• Aizvadītajā gadā jauno daudzdzīvokļu māju projektu tirgū potenciālajiem pircējiem tika piedāvāts par 83% vairāk dzīvojamo vienību nekā gadu iepriekš attiecīgajā laika periodā

• Visgrandiozākajos projektos – Soleville Pļavniekos un Ezerparks Mežaparkā – paredzēts uzbūvēt 5200 dzīvokļu

• 2007. gada vidū sāka kristies viena kvadrātmetra cena jaunajos mājokļos Jūrmalā

• Jauno dzīvokļu piedāvājuma īpatsvars Rīgas centrā samazinājās par 14%, bet galvaspilsētas mikrorajonos palielinājās par 18%

• Septiņi liela mēroga projekti, kas izziņoti Mežaparkā, Pļavniekos un Ķengaragā, ieviesuši būtiskas korekcijas visvairāk apbūvējamo mikrorajonu līderu trijniekā

Attīstītāju lietišķā aktivitāte nemazinās
Starptautiskā biznesa informācijas centra New Projects Analītikas nodaļas apkopotā informācija liecina: pagājušajā gadā Latvijas jauno daudzdzīvokļu māju celtniecības tirgū potenciālajiem pircējiem tika piedāvāts divreiz vairāk dzīvojamo vienību nekā 2006. gadā (skatīt 1. tabulu un 1. zīm.). Turklāt izziņoto projektu skaits abos apskatāmajos periodos izrādījās vienāds (131). Tik pozitīvu aktivitātes rādītāju dinamiku galvenokārt nodrošināja liela mēroga projekti. Salīdzinājumam: ja 2006. gadā bija astoņi projekti, kuros bija paredzēts uzbūvēt vairāk nekā 200 dzīvokļu katrā, tad aizvadītajā gadā šādu projektu bija jau 14. Interesanti, kas gaidāms pārskatāmā nākotnē, ņemot vērā izveidojušos situāciju apskatāmajā tirgū? Jaunu projektu, īpaši liela mēroga, nodošana ekspluatācijā ļauj būtiski palielināt kopējo piedāvājamo dzīvokļu apjomu ne tikai galvaspilsētā, bet arī aiz tās robežām. Turklāt, tā kā šā brīža mājokļu pircēji aizvien lielāku uzmanību pievērš tādiem rādītājiem kā dzīvokļu plānojums un apdare, pagalma teritorijas labiekārtojums, sociālās infrastruktūras objektu esamība u.c., tad sagaidāms, ka attīstītāji nākotnē paaugstinās «likmes» projektu kvalitātes uzlabošanā. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka realizācija (īpaši, ja runa ir par liela mēroga projektiem) var kļūt par iemeslu vēl būtiskākam cenu pieauguma tempu palēninājumam. No 2007. gada 10. novembrim līdz 2008. gada 10. janvārim Latvijas mājokļu tirgū tika izziņoti 14 jauni daudzdzīvokļu māju projekti (631 dzīvoklis). Septiņi no tiem (ar 315 dzīvojamajām vienībām) atradīsies Rīgas rajonā, trīs – galvaspilsētas centrā (69), pa diviem projektiem – Rīgas mikrorajonos un citos Latvijas rajonos (attiecīgi 49 un 198). Interesanti, ka divos projektos aiz Rīgas rajona robežām (Liepājā un Ogres rajonā) atradīsies 50% no kopējā jauno dzīvokļu skaita, kas potenciālajiem pircējiem piedāvāti šo divu mēnešu laikā, bet uz tāda paša izziņoto projektu skaita galvaspilsētas mikrorajonos (Āgenskalnā un Imantā) – tikai 31% (skatīt 2. tabulu).

Līderu trijnieks: solīds piedāvājumu apjoma pieaugums
Visa pagājušā gada laikā jauno daudzdzīvokļu māju projektu tirgū investīcijām pievilcīgākie bija Rīgas mikrorajoni. Tieši šeit koncentrējās lielākā daļa jauno dzīvokļu piedāvājumu. Turklāt to īpatsvars 2007. gadā, salīdzinot ar 2006. gadu, būtiski palielinājās – no 49% līdz 67% (skatīt 1. tabulu). Tas sev līdzi nesa arī kardinālas pārmaiņas pašu mikrorajonu «reitingos». 2006. gadā apbūvei pievilcīgākie mikrorajoni bija Mežciems, Purvciems un Ziepniekkalns. Šajos rajonos koncentrējās 52% no kopējā daudzdzīvokļu mājās piedāvātā mājokļu apjoma (skatīt 1. zīmējumu). Bet aizvadītajā gadā līderpozīcijās nostiprinājās Mežaparks, Pļavnieki un Ķengarags. Turklāt mājokļu piedāvājuma aktivitāte šajos mikrorajonos palielinājās līdz 73% (skatīt 3. zīmējumu). Galvenais iemesls izmaiņām līderu trijniekā un ievērojamam jauno mājokļu skaita palielinājumam mikrorajonos, kas ieņem «reitinga» pirmās ailes, ir liela mēroga projektu parādīšanās tirgū. Pa diviem tādiem izziņots Mežaparkā (Ezerparks un Aplokciema iela 3) un Pļavniekos (Soleville un Deglava iela b/n), bet trīs atradīsies Ķengaragā (Džonatans, Ķengaraga zieds un Prūšu nami).

Cenu pieauguma tempu palēnināšanās tendence joprojām spēkā
2007. gadā, salīdzinot ar diviem iepriekšējiem, vidējā kvadrātmetra cena kopumā būtiski palēnināja savu «skrējienu». Turklāt visasākās pārmaiņas notikušas galvaspilsētas centrā un kūrortpilsētā (skatīt 3. tabulu). Konkrēti: 2005. un 2006. gadā vidējais jauno dzīvokļu cenu pieaugums Rīgas centrā sastādīja attiecīgi 103% un 18%, bet 2007. gadā tas nepārsniedza 7%. Līdzīga apskatāmā rādītāja samazināšanās bija novērojama arī Jūrmalā. Tomēr šeit tāda cenu dinamikas attīstība noveda pie tā, ka vidējā viena jauno dzīvokļu kvadrātmetra cena 2007. gada vidū sāka kristies. Arī galvaspilsētas mikrorajonos un Rīgas rajonā tika novērota cenu pieauguma tempu samazināšanās tendence (skatīt 3. tabulu). Turklāt šī tendence saglabājas arī šobrīd. Pārējā Latvijas daļā viena dzīvokļa kvadrātmetra cena, tāpat kā iepriekš, palielinās vidēji par 