Daudzdzīvokļu mājas
Pēc Biznesa informācijas centra Jaunie Projekti Analītikas nodaļas datiem, no 2007. gada 10. janvāra līdz 10. septembrim Latvijas jauno daudzdzīvokļu māju tirgū potenciālajiem pircējiem tika piedāvāts par 49% vairāk dzīvojamo vienību nekā analogā periodā gadu iepriekš (skatīt 1. tabulu). Savukārt izziņoto projektu skaits samazinājies par 11%. Tomēr šo divu aktivitātes rādītāju dinamika kopumā uzskatāmi rāda, ka šodien šis tirgus attīstās daudz straujākos tempos. To pierāda vidējā jauno dzīvokļu skaita pieaugums. Ja 2006. gada astoņos mēnešos attiecīgais lielums bija 63 dzīvojamās vienības, tad analogā periodā šogad tas palielinājās līdz 106, kas ir aptuveni 1,7 reizes vairāk. Pēdējā mēneša laikā – no 2007. gada 10. augusta līdz 10. septembrim – tirgū tika izziņoti 13 jaunie projekti, kuru ietvaros paredzēts uzbūvēt 1388 dzīvokļus (skatīt 2. tabulu). Turklāt 73% no potenciālajiem pircējiem piedāvāto dzīvokļu skaita veido trīs liela mēroga projekti (Deglava iela b/n, Aplokciema iela 3 un Zaļais vējš). Divi no tiem atradīsies galvaspilsētas mikrorajonos, viens – Rīgas rajonā.

Cenu situācija
Cenu dinamikas analīze daudzdzīvokļu māju jauno projektu tirgū laikā no 2004. gada 10. septembrim līdz 2007. gada 10. septembrim liecina, ka ikvienā no pieciem apskatāmajiem reģioniem – Rīgas centrā, galvaspilsētas mikrorajonos, Jūrmalā, Rīgas un citos Latvijas rajonos – ir notikušas kardinālas izmaiņas. Visbūtiskākās no tām: pirmkārt, šogad, salīdzinot ar diviem iepriekšējiem gadiem, mājokļa viena kvadrātmetra vidējā cena būtiski samazinājusi savu «skrējienu» augšup. Turklāt viskrasākās izmaiņas notikušas galvaspilsētas centrā un Jūrmalā (skatīt 3. tabulu). Otrkārt, ja līdz 2005. gada 10. septembrim visaugstākais vidējo cenu gada pieaugums bija vērojams galvaspilsētas centrā, tad vēlāk līderpozīciju šajā jomā pārliecinoši nostiprināja Rīgas rajons. Treškārt, laikā no 2005. gada aprīļa Rīgas centrā jauno dzīvokļu kvadrātmetra cena sāka apsteigt līdz tam līderpozīcijās esošo Jūrmalu.

Piedāvājuma struktūra
2007. gada pirmo astoņu mēnešu laikā tirgū pieteikto daudzdzīvokļu māju jauno mājokļu reģionālā sadalījuma struktūra, salīdzinot ar analogu periodu 2006. gadā, ir būtiski mainījusies (skatīt 1. un 2. zīmējumu). Konkrēti: dzīvojamo vienību piedāvājuma īpatsvars galvaspilsētas mikrorajonos un Jūrmalā šajā laikā pieaudzis vidēji attiecīgi par 16% un 3%, savukārt Rīgas centrā tas strauji samazinājies par 15%. Šīs situācijas iemesls ir fakts, ka jaunās būvniecības tirgū beidzot izveidojusies attīstības un liela mēroga projektu īstenošanas tendence, un līdz ar dzīvojamo namu būvniecību tiek celti arī biroju, tirdzniecības un sporta-izklaides kompleksi. Turklāt īpaša uzmanība projektu ietvaros tiek veltīta infrastruktūras attīstīšanai (piemēram, veikaliem, rotaļu laukumiem, bērnudārziem, skolām utt.), savukārt tam nepieciešami diezgan lieli zemes gabali, kuru izteikti trūkst Rīgas centrā. Tieši tādēļ šeit jauno dzīvokļu piedāvājuma daļa vairs nav tik apjomīga. Jaunu liela mēroga projektu parādīšanās tirgū kļuvusi par iemeslu kardinālām pārmaiņām arī Rīgas mikrorajonos. Iepriekš līderu trijniekā bija Mežciems, Purvciems un Ziepniekkalns. Tieši šeit koncentrējās 58% no kopējā piedāvāto mājokļu skaita daudzdzīvokļu mājās (skatīt 4. tabulu). Pašlaik reitinga pirmās ailes ieņem Pļavnieki, Ķengarags un Purvciems. Turklāt trīs jauno līderu piedāvājuma daļa palielinājusies līdz 73% (skatīt 5. tabulu). Interesanti, ka Mežaparks un Torņakalns, kas agrāk neatradās būvniecībai pievilcīgāko mikrorajonu skaitā, šobrīd ieņēmuši ceturto un sesto vietu, „izspiežot” no sešnieka Mežciemu un Imantu.

