Daugavpilī būvniecība uzņem tempus
Latvijas otra lielākā pilsēta Daugavpils šobrīd atgādina milzu būvlaukumu, atzīst Daugavpils domes priekšsēdētājas vietnieks Oļegs Tolmačovs. Attīstības procesā ir pilnīgi visi pilsētas mikrorajoni. Jautāts par galvenajiem faktoriem, kas sekmē jauno projektu attīstību pilsētā, Oļegs Tolmačovs slavē labvēlīgo pašvaldības politiku un stāsta, ka būvniecības aktivitāti veicinājuši no ārzemēm ieplūstošie līdzekļi. Liela loma nekustamo īpašumu projektu attīstībā bijusi arī viegli pieejamiem kredītiem. Savukārt lielākos šķēršļus nekustamo īpašumu projektu attīstībā rada strādnieku un kvalificētu speciālistu trūkums. Tomēr nākotnē Daugavpils dome raugās optimistiski, paredzot, ka aktīvās būvniecības tendence saglabāsies arī nākošajā gadā. Visstraujāk Daugavpilī attīstās privātmāju būvniecība. Dome, izstrādājot teritoriālo zonējumu, privātmāju apbūvei atvēlējusi jaunus zemes gabalus un veikusi inženiertīklu izbūvi. Pagājušajā gadā pilsētā saskaņoti projekti 128 privātmāju būvniecībai vai renovēšanai, savukārt šī gada pirmajos astoņos mēnešos – 99 projekti. Privātmājas būvē gan privātpersonas, gan attīstītāji, kas veido jaunus ciematus. Daugavpils būvniecības topa otrajā vietā atrodas komercobjekti – 2006. gadā saskaņoti 84 komercobjektu projekti, bet šā gada pirmajos astoņos mēnešos – 47. Jūlijā darbu uzsāka jaunais lielveikals Profs, rudenī ekspluatācijā tiek nodoti vēl divi lieli tirdzniecības centri – K-Rauta un Depo. Būvmateriālu tirgotāju dzīvā interese par nostiprināšanos Daugavpilī ir vēl viens apliecinājums aktīvajai būvniecības attīstībai pilsētā. Daugavpils ir viena no retajām Latvijas pilsētām, kur aktīvi noris daudzdzīvokļu māju celtniecība. Līdz ar to daugavpiliešiem ir iespējas izvēlēties sev tīkamāko projektu. Jauni, apjomīgi dzīvojamo ēku projekti tiek realizēti gandrīz visos pilsētas mikrorajonos. Pērn saskaņoti 10 daudzdzīvokļu māju projekti, bet šogad – pieci. Pie vienas šādas mājas celtniecības strādā arī pašvaldība, kas ieplānojusi būvēt kompakta plānojuma dzīvokļus. Pilsētā notiek aktīvs darbs arī pie inženiertehnisko komunikāciju modernizēšanas un izbūves. Vasarā komunikāciju izveides darbi aptvēra praktiski visu pilsētu, tika veikta ūdensapgādes tīklu rekonstrukcija, paralēli tam – modernizētas siltumtrases un remontētas ielas. Diemžēl Daugavpils ir saskārusies ar ļoti asu problēmu – darbaroku trūkumu, kas kavē apjomīgo projektu izpildes gaitu. Arī turpmākajos gados Daugavpils dome ieplānojusi vairākus projektus, kas varētu padarīt pilsētu pievilcīgāku investoriem un iedzīvotājiem. Vērienīgs projekts saistās ar ceļa izbūvi, kas savienos centru ar Ķīmiķu mikrorajonu. Jau izveidots apvedceļš no centra uz Jauno forštati, un pilsētnieki gaida darbu turpinājumu, kas ļautu pilnībā atslogot pilsētas centru un sakārtotu transporta sistēmu. Daugavpilī tiek domāts arī par tūrisma attīstību. Nākotnē pilsēta ir nolēmusi attīstīt gaisa satiksmi. Šobrīd tiek izstrādāts detālplānojums lidlaukam Locikos, piemērojot šo kādreizējo militāro lidlauku mūsdienu prasībām. Dome projektam vēlas piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus un cer, ka lidosta būs būtisks stimuls pilsētas un visa reģiona attīstībai. Tūristus varētu piesaistīt arī Daugavpils cietokšņa arsenāls, kur ieplānots izveidot izcilā mākslinieka Marka Rotko mākslas centru. Paredzēts, ka tajā glabāsies vairāki pasaulslavenā mākslinieka darbu oriģināli. Iespējams, nākotnē Daugavpils cietoksnis piesaistīs ne tikai tūristus, bet arī iedzīvotājus un investorus. Jau pašlaik Iekšlietu ministrija Daugavpils cietokšņa attīstībā iegulda apjomīgas summas, būvējot kompleksu policijas vajadzībām. Līdz ar valsti sarosās arī privātie uzņēmēji. Interese par īpašumu cietoksnī aug, tāpēc var prognozēt, ka senais armijas komplekss kļūs par mūsdienīgu un interesantu pilsētas daļu.

