Projektu vērienīguma rekords pārspēts: kas sekos?
Neraugoties uz to, ka Latvijas mājokļu tirgus pārdzīvo grūtus laikus, attīstītāji savu aktivitāti nesamazina: izsludināto jauno projektu skaits un tajos esošo dzīvojamo vienību skaits aug. Vēl vairāk – tiek uzstādīti pat projektu vērienīguma rekordi. Ko gan varam sagaidīt tuvākajā nākotnē? No vienas puses, jaunu projektu, īpaši – liela mēroga, laišana tirgū ļauj būtiski palielināt kopējo dzīvokļu piedāvājumu valstī. Tomēr, no otras puses, šādu projektu realizācija provocē pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvara izmaiņas, kā arī var kļūt par iemeslu vēl lielākam cenu pieauguma tempu palēninājumam.
Divkāršs jauno dzīvokļu piedāvājuma kāpums
Lai gan vairāki speciālisti uzskata, ka jauno daudzdzīvokļu māju projektu tirgus Latvijā šodien atrodas depresīvā stāvoklī, prakse to gan neapstiprina. Pēc Biznesa informācijas centra Jaunie Projekti Analītikas nodaļas datiem, laikā no 2007. gada 10. janvāra līdz 10. novembrim potenciālajiem pircējiem tika piedāvāts divas reizes vairāk dzīvojamo vienību nekā analogā periodā 2006. gadā (skatīt 1. tabulu). Turklāt izziņoto projektu skaits 2006. un 2007. gada apskatāmajos mēnešos izrādās vienāds (118). Rezultātā ievērojami pieaudzis (par 100%) vidējais jauno dzīvokļu skaits katrā projektā. Galvenais tā iemesls – šogad tirgū regulāri ienākuši liela mēroga projekti. Salīdzinājumam: 2006. gadā desmit mēnešu laikā tādu projektu skaits, kuros tika piedāvāta vairāk nekā 200 dzīvokļu būvniecība katrā, sastādīja septiņus, bet analogā laika posmā 2007. gadā šis rādītājs jau bija 16. Turklāt 2006. gadā uz katru liela mēroga projektu bija vidēji pa 376 dzīvojamajām vienībām, bet analogā periodā 2007. gadā šis rādītājs sastādīja vidēji 606. Kas attiecas uz laika posmu no 2007. gada 10. oktobra līdz 10. novembrim, šajā laikā apskatāmajā tirgū tika izziņoti 16 jaunie projekti, kuros kopumā paredzēts uzbūvēt 3799 dzīvokļus (skatīt 2. tabulu). Turklāt aptuveni 89% no kopējā potenciālajiem pircējiem piedāvājamo mājokļu skaita veido divi liela mēroga projekti (Ūdens iela 11/23 un Ezerparks). Viens no tiem atrodas Tuvajā Pārdaugavā, otrs – Mežaparkā. Tas vēlreiz apliecina to, ka saglabājas tendence attīstīt liela mēroga projektus.
Mežaparks kļuvis par līderi
Jāteic, ka, tāpat kā iepriekš, Rīgas mikrorajoniem saglabājas augsta pievilcība investīcijām. Jāteic, ka, tāpat kā iepriekš, Rīgas mikrorajoni ir ļoti pievilcīgi, lai tajos investētu. Tieši šeit koncentrējas lielākā jauno dzīvokļu piedāvājuma daļa. Turklāt to daļa 2007. gada desmit mēnešu laikā, salīdzinājumā ar analogu periodu pagājušajā gadā, pieaugusi par 23% (skatīt 1. tabulu). Tas radījis ievērojamas izmaiņas piedāvājuma struktūrā kopumā, kā arī pašu mikrorajonu reitingā. Iepriekš visapbūvētāko trijniekā ietilpa Mežciems, Purvciems un Ziepniekkalns. Tieši šajos mikrorajonos atradās 58% no kopējā piedāvājamo mājokļu skaita daudzdzīvokļu mājās (skatīt 1. zīmējumu). Šodien pirmajās vietās ir izvirzījušies Mežaparks, Pļavnieki un Ķengarags. Turklāt piedāvājumu kopapjoms šajos mikrorajonos palielinājies līdz 76% (skatīt 2. zīmējumu). Būtiskā piedāvājumu īpatsvara pieauguma dēļ (līderrajonos tas audzis par 18%) pārējos galvaspilsētas mikrorajonos analogais rādītājs samazinājies par 10%. Interesanti, ka Mežaparks un tuvā Pārdaugava, kas agrāk nebija apbūvei pievilcīgāko mikrorajonu skaitā, šobrīd ieņem attiecīgi pirmo un sesto pozīciju, izspiežot no sešnieka Mežciemu un Imantu.
