet uz kamīna plaukta – pavarda sargātājs, keramikas alnis – šīs mājas talismans. Viesistaba ir savienota ar virtuvi, taču plānojums izstrādāts tā, ka katra no telpām tomēr izvietota autonomi. Turpat pirmajā stāvā ir arī saimnieces kabinets, dušas telpa. Otrajā stāvā ir četras guļamistabas (dēla, meitas, saimnieku un viesu), vannasistaba, neliela garderobe un maza virtuvīte.

Augšstāva virtuve

– Saskaņā ar projektu šajā vietā vajadzēja atrasties garderobei. Bet es uzstāju uz virtuvi, tā vienkārši šeit iederējās – tāda ērta un neliela. Nereti man uzdod jautājumu: kam tev, Ņina, divas virtuves? Taču tām ir pilnīgi dažādas nozīmes, dažādi raksturi. Pirmajā stāvā – viesu uzņemšanai. Tā disciplinē, pat gatavot ēst, tērptai halātā, kaut kā neērti...

Ērti un kompakti

Bet šeit ir neliela, mājīga vieta, kur ienākt pirms gulētiešanas padzert tēju, pasēdēt – tā omulīgi.

Jūras motīvi dēla istabā

Dēla guļamistabā dominē zilā krāsa – atgādinājums par jūru. Savukārt meitas guļamistabas dizaina ideja radās... Parīzē. – Sagadījās, kā mēdz teikt, ka mēs „pie pogām šuvām mēteli” – smejas Ņina. – Klīstot pa Parīzes ielām, mēs vienā no veikalu vitrīnām ieraudzījām uz gultas izklātu skaistu aveņkrāsas segu. Veronika iedegās – gribu! Nopirkām ar’. Pēc tam sienas viņas istabā nokrāsojām tieši segas tonī...

...viss sākās ar gultas pārsegu

Ņina savai guļamistabai izvēlējās maigi rozā toņus. Kolonnas otrajā stāvā ir nesošās konstrukcijas, kas tur jumtu, tādēļ tās nedrīkstēja nojaukt.

Guļamistabas stūrītis

Ņina ilgi prātoja, kā izvietot istabas un būvēt sienas, lai šīs kolonnas telpā kļūtu iederīgas. Viņai izdevās tās iekļaut interjerā tā, ka tagad kolonnas guļamistabām piešķir īpašu oriģinalitāti.

Interjers mudina skatīt tikai rozā sapņus

– Šajā mājā ir ļoti neparasti logi, – ekskursiju turpina Ņina. – Daļa no tiem – apaļi kā iluminatori (ar to, starp citu, māja man arī likās interesanta), citi – mansarda tipa.

Logs iluminatora formā

Naktī guli un skaties zvaigznēs, no rīta pamosties un uzreiz redzi, kā peld mākoņi. Skaisti. Bet, kad lietus bungo pa jumtu – to var ļoti labi dzirdēt. Tomēr mani tas netraucē... Ar mājas dizaina izstrādi Ņina nodarbojās pati. Sākumā viņa mēģināja vērsties pie profesionāļa, taču ātri saprata, ka tas ir dārgi un neproduktīvi. – Kad man piedāvāja iebūvēt visā mājā ar pulti regulējamu gaismu, kas man izmaksātu vēl dažus papildu tūkstošus latu, es sapratu, ka ar mājas noformēšanu nodarbošos pati, – atceras saimniece. – Mans princips ir šāds: pat pieticīga māja izskatīsies reprezentabli, ja tajā būs labs parkets, koka durvis un dārga santehnika. Ja dāma uzvelk dārgas kurpes un elegantu cepuri, paņem dārgu somu, tad pat katūna kleitā viņa izskatīsies eleganti. Tāpat ir ar māju. Pēc projekta līdz šīm jaunbūvēm bija jāizbūvē gāzes pievads. Taču pagaidām Jūrmalas dome nav devusi tam atļauju. Tomēr īpašu problēmu jaunajiem iemītniekiem nav. Apkure katrai mājai ir autonoma, saspiestā gāze tiek iepildīta milzīgā rezervuārā un pa cauruli nogādāta apkures katlā, kas atrodas garāžas telpā. To uz šejieni «pārvietoja» Ņina (pēc projekta tas bija paredzēts pirmā stāva dušas telpā): vannasistabai jābūt plašai, bet apkures katlam arī garāžā būs labi. Ar šo pārplānojumu tagad ir apmierināti visi.
... Ņina līdz pat šim brīdim izturas pret savu māju kā iemīlējusies tajā, un, kad cilvēks ir iemīlējies, viņš nekādas nepilnības neievēro, jo uz pasauli raugās caur rozā brillēm. Šajā mājā ir ieguldīts tik daudz spēku, enerģijas un mīlestības, ka viņai pat ir grūti pateikt, kas šeit nav tā, kā vajadzētu. Iespējams, teic pati Ņina, ar laiku kaut kas atklāsies, taču pašlaik viņa kopā ar ģimeni izbauda savu jauno mājas dzīvi. No visas sirds.

Kira Krohina. Viktora Ļisicina foto
Print this page Send Previous 17 Next Komentāri šim rakstam (0)
Novērtēt rakstu  
Balsojums: 5   1 balsotāji