– Aprīlī mēs nosvinējām pārcelšanos, septembrī – meitas Sofijas piedzimšanu, – stāsta firmas Alumil Baltics ģenerāldirektors Oļegs Solovjovs. Viņi ilgi izvēlējās vietu savai nākamajai mājai. Piedāvājumu piepilsētā bija daudz: Mārupe, Bukulti, Salaspils, Babīte. 1200-1500 kvadrātmetru plašie zemes gabali visnotaļ iekļāvās paredzētajā budžetā. Taču Oļegs un Ļena palika Ziepniekkalnā. – Mēs apsvērām visus «par» un «pret», – saka Oļegs. – Jā, zemes gabalu ciematos ir vairāk, taču mums ir bērni, tātad uz skolu viņi būs jāved, bet pēc skolas – jānogādā mājās.

Solovjovu ģimene pilnā sastāvā

Dēlam jau drīz sāksies pirmie randiņi. Bet mēs uztrauksimies, kā viņš tiks mājās. Vārdu sakot, plašākiem piepilsētas zemesgabaliem mēs pretstatījām mazākus, bet – pilsētā. Ziepniekkalns, pēc manas dziļas pārliecības, ir vislabākais rajons Rīgā! Zaļš, mūsdienīgs, ar pārdomātu infrastruktūru, līdz centram ar automašīnu – 10 minūtes, līdz lidostai (un man tas ir aktuāli) – 10 minūtes. Viss ir ļoti ērti.

Ar būvēšanu «uz tu»
Māja tika celta tieši astoņus mēnešus. Draugi tam nespēja ticēt – ņemot vērā mūslaiku būvniecības problēmas? Un neviens normatīvs netika pārkāpts. Divstāvu mājas pamatiem jānostāvas 21 dienu. Un tā arī notika. Veiksmīgi tika izvēlēta būvniecības tehnoloģija – sistēma Thermodom Latvijas tirgū sevi bija jau apliecinājusi. Mājas, kas celtas no putupolistirola blokiem, kas pildīti ar betonu, izceļas ar labām siltumizolācijas un ekoloģiskajām īpašībām. Kvalitatīviem starpstāvu pārsegumiem nav tāda efekta, kāds rodas ar koka pārsegumiem, kad soļu vibrācija manāma arī blakustelpā. – Jā, un šī tehnoloģija ietekmēja arī ātrumu, vēl jo vairāk paveicās arī ar ziemu, tā bija pārsteidzoši silta, kas ļāva nepārtraukt būvniecību gadalaika maiņu dēļ. Paveicās arī ar celtniekiem no firmas Laverso: brigadieris izrādījās ļoti kārtīgs un profesionāls. Nu, es gan viņiem neļāvu atslābināties (smejas), pa piecām reizēm dienā atbraucu un kontrolēju, es tomēr ar būvniecību esmu «uz tu». Vēl jo vairāk, kad celtnieki savu darbu beidza, sākās mana maiņa. Pats liku logus, durvis, ievilku visu elektroinstalāciju. Un nebūt ne līdzekļu trūkuma dēļ – es taupīju laiku. Ļoti gribējās, lai meita atbrauktu jau uz jauno māju. Mājas projektu viņi atrada Laverso mājas lapā internetā. Viņš uzreiz pievērsa uzmanību: ne pārāk liela, tikai 250 kvadrātmetru, otrais stāvs nav mansarda tipa. Pēc Oļega domām, mansardi tomēr atņem daudz derīgas telpas. Kaut ko tomēr nācās pārplānot pēc sava prāta. Tas ir poļu projekts, taču tieši priekšpusē bija paredzēts atklātais baseins, kā dienvidos. Nākamie saimnieki nolēma, ka baseina vietā piemērotāks būs zāliens. Atbilstoši klimatam. Sākotnējais jumta konstrukciju risinājums arī bija jāmaina. Tas bija ieapaļš. – Es saprotu, ka arhitekti «zīmē», ka viņi to iztēlojas un ne vienmēr padomā, kā celtnieki to vēlāk īstenos dzīvē – vai tas būs ērti vai ne, – skaidro Oļegs. – Ieapaļo jumtu es pārvērtu par plakanu. Arī augšstāva logi sākotnēji bija slīpi. Iespējams, fasādē tas izskatītos interesanti, bet, pirmkārt, ieslīpu stikla pakešu logu dēļ izdevumi uzreiz pieaugtu. Otrkārt, kā ar aizkariem? Uzstādīt slīpas aizkaru stangas? Mēs neko tādu nebijām redzējuši. Tādēļ uzstādījām klasiskus logus – taisnstūra. Neliela pārplānošana veikta arī pirmajā stāvā. Saimniekiem ir daudz draugu, un viņi brauc ciemos teju katras brīvdienas. Un pat darbadienās. Par viņu apciemojumu mēs priecājamies vienmēr, un, protams, gribētos, lai ciemiņi šeit justos ērti. Ar to arī saimnieki rēķinājās – māja ir vieta, kur satikties. Savas mājas pirmo stāvu Oļegs un Ļena pilnībā veidoja, ievērojot ideju par tikšanos ar draugiem. Te ir plašs koridors, divas terases – ziemas un vasaras, liela virtuve un ļoti plaša viesistaba.

Dīvāns viesistabā: īsteni karaliskai atpūtai

Bet grīdas flīzes viņi izvēlējās izturīgas, tādas, pa kurām droši varētu staigāt apavos. Oļegs ir vienisprātis ar Zadornova kungu: ja dāma uzvilkusi skaistu kleitu un pēc krāsas piemeklējusi augstpapēžu kurpes, kāpēc viņai ciemos būtu jāvelk istabas čības?

Askētisms un funkcionalitāte
Kopumā ar mājas dizainu galvenokārt nodarbojās Jeļena. Nepieciešamība vērsties pie profesionāla dizainera pat netika apspriesta. – Mums ir daudz pazīstamu dizaineru, – sarunā iesaistās Jeļena, topošā juriste. – Sarunās ar viņiem es sapratu galveno: viņiem ļoti patīk dot padomus, turklāt to viņi dara kā pēdējā instance. Ja viņi to tā saskata, tad tā tam jābūt. Bet man nepatīk, ka man kaut ko uzspiež, un kāda profesionālās ambīcijas attiecīgajā gadījumā man ir vienaldzīgas. Iespējams, no profesionāļu skatupunkta es kaut ko neizdarīju pēc noteikumiem, taču dzīvot šajā mājā man ir tik ērti. Galvenais princips, ko Jeļena ievēroja, veidojot interjeru, – askētisms un funkcionalitāte. Minimums mēbeļu, un katrai lietai jāpilda sava loma. No pietiekami plašā koridora (no priekšnama līdz ziemas terasēm) var viegli nokļūt virtuvē.

Virtuve: melnbalto kontrastu valstība

No gaiteņa to atdala vieglas bīdāmās durvis, kas gan vairāk atgādina lietussargu. Grīdu klāj akmens masa no Portugāles, kas šodien ir diezgan populārs apdares materiāls. Mēbeles – kontrastējošā tumši gaišā tonī. Uz vienas no sienām – papirusi no Ēģiptes: atmiņas par pirmo ģimenes ceļojumu. – Izvelkamās konstrukcijas virtuvē darbojas teicami, un tomēr, ņemot vērā pieredzi no dzīvošanas iepriekšējās mājās, mēs nolēmām atdalīt divas pēc funkcijām atšķirīgas telpas. Durvis virtuvei ir vajadzīgas. Es saprotu, ka tā mode uz studijas tipa risinājumiem, kad apvienota virtuve un istaba, nav radusies pēkšņi. Tādējādi arhitekti vēlas telpu padarīt plašāku. Mums šādu problēmu nebija, jo virtuve ir pietiekami liela.

Mūzika un gaisma viesistabā

Toties lielajā viesistabā vietas pietiek visiem – gan uz dīvāna, gan pie kamīna. Tiesa, paši saimnieki kamīnu uzskata par savu kļūdu, «ziepjakmens», kas ir viens no ekoloģiskākajiem kamīna materiāliem, šai istabai, kurā izlīmētas olīvkrāsas tapetes, ir pārāk tumšs. Tādēļ kamīns būs jāmaina. – Tas būs lielāks un plakana televizora formā, – stāsta Oļegs. – Un vēl es sapņoju par milzīgu akvāriju. Būs kā Puškinam: dzeja un proza, ledus un liesmas... Milzīgs televizors un liela, labi pārdomāta mūzikas kolekcija – tās ir liecības par mājas saimnieka nopietno aizraušanos. Plašais koridors beidzas ar ziemas terasi, kur pa vienu no logiem – vitrīnām paveras gleznaina iekšpagalma panorāma.

Ziemas terase

Tālāk – vasaras terase. Virtuves tuvums ir ērts arī tādēļ, ka cienastu var ātri aiznest uz terasi.

Kāpnes uz guļamtelpām

Otrajā stāvā atrodas guļamtelpas un bērnu istabas.

Princeses Sofijas buduārs

Vecāku guļamistaba atrodas līdzās garderobei. Draugu vai radu viesistaba arī ir augšstāvā. Kāpņu laukums šeit ir plašs – īsts spēļu laukums bērniem.

...un prinča Antona apartamenti

Visās istabās ir 33. klases lamināts: silts, praktisks un nerada problēmas, kādas mēdz gadīties ar parketu. Divi sanitārie mezgli ierīkoti, «lai no rīta nerastos rindas». Starp citu, apgaismojums tajos ir gudrs, kad tas vajadzīgs, ieslēdzas un izslēdzas pats. – Mums arī signalizācija ir gudra, – saka Oļegs. – Autonomi strādā pirmajā un otrajā stāvā. Ļoti labi ir ierīkota apkures sistēma. Gāze mūsu puses namiem tiek piegādāta centralizēti, bet katrā mājā ir savs autonomais apkures katls. Mēs uzstādījām vadības pulti, kas dienas laikā programmē temperatūru: aizejot uz darbu, uzstādi programmu ar 15-16 grādu temperatūru, atgriešanās brīdī pults dod komandu un telpa sasilst līdz 21-22 grādiem. Arī uz nakti var uzstādīt vēlamo siltuma režīmu.