Liepājā pieaug investīcijas

Būvniecības pieaugums pēdējos gados liecina par jauno projektu aktivizēšanos arī pretējā Latvijas malā – trešajā lielākajā Latvijas pilsētā Liepājā, kas īpaši spilgti izpaudusies 2005. gadā. 2004. gadā Liepājas būvvalde ekspluatācijā pieņēmusi 228 būves, 2005. gadā – 281 būvi, bet 2006. gadā – 249. Arī būvniecības izmaksas 2005. gadā bijušas vislielākās – vairāk nekā 40 miljoni latu, salīdzinot ar nepilniem 20 miljoniem gadu iepriekš un 33 miljoniem gadu vēlāk. Dati par 2007. gadu nav apkopti, taču var prognozēt, ka šis gads apsteigs iepriekšējo, stāsta Liepājas pilsētas Būvvaldes galvenais pilsētplānotājs un Plānošanas daļas vadītājs Arvīds Vitāls. Sevišķi strauji būvniecība noris Vecliepājā, Ezerkrastā un Dienvidrietumu rajonā. Liepājā tiek realizēti dažādi projekti: privātmājas, daudzdzīvokļu nami un komerciālie objekti. Visstraujāk attīstās komercīpašuma sektors – biroji, kafejnīcas, viesu nami un veikali. 2005. gadā ekspluatācijā nodoti 33 tirdzniecības telpu objekti par kopējo vērtību nepilni pieci miljoni latu. 2006. gadā ekspluatācijā nodoto objektu skaits gandrīz nav mainījies, taču to kopējā vērtība ir jau gandrīz septiņi miljoni latu. Par aktīvu tūrisma attīstību liecina viesnīcu celtniecība – katru gadu ekspluatācijā tiek nodotas 3-4 jaunas viesnīcas un viesu nami. 2005. gadā ekspluatācijā pieņemtas 65 dzīvojamās mājas, 2006. gadā – 57. Par projektu apjoma palielināšanos liecina ieguldīto investīciju kāpums – ja 2005. gadā ekspluatācijā pieņemto dzīvojamo māju kopējās izmaksas nedaudz pārsniedza vienu miljonu latu, tad pagājušajā gadā ekspluatācijā pieņemto dzīvojamo māju kopējā vērtība jau bija gandrīz piecas reizes lielāka. Tas nozīmē, ka pilsētniekiem par prieku pamazām tempus uzņem daudzdzīvokļu namu celtniecība. Lielāko projektu Liepājā šajā segmentā iecerējuši realizēt MIG Holdings, kas plāno uzcelt jaunu daudzdzīvokļu māju kompleksu Rietumkrasts pilsētas dienvidrietumu rajonā. Apjomīga projekta realizāciju uzsākusi arī SIA Mēness nams, kas Ezerkrasta rajonā plānojusi uzbūvēt jaunu deviņstāvu namu. Aktīvi būvdarbi noris Alejas ielā, kur top četru stāvu daudzdzīvokļu māja ar romantisko nosaukumu Alejas dārzs. Attīstītājs – SIA Alejas dārzs – ieplānojis piedāvāt tirgū 14 jaunus dzīvokļus. Privātmājas galvenokārt tiek rekonstruētas, mazāk būvētas no jauna. Tomēr, salīdzinot ar situāciju pirms dažiem gadiem, tagad zemes gabalu parcelēšana privātmāju būvēšanai notiek intensīvāk. Pie privātmāju ciematu izveides strādā tādi attīstītāji kā SIA AKA birojs un SIA Pamats A. Netiek piemirsts par rūpniecisko projektu attīstību. Katru gadu pilsētā tiek nodoti ekspluatācijā rūpnieciskie objekti par kopējo summu 10-15 miljonu latu apmērā. Savukārt pilsētas dome intensīvi iesaistās sabiedrisko ēku celtniecībā. 2006. gadā Liepājā uzceltas 25 izglītības, veselības aprūpes vai izklaides iestādes, kas izmaksājušas vairāk nekā divus miljonus latu. Viens no apjomīgākajiem objektiem ir topošā Liepājas multifunkcionālā sporta halle Jaunliepājā. Liepājā tiek strādāts arī pie ceļu sakārtošanas. Pašlaik tiek projektēta pilsētas ziemeļu–dienvidu maģistrāle, kas atslogos pilsētas centru no transporta un ļaus ērtāk nokļūt Ziemeļu priekšpilsētā, Karostā un Liepājas ostā. Nākotnē dome sadarbībā ar SIA Komunālā pārvalde paredzējuši uzlabot satiksmes organizāciju pilsētā. Iecerēta jaunu luksoforu un veloceliņu izveide, krustojumu rekonstrukcija. Teritorijas plānojumi, detālplānojumi un dažādi pētījumi tiek izstrādāti, sadarbojoties ar pieredzējušiem ceļu projektētājiem – tādiem kā SIA IMINK, SIA SPI Ventspils, SIA E.Daniševska birojs. Nākamajos gados arvien lielāka uzmanība tiks pievērsta arī teritorijas labiekārtojumiem daudzdzīvokļu namu pagalmos un izglītības iestādēs.

Ventspils attīstās saskaņoti
Ventspils – sestā lielākā Latvijas pilsēta – savu attīstību saista ar spēcīgu rūpniecību un darbīgu ostu, taču novārtā netiek pamesta arī dzīvojamā fonda papildināšana. Rūpniecības attīstībai atvēlētas plašas teritorijas Ventas upes labajā krastā, un katru gadu ekspluatācijā tiek nodoti divi trīs jauni apjomīgi rūpniecības objekti, stāsta Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļas vadītājs Māris Bože. Dzīvojamās mājas un komercobjekti sekmīgi attīstās Ventas kreisajā krastā. Visstraujāk aug mazstāvu individuālās apbūves sektors Privātmājas ceļ gan fiziskās personas, kas tās būvē personiskai lietošanai, gan arī uzņēmumi, kas uzpērk līdz pat 50 zemes gabaliem, lai vēlāk tos apbūvētu un pārdotu. Tomēr tirgū kopumā interese par zemi ir salīdzinoši maza, savukārt jaunas privātmājas ar balto vai pelēko apdari pircēju vidū ir pieprasītas. Komercobjekti Ventspilī ilgstoši ir bijuši drošs un ātrs peļņas avots investoriem. Vairākus apjomīgus projektus pilsētā šobrīd plāno attīstīt tirdzniecības centru tīkls Supernetto. Tuvākajā laikā uzņēmums varētu uzsākt lielveikala būvniecību Ventas labajā krastā, bet tā tālākajos plānos ir arī veikals pilsētas centrā – upes kreisajā pusē. Vissarežģītākajā situācijā līdz šim Ventspilī ir bijuši dzīvokļu pircēji. Kopš padomju laikiem pilsētā ar nākotni ekspluatācijā nav nodota neviena jauna daudzdzīvokļu ēka, nav notikušas arī apjomīgas lielo dzīvojamo namu rekonstrukcijas. Tomēr pavisam drīz situācija varētu mainīties. Šobrīd attīstītāju interese par neapgūto nekustamā īpašumu tirgus sektoru ir liela, un vairākiem uzņēmumiem jau izsniegti arhitektūras un plānošanas uzdevumi. Augusta sākumā Ventspils pilsētas domē notika pirmā jaunā daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku projekta Trio sabiedriskā apspriešana, kuras laikā iebildumi netika saņemti. Trio projekta attīstītājs – SIA R.E.D. Pro – iecerējis Ventas labajā krastā uzcelt 85 dzīvokļus. Ventspils pašvaldība pilsētas attīstībā iegulda lielas investīcijas un prasmīgi piesaista projektu realizācijai Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Apjomīgs projekts izveidots ostas pievedceļu izbūvei un remontam, un jau šogad dome ieplānojusi izremontēt 23 ielu posmus. Ar Kohēzijas fonda līdzfinansējumu pilsētā tiek atjaunota ūdens piegādes sistēma. Nozīmīgs un ļoti gaidīts projekts ir Ventas tilta rekonstrukcija, kas nepieciešama, lai atvieglotu satiksmi. Šobrīd tiltam katrā virzienā ir viena josla, kas ir pārāk maz intensīvas satiksmes plūsmas nodrošināšanai, tāpēc līdz 2009. gadam joslu skaitu