Atskats pagātnē
Mūsdienu Salaspils novada vēsture mērāma garos gadu tūkstošos. Bet īpaši nozīmīgs šim novadam bijis XIX un XX gadsimts, kad izveidojās Salaspils pilsēta. Salaspils atrodas Latvijas centrālajā daļā, Daugavas labajā krastā, Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā. Pilsētas teritorija ir ap 12 kvadrātkilometru, lauku – ap 115 kvadrātkilometru. Teritorijas ziemeļos plūst Mazā Juglas upe.


Attīstība norit strauji
Padomju laikos un it īpaši pēc Latvijas neatkarības atgūšanas pilsēta bija gluži kā pamirusi. Taču ap gadsimtu miju sākās pilsētas strauja attīstība – kopš 2000. gada uzceltas daudzas dzīvojamās un sabiedriskas nozīmes ēkas, ir veikta esošo ēku, īpaši bērnudārzu un kultūras objektu, rekonstrukcija. Tomēr, kā lēš Salaspils novada domes izpilddirektors Andrejs Jaunkalns, tagad nekustamo īpašumu attīstība, iespējams, bremzēsies, un to diktē valstī iestājies aprimums nekustamo īpašumu projektu realizācijā.


Tendences
Pēdējos gados Salaspilī visstraujāk audzis individuālās būvniecības sektors, kas noteikti turpināsies attīstīties arī nākotnē. Tāpat nozīmīgu vietu ieņem arī daudzstāvu māju celtniecība. Viena no tendencēm, kas parādījusies tieši pēdējos gados, – ar loģistiku saistītu firmu un lielu pārstrādes uzņēmumu ienākšana Salaspilī, piemēram, SIA Lido Salaspilī ir izveidojis pārstrādes uzņēmumu. Zemi pilsētas teritorijā iegādājusies arī a/s Laima un parfimērijas ražotāji Wellman Latvija, kas Salaspilī būvēs loģistikas noliktavu. Salaspils novada teritorijā attīstās arī gāzbetona ražošanas rūpnīca SIA Aeroc. Savukārt uzņēmumi, kas šeit darbojas jau ilgstoši, piemēram, Saulkalne S, pēdējo gadu laikā ir veiksmīgi nostabilizējušies. Šobrīd Salaspils teritorijā par ES fondu līdzekļiem ir uzbūvēta sauso maisījumu rūpnīca, savukārt, apvienojoties lielām būvfirmām, Granīta ielā izveidota SIA Baltijas betons, kas ražo starpstāvu pārsedzes paneļus. Arī vairākas citas firmas Salaspils teritorijā ir iegādājušās zemi, un var nojaust, ka to plānos ir darboties loģistikas sfērā, jo pašvaldība ir saņēmusi lūgumus mainīt teritoriālo plānojumu no lauksaimnieciskās zemes uz rūpniecisko.


Aug iedzīvotāju un darbavietu skaits
Kopš pagājušajā gadsimta deviņdesmito gadu sākuma Salaspilī bija vērojama iedzīvotāju skaita krišanās, kas turpinājās līdz 2004. gadam. Tālab šobrīd pašvaldību priecē fakts, ka sācies pakāpenisks iedzīvotāju skaita pieaugums un dzīvojamā fonda attīstība notiek pat straujāk nekā rūpnieciskā sektora izaugsme. „2005. gadā iedzīvotāju skaits palielinājās par 300 cilvēkiem, pērn – par 500, šogad prognozējam vismaz tūkstoš jaunu cilvēku, un pie pašreiz Salaspilī deklarētajiem 22 000 cilvēku tas ir būtisks pieaugums. Esam viena no retajām pašvaldībām, kur vērojama šāda pieauguma tendence,” stāsta Salaspils novada domes priekšsēdētāja vietniece Zoja Rimša. „Pēdējo gadu laikā daudzi lielie uzņēmumi, tādi kā Rīgas HES un pašvaldības uzņēmums Salaspils siltums, ir optimizējuši un modernizējuši ražošanu, vienlaikus samazinot darbinieku skaitu. Tāpēc priecē jaunu rūpniecisko ražotņu ienākšana pilsētā – rūpnīcas, kas jau darbojas vai tiek atvērtas Salaspilī, nodrošina ar darbu aptuveni trešo daļu Salaspils iedzīvotāju, un tikai divas trešdaļas iedzīvotāju brauc strādāt uz Rīgu,” apgalvo Andrejs Jaunkalns.