Priekšroka – apdarei «līdz atslēgai»
Šodien attīstītāji potenciālajiem pircējiem visbiežāk jaunajos projektos piedāvā dzīvokļus ar balto un pilno apdari (skatīt 3. zīmējumu). Turklāt pilnībā pabeigto mājokļu daļa kā 2007. gada desmit mēnešu laikā, tā arī analogā periodā pagājušajā gadā, tāpat kā iepriekš, ir vislielākā. Kādēļ? Tirgus profesionālie dalībnieki uzsver vairākas priekšrocības, kādas ir, iegādājoties mājokli ar pilnu apdari. Vispirmām kārtām patērētāji šādos dzīvokļos var ievākties tūdaļ pēc būvniecības darbu pabeigšanas, netērējot naudu remontam. Otrs ļoti būtisks faktors ir laika taupīšana, atbrīvojot klientus no liekām rūpēm – nav nepieciešams meklēt meistarus un nepieciešamos materiālus, kā arī uzraudzīt notiekošos darbus...
Cenu lejupslīde Jūrmalā: vai būs «sekotāji»?
Šā gada desmit mēnešos, salīdzinājumā ar analogu periodu 2006. un 2005. gadā, cenu situācija Rīgas centrā un īpaši Jūrmalā ir būtiski mainījusies (skatīt 3. tabulu). Konkrēti: galvaspilsētas centrā vidējā jauna dzīvokļa kvadrātmetra cena ir būtiski palēninājusi savu «skrējienu», taču tā tik un tā turpina pieaugt. Tajā pašā laikā – kūrortpilsētā šā gada sākumā cenas cēlās, bet gada vidū tās sāka kristies. Jāuzsver, ka īstermiņa perspektīvā Rīgas centrs var kļūt par Jūrmalas «sekotāju»: pēdējo gadu laikā cenu dinamikas attīstība šajos apskatāmajos reģionos ir līdzīga. Galvaspilsētas mikrorajonos un Rīgas rajonā arī novērota cenu pieauguma tempu samazināšanās tendence (skatīt 3. tabulu). Kamēr pārējā Latvijas daļā viena dzīvokļa kvadrātmetra cena, tāpat kā iepriekš, palielinās vidēji par 3% mēnesī.
Attīstītāji ir gatavi būvēt
Pēdējā mēneša laikā Biznesa informācijas centra Jaunie Projekti Analītikas nodaļai kļuvis zināms par plāniem īstenot Latvijā 20 jaunus daudzdzīvokļu māju projektus. Pieci no tiem atradīsies galvaspilsētas centrā, bet 15 – tās mikrorajonos (pa diviem projektiem Dārzciemā, Maskavas forštatē, Šampēterī, pa vienam – Purvciemā, Ziepniekkalnā, Vecmīlgrāvī, Torņakalnā u.c.). Kopumā laikā no 2007. gada 10. janvāra līdz 10. novembrim saņemta informācija par 223 projektiem, kurus plānots realizēt. 15 no tiem (tajā skaitā Ūdens iela 11/23 un Krasta iela 86, kas ienākuši tirgū laikā no 10. oktobra līdz 10. novembrim) jau ieguvuši «izziņoto» projektu statusu (skatīt 2. tabulu). Šie skaitļi liecina, ka profesionālo tirgus dalībnieku gatavība celt daudzdzīvokļu mājas, tāpat kā iepriekš, ir augstā līmenī.
1. tabula

2. tabula

3. tabula

1. zīmējums

2. zīmējums

3. zīmējums


Biznesa informācijas centra „Jaunie Projekti" Analītikas nodaļas vadītāja Viktorija Novicka