plānots palielināt līdz četrām. Tiks novērsta vēl kāda kļūme – sākotnēji tilts pār Ventu bija ieplānots kā paceļamais, taču nepareizu aprēķinu dēļ mehānismu nebija iespējams izmantot. Pēc rekonstrukcijas tilta centrālo daļu patiešām varēs pacelt, kas ļaus noteiktos laikos nodrošināt arī lielāku kuģu satiksmi. Tāpat iecerēts uzcelt vēl vienu tiltu, ko braucēji varēs izmantot ne vien vecā satiksmes mezgla remonta laikā, bet arī turpmāk. Projekta realizācijai paredzēti 13 miljoni latu, 15% no tiem atvēlēs pašvaldība, bet pārējie izdevumi tiks segti no Kohēzijas fonda līdzekļiem. Izmaiņas tuvākajā nākotnē gaida arī Ventspils lidostu, kas tiks modernizēta atbilstoši jaunākajām gaisa satiksmes prasībām. Jau tagad pilsētā strauji tiek attīstīta tūrisma infrastruktūra.

Rēzekne nesteidzas
Septītajā lielākajā Latvijas pilsētā Rēzeknē jauno projektu attīstība pagaidām notiek gausi. Pārlūkojot 2006. gada datus, redzams, ka visvairāk starp ekspluatācijā nodotajiem objektiem bijis privātmāju (12 objekti) un darījumu iestāžu ēku (12 objekti). Ievērojamu būvdarbu daļu veidojušas inženierkomunikācijas (8 objekti) – tostarp pieslēgumu izbūve nesen pievadītajam gāzes vadam, uzlabojot pilsētas siltumapgādes sistēmu un gazificējot atsevišķus ražošanas objektus. Pērn Rēzeknē ekspluatācijā nodotas četras sabiedriskās un mācību iestādes. Kopumā Rēzeknes pilsētā pērn uzbūvēti objekti par vairāk nekā deviņiem miljoniem latu. Šogad pašvaldība turpina darbus pie pilsētas inženierkomunikāciju uzlabošanas. Pēc jaunu ūdenspiegādes un kanalizācijas tīklu izbūves pilsētas dienvidu daļā pienākusi kārta apjomīgākajam beidzamā laika projektam – jaunas ūdens ņemšanas vietas ierīkošanai un ar to saistīto objektu būvniecībai: dzeramā ūdens attīrīšanas stacija un maģistrālie ūdensvada tīkli vairāku kilometru garumā ar kopējām izmaksām vairāk nekā 8 miljoni latu. Rēzeknes būvvaldes vadītāja Ilvija Pastare paskaidro, ka galvenās izmaiņas, ko pilsēta piedzīvo 2007. gadā, ir pirmo jauno neatkarīgajā Latvijā celto daudzdzīvokļu māju tapšana. Šogad nodota ekspluatācijā pirmā renovētā daudzdzīvokļu māja un izsniegta pirmā būvatļauja jaunas daudzdzīvokļu mājas celtniecībai. Apjomīgāks daudzdzīvokļu nama projekts šobrīd atrodas izstrādes stadijā, attīstītāji jau saņēmuši plānošanas un arhitektūras uzdevumu.

Aigars Kesenfelds,
SIA MIG Holdings valdes priekšsēdētājs:
- Problēmas un izaicinājumi, ar kuriem jāsastopas jauno projektu attīstītājiem Liepājā, ir tie paši, kas jebkurā citā Latvijas pilsētā. Uzskatām, ka, neskatoties uz nekustamo īpašumu tirgus sabremzēšanos dzīvokļu segmentā, tieši jaunu dzīvokļu projektu attīstīšana tuvāko trīs gadu laikā Liepājā ir visperspektīvākā joma. Tas tāpēc, ka Liepājā līdz šim praktiski nav jauno dzīvokļu piedāvājuma bet esošais dzīvojamais fonds, kā jau tas ir visur Latvijā, ir sliktā stāvoklī. Tomēr esam pārliecināti, ka veiksmīgi var būt tie projekti, kuriem ir izvēlēta pareiza atrašanās vieta – Liepājā tas ir pilsētas centrs, kā arī teritorijas ap ūdeņiem. Būtiska loma ir piedāvātajam dzīvokļu apdares līmenim. Periods, kad varēja pārdot negatavus dzīvokļus, ir beidzies, jo pašlaik dzīvokļus lielākoties pērk gala patērētājs.

Jānis Girgjuks,
SIA Latio Latgales reģiona vērtēšanas grupas vadītājs:
- Šobrīd Daugavpilī vērojams plašs jauno projektu dzīvokļu piedāvājums. Dzīvokļus var iegādāties gan padomju laikā nepabeigtās un tagad rekonstruētās ēkās (Ģimnāzijas ielā 10, Arodu ielā 11, Aveņu ielā 19), gan jaunos namos (Graftio ielā 25, Miera ielā 143a, Stadiona ielā 66). Cenas jauno projektu dzīvokļiem atkarībā no rajona šobrīd ir 800-1000 Ls/m2 robežās. Dzīvokļu piedāvājums Daugavpilī ir samērā plašs, tomēr pašlaik tirgū vērojams pieprasījuma samazinājums. Prognozēt cenu turpmāko attīstību ir sarežģīti: to var būtiski ietekmēt ekonomiskā situācija valstī un valdības pieņemtie pasākumi inflācijas apkarošanai. Taču visticamāk, ka tuvākajā laikā cenas nepieaugs vai pat pakāpeniski kritīsies. Tādu cenu kāpumu, kādu nekustamais īpašums Daugavpilī piedzīvoja 2005. un 2006. gadā, diez vai tuvākajā laikā sagaidīsim.

Elita Moiseja,
NP Properties izpilddirektore:
- Jāatzīst, ka viens no kritērijiem, lai industriālo parku projekts būtu veiksmīgs, ir tā atrašanās vieta. Pieredze rāda: jo tas atrodas tuvāk galvaspilsētai, jo augstāks ir telpu pieprasījums no potenciālo nomnieku puses. Tas tādēļ, ka Rīga vienmēr ir bijusi ļoti nozīmīgs stratēģiskais centrs. Likumsakarīgi – lai nodrošinātu projektam ātrākas un vieglākas peļņas iespējas, attīstītāji par industriālā parka atrašanās vietu izvēlas Rīgu un Pierīgu. Savukārt, attīstot industriālo parku kādā no Latvijas reģioniem, daudz būtiskāka loma ir attīstītāja profesionalitātei. Taču jāatzīst, ka pēdējos gados lēnām, bet mērķtiecīgi pieaug pieprasījums pēc ražošanas un noliktavu telpām ārpus Rīgas – citās Latvijas pilsētās, kas ir attiecīgā reģiona centri. Šeit veiksmīgai projekta realizācijai ir vairāki svarīgi kritēriji, bet pats galvenais ir attīstītāju profesionalitāte un spējas izveidot patiešām kvalitatīvu industriālā parka projektu, kā arī parka atrašanās vietas tuvums svarīgām tranzīta maģistrālēm – gan sauszemes, gan dzelzceļa un jūras ceļiem. Kas attiecas uz problēmām, ar kurām saskaras projektu attīstītāji, tad tās visur ir līdzīgas. Kā galvenais sarežģījums jāmin būvizmaksu straujais kāpums pēdējos gados, kas ievērojami sadārdzina jaunu kvalitatīvu projektu attīstīšanu. Tas, iespējams, ir viens no iemesliem, kāpēc pēdējā gada laikā reģionos bijis maz jaunu industriālo parku projektu – parku attīstīšana ir kļuvusi salīdzinoši dārga. Otrs svarīgs aspekts ir darbaspēka trūkums reģionos. Šajā jomā ir jāuzslavē tās pašvaldības, kas risina šo problēmu piemēram, Jelgavas pašvaldība, kas nodrošina pilsētas un apkaimes iedzīvotājiem apmācības kvalifikācijas paaugstināšanai. Arī pēdējā gada laikā būtiski palielinātais nekustamo īpašumu nodoklis sadārdzina industriālo parku projektu attīstīšanu.