Vērienīgi mājokļu projekti
Salaspilī top gan liela mēroga, gan arī mazāki objekti. Savulaik pašā pilsētas centrā bija kolhoza lauks, kurā tika audzēti dārzeņi. Privatizācijas procesa laikā tas tika atdots Luterāņu baznīcai, kas savukārt to pārdeva firmai PBLC. Tagad šajā teritorijā tiek plānots uzcelt dzīvojamo masīvu ar 1000-1500 dzīvokļiem. Šobrīd ir izstrādātas skices, un, kolīdz būs apstiprināts teritoriālais plānojums, būs konkrētāk zināms, kādas un cik augstas šīs mājas būs. Tā kā šis ir liela mēroga projekts, attīstītājiem ir uzlikts par pienākumu rūpēties par infrastruktūru – šajā teritorijā noteikti jābūt vienam vai vairākiem bērnudārziem, lielveikalam. Otrs vērienīgs projekts tiks attīstīts bijušajā Salaspils parkā, kur padomju Salaspilī top gan liela mēroga, gan arī mazāki objekti. Savulaik pašā pilsētas centrā bija kolhoza lauks, kurā tika audzēti dārzeņi. Privatizācijas procesa laikā tas tika atdots Luterāņu baznīcai, kas savukārt to pārdeva firmai PBLC. Tagad šajā teritorijā tiek plānots uzcelt dzīvojamo masīvu ar 1000-1500 dzīvokļiem. Šobrīd ir izstrādātas skices, un, kolīdz būs apstiprināts teritoriālais plānojums, būs konkrētāk zināms, kādas un cik augstas šīs mājas būs. Tā kā šis ir liela mēroga projekts, attīstītājiem ir uzlikts par pienākumu rūpēties par infrastruktūru – šajā teritorijā noteikti jābūt vienam vai vairākiem bērnudārziem, lielveikalam. Otrs vērienīgs projekts tiks attīstīts bijušajā Salaspils parkā, kur padomju Pirms Doles salas netālu no Rīgas HES top interesants projekts Zirņu sala – vesels dzīvojamo rindu māju masīvs. Tajā kopumā paredzēta dzīvesvieta 150 ģimenēm. Salaspilī ir arī vairāki desmiti firmu, kas attīsta samērā nelielus projektus ar 10-30 mājām. Kā uzskata Andrejs Jaunkalns, Salaspilī ir mazinājusies tendence būvēt rindu mājas, turpretī palielinājusies daudzstāvu māju un privāto kotedžu celtniecība. No rindu mājām populārākās ir Rudlapas pie Meža ielas. Šis projekts (četras mājas ar sešiem dzīvokļiem katrā) tiek realizēts ar mērķi nākotnē paplašināt pilsētas teritoriju. Skolas ielas un Nometņu ielas krustojumā šobrīd tiek būvēta Pareizticīgo baznīca – to paredzēts pabeigt nākamgad. Savukārt pašvaldība par saviem līdzekļiem apņēmusies izbūvēt Nometņu ielu, kura pašlaik ir vēl tikai „uz papīra”.

Problēma - teritoriālais plānojums
Viens no klupšanas akmeņiem Salaspilī ir tās teritoriālais plānojums – kamēr tas netiks apstiprināts, nav skaidrības par daudziem pieteiktajiem nekustamā īpašuma objektiem. „Teritoriālais plānojums jau bija izgājis pirmo redakciju, kad vienā brīdī apjautām nekustamo īpašumu celtniecības buma patiesos apmērus. Tika pieņemta jauna koncepcija: ka ārpus pilsētām un ciematiem zemes lietošanas mērķu maiņa tiek aizliegta, pretējā gadījumā pašvaldība vienkārši nespētu nodrošināt tur infrastruktūru. Pašlaik dokumenti ir izstrādāti no jauna un teritoriālais plānojums tiek virzīts uz apspriešanu,” pastāstīja Zoja Rimša.

Sanija Siliņa
SIA Daugava Būvserviss nekustamo īpašumu pārdošanas projektu vadītāja:
- Redzu, ka Salaspils strauji attīstās un tuvākajā nākotnē pilsētas iedzīvotāju skaits varētu palielināties vēl straujāk. Salaspils un tās apkārtne noteikti interesēs daudzus uzņēmējus, jo atrodas tuvu Rīgai, turpretī, salīdzinot ar Rīgu un Pierīgu, cenas īpašumiem un zemei šeit ir samērā zemas. Salaspils noteikti būs interesanta arī tirdzniecības tīklu realizētājiem, jo šobrīd pilsētā nav lielas veikalu izvēles, piemēram, trūkst būvmateriālu veikalu. Pilsētā arī nākotnē tiks būvētas jaunas daudzdzīvokļu mājas, strauji attīstīsies infrastruktūra, būs jauni bērnudārzi un skolas. Iespējams, ar laiku Salaspils varētu saplūst ar Rīgu un kļūt par vienu no populārākajiem attālajiem Rīgas reģioniem, iegūstot kaut ko līdzīgu Mārupes statusam.

Valentīns Vlasiks
SIA CITC Saite valdes loceklis:
- Šobrīd viena no būtiskākajām lietām – lai Salaspilī pēc iespējas ātrāk tiktu apstiprināts pilsētas detālplānojums, jo tikai tad varēs runāt par tālāku pilsētas attīstību. Priecē, ka nākamajā gadā Salaspilī tiks atklāts jauns stadions, bet tam blakus – liels SPA un atpūtas centrs, kas līdz šim Salaspilī nav bijis pieejams. Būs boulings ar astoņiem celiņiem, 25 metrus garš baseins, liels fitnesa centrs, restorāns, kafejnīca, banketu zāle un viesnīca. Paredzams, ka šis objekts ekspluatācijā tiks nodots nākamā gada maijā – iedzīvotāji to ļoti gaida, jo pilsētā viņiem īsti nav kur pavadīt savu brīvo laiku. Iespējams, ar laiku pilsētā tiks uzcelta pazemes autostāvvieta, liels tirdzniecības centrs un pat uzbūvētas grandiozas daudzstāvu ēkas – kaut kas līdzīgs „Panorama Plaza” Rīgā. Pēdējos gados Salaspils attīstījusies strauji, bet tuvākajā laikā varētu iestāties tāds kā klusums un, iespējams, pat sastingums – dzīvokļu realizācija, visdrīzākais, samazināsies, un līdz ar to arī jaunie nekustamie īpašumi diezin vai attīstīsies iepriekšējos tempos.

Antra Zarāne,
DnB NORD bankas Salaspils filiāles direktore:
- Salaspilī zeme ir izpārdota, ir saskaņoti visdažādākie projekti, un agrāk vai vēlāk tos sāks būvēt un attīstīt. Uzskatu: ja tiks uzbūvēts tas, kas ir ieplānots, pilsēta kļūs vēl pievilcīgāka un interesantāka. Salaspils nav tālu no Rīgas centra, un es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc lai pilsēta neattīstītos. Gadiem ilgi tā bija kā pamirusi un drīzāk tika uzskatīta par guļamrajonu, taču tagad pilsētai ir visi priekšnoteikumi, lai šī nebūtu Salaspils vienīgā un dominējošā funkcija.