Celtniecības plāni
Pēdējā mēneša laikā, pēc Biznesa informācijas centra Jaunie Projekti Analītikas nodaļas datiem, anonsēti plāni īstenot Latvijā 50 dzīvojamos un komercīpašuma projektus. 33 no tiem tiks īstenoti daudzdzīvokļu un rindu māju segmentā, bet 17 – tirdzniecības, biroju, noliktavu un ražošanas ēku segmentā. Turklāt galvenā daļa īstenojamo projektu – gan dzīvojamo (aptuveni 70%), gan komerciālo (vairāk nekā 50%) – būs koncentrēta galvaspilsētas mikrorajonos. Jaunajai būvniecībai daudz pievilcīgāki būs Vecmīlgrāvis, Imanta, Mežciems, Pļavnieki, Purvciems un Šampēteris. Gribētos piebilst, ka trīs jaunie daudzdzīvokļu māju projekti (Aplokciema iela 3, Equilibrium un Senču ielas nami), kas vēl līdz 10. augustam atradās plānošanas stadijā, pašlaik jau ir to objektu vidū, kuri tiek piedāvāti tirgū (skatīt 2. tabulu).


Dzīvojamie ciemati un rindu mājas
Neraugoties uz to, ka izziņoto jauno projektu un dzīvojamo vienību skaits rindu māju segmentā salīdzinājumā ar dzīvojamo ciematu segmentu tradicionāli ir ievērojami zemāks, šoreiz šī tirgus daļa attīstījusies straujāk. Tam kā spilgts apliecinājums ir vidējā dzīvojamo vienību skaita pozitīvā dinamika katrā projektā: no 2006. gada 10. janvāra līdz 10. septembrim rindu māju celtniecības tirgū šis rādītājs bija 8 dzīvojamās vienības, bet analogā periodā 2007. gadā jau sasniedza 15 (skatīt 6. tabulu). Šādu ievērojamu minētā lieluma pieaugumu noteica liela mēroga projektu parādīšanās. Par to liecina šāds fakts: samazinoties izziņoto projektu skaitam par 18% (no 17 līdz 14), kopējais rindu māju skaits tajos pieaudzis par 45% (no 142 līdz 206). Pretēja situācija novērota dzīvojamo ciematu segmentā, kur augstākas attīstītāju aktivitātes dēļ šā gada astoņu mēnešu laikā, salīdzinot ar analogu periodu pagājušajā gadā, vidējais māju skaits uz katru projektu samazinājies no 27 līdz 23. Tā galvenais iemesls: šodien līdz ar spilgti izteiktām tirgus cenu stabilizācijas tendencēm daudzi aizdomājas par individuālo apbūvi, kas kļūst par īstu alternatīvu mājas iegādei dzīvojamajā ciematā.

Nobeigumā
Analizējot Latvijas jaunās būvniecības tirgus attīstības dinamiku šā gada pirmajos astoņos mēnešos un salīdzinot to ar analogu periodu iepriekšējā gadā, var secināt, ka investīcijām vispievilcīgākie reģioni joprojām ir Rīgas mikrorajoni. Par to liecina tajos vērojamais būtiskais jauno dzīvokļu piedāvājuma īpatsvara pieaugums (no 48% līdz 63%). Turklāt, neraugoties uz to, ka konkurences līmenis paaugstinās, Rīgas mikrorajonos esošo jauno dzīvokļu vidējo cenu pieauguma tempi saglabājas gandrīz nemainīgi (tie joprojām palielinās vidēji par 3% mēnesī).

1. tabula

2. tabula

3. tabula

4. tabula

5. tabula

6. tabula

1. zīmējums

2. zīmējums