Radīt savas mājas
Ideja par savas mājas radīšanu neradās uzreiz. Tai, gluži kā labam vīnam, bija jānogatavojas. Un nebija jau arī kur steigties: lielisks trīsistabu dzīvoklis Rīgas centrā, vecā saimnieka mājā. Augsti griesti, biezas sienas, netālu no darba vietas... Taču laiki mainās, un mainās arī mājokļu īres maksa. Tā notika arī ar profesora Vulfa dzīvokli. Saimnieks noteica citu, pēc Ģirta vārdiem, taisnīgu īres maksu. – Tomēr, no otras puses, ja parēķina – katru mēnesi mums ar sievu par svešu dzīvokli bija jāmaksā vairāk nekā 200 latu, – spriež profesors. – Tieši tādēļ mums arī ienāca prātā doma iegādāties savu mājokli. Tādā gadījumā taču mēs maksātu par savu īpašumu. Protams, tā uzreiz īstenot šo ideju nebija sevišķi viegli. Vēl pirms dažiem gadiem, kad profesora ģimene nolēma iegādāties dzīvokli, izvēle nebija īpaši liela. – Apskatījām vienu jaunbūvi, apsvērām iespēju pirkt mājokli kādā citā, taču tie nekādi īpašie piedāvājumi nebija. Atceros situāciju, kad gan dzīvoklis bija it kā pieņemams, gan arī vieta neslikta – blakus ezers, mežs, bet līgums – uz 20 lappusēm... Vārdu sakot, lai tiktu ar to galā, bija vajadzīga vismaz jurista izglītība. 200 latu, – spriež profesors. – Tieši tādēļ mums arī ienāca prātā doma iegādāties savu mājokli. Tādā gadījumā taču mēs maksātu par savu īpašumu. Protams, tā uzreiz īstenot šo ideju nebija sevišķi viegli. Vēl pirms dažiem gadiem, kad profesora ģimene nolēma iegādāties dzīvokli, izvēle nebija īpaši liela. – Apskatījām vienu jaunbūvi, apsvērām iespēju pirkt mājokli kādā citā, taču tie nekādi īpašie piedāvājumi nebija. Atceros situāciju, kad gan dzīvoklis bija it kā pieņemams, gan arī vieta neslikta – blakus ezers, mežs, bet līgums – uz 20 lappusēm... Vārdu sakot, lai tiktu ar to galā, bija vajadzīga vismaz jurista izglītība.


Vispirms jāuzceļ
Šodien dzīvokļi lielākoties tiek nodoti ekspluatācijā ar balto apdari. Nākamais iemītnieks te var radīt savas mājas «no baltas lapas». Tā rīkojās arī profesors Vulfs. Plašās, saulainās telpas bija jāpārvērš mūsdienīgā, mājīgā dzīvoklī. Lai arī procesa galarezultātā iekārtotās telpas nodēvēt vienkārši par «dzīvokli» šķiet pārāk pieticīgi. Vispirms, saskaņā ar sava mājokļa veidošanas koncepciju, tika nolemts atbrīvoties no liekajām sienām. Tādējādi radās arī iespēja vizuāli paplašināt dzīvokļa telpu. Pēc tam tika nolemts šo platību sadalīt dzīvojamajās un nedzīvojamajās telpās. Profesoram bija iespēja izmantot kompānijas Dzimtā sēta dizaineru pakalpojumus, taču pafantazēt kopā ar sievu par tēmu «savas mājas» – tas ir pavisam kas cits. To viņi arī darīja. Pēc tam kāda saimnieku uzaicināta «lielisku puišu» brigāde visas šīs ieceres īstenoja dzīvē: tika pārplānots sanitārais mezgls, nojaukta siena starp priekšnamu un virtuvi, kā arī viena no istabu starpsienām. Citas dzīvokļa sienas tika pārklātas ar dubulto rīģipsi, kas nodrošina lielisku skaņas un siltuma izolāciju. Ar to pašu materiālu tika noklāti arī griesti, bet grīdas segumam izmantots parkets. Kad rekonstrukcijas darbi bija pabeigti, sākās dizaina risinājumu īstenošanas periods.

Ar ko sākas dzīvoklis
Kā teātris sākas ar ģērbtuvi, tā dzīvoklis – ar priekšnamu, kas Ģirta Vulfa mājās ir ieturēts īsta koka vieglajos toņos. Vienīgās mēbeles šeit ir skapji ar bīdāmajām durvīm, tādēļ priekšnams ir plašs un gaišs. Turklāt lielie skapji sniedz iespēju ērti nolikt ne tikai apģērbu, bet visu, kas attiecīgajā brīdī nav nepieciešams. No priekšnama var nokļūt tieši dzīvoklī, ko precīzāk būtu saukt par studiju. Sienu šeit nav ne starp virtuvi un dzīvojamajām telpām, ne arī starp istabām. Tas rada plašuma un viegluma sajūtu, vizuāli paplašinot telpas robežas. Taču šī viengabalainība ir mānīga. Ieskatoties vērīgāk, arī šeit telpa ir sadalīta funkcionālajās zonās: te – virtuve, te – vieta, kur var mājīgi pasēdēt pie galda, te – atpūtas «telpas», bet tur var ražīgi pastrādāt...

Virtuves iekārtojums ir kompakts un daudzfunkcionāls

Patiešām, virtuve, kas izveidota no standartelementiem, ir daudzfunkcionāla (tās projektu profesors veidojis pats). Visas elektroierīces – tikai pasaules vadošo firmu ražojumi: pēc saimnieka domām, elektrotehnikai ir jābūt vislabākajai. Gan pusdienu galds, gan virtuves iekārta ir ieturēti sarkankoka krāsā. Vietumis izvietotas sīkas interjera detaļas tautiskā stilā – pārsvarā pagājušā gadsimta lietas.

Mājoklī jūtams telpas plašums

Atpūtas un darba zona telpā nodalīta ar mēbeļu – dīvāna un krēslu – palīdzību. Šeit atrodas arī kamīns. (Uzstādīt kamīnus var tikai ceturtā un piektā stāva iedzīvotāji.) Turklāt malka, kas nepieciešama kamīnam, lieliski papildina dzīvokļa interjeru, padarot to vēl mājīgāku.

Iemīļotā saimnieku atpūtas vieta

Kompozīcijā lieliski iekļaujas arī televizors. Papildus interjera akcents ir nelieli plauktiņi, uz kuriem izvietoti dažādi nieciņi, no krāsaina stikla veidota vāze, bet pie sienas, protams, piekārta glezna. Tajā attēlots rudens ceļš ar vientuļu ceļinieku. Šis mākslas darbs šķiet savdabīgs mājas simbols, kas izstrāvo ieturētību, lakoniskumu un tajā pašā laikā rada arī mājīguma un siltuma sajūtu. – Šī glezna mums ir mantojumā no sievas vecākiem, kuri nodarbojās ar gleznu kolekcionēšanu, – stāsta Ģirts. – Tā man iepatikās uzreiz. Es šajā attēlā daudz saskatu, pat vairāk – varētu teikt, ka es to sajūtu. Mums ir neliela māja laukos, kur dzīvojam gandrīz visu vasaru. Un šī glezna man vienmēr atgādina vietu, kur atrodas šī māja. Vajadzīgajā brīdī glezna palīdz atslābināties. Trešā mājokļa funkcionālā zona ir paredzēta naktsmieram. Šeit atrodas dīvāns un neliela bibliotēka (lielākā tās daļa atrodas lauku mājā). Šeit esošās grāmatas ir tās, kas visvairāk iemīļotas un visvairāk tiek lasītas. – Bet šo skapi es izgatavoju savām rokām, – paziņo profesors, – pasūtīju tikai materiālus. Skapis ir izdevies godam. Bez grāmatplauktiem šeit satilpa vēl arī garderobe apģērbam un atvilktnes veļai. Ērti un ļoti funkcionāli. Balkons dzīvoklī ir veidots kā savdabīga atpūtas un sporta zona. Tā stiklotā fasāde nepieciešamības gadījumā ir ātri atverama, lai varētu elpot svaigu gaisu. Ziemā šeit ir silts, jo stiklojums ir ielikts nevainojami, turklāt balkons atrodas saules pusē. Uz balkona novietotais velotrenažieris liecina par saimnieka vēlmi apvienot patīkamo ar lietderīgo.

Viss līdz sīkumam pārdomāts

Arī vannasistaba ir tikusi pārplānota. Pārvietojot durvis un sienas, radusies plaša telpa, kur bez jebkādām problēmām izdevies novietot arī veļas mazgājamo mašīnu. – Kas man patīk šajā dzīvoklī? – jautā Ģirts. – Iespēja mierīgi un pienācīgi dzīvot. Mājas apsaimniekošana, ko veic kompānija Dzimtā sēta, ir lieliska. Pagalms vienmēr ir izslaucīts, zāle nopļauta, bet kāpņu telpas vienmēr savlaicīgi iztīrītas. Jā, un arī apsaimniekošanas cena – 40 santīmi par kvadrātmetru – ir pilnīgi pieņemama. Jāpiebilst, ka profesora dzīvoklis ir silts. Ja nepieciešams, var iekurināt kamīnu, arī saule ir biežs viesis, turklāt par apkuri nebūt nav jāmaksā daudz. Autonomā gāzeskatla patēriņš maksā vien piecus latus mēnesī. Šīs mājas cokolstāvā ir arī garāža, kurā var ērti novietot automašīnu. Ir arī apsardze un videonovērošana. Vārdu sakot, viss, kas nepieciešams modernai, mūsdienīgi apsaimniekotai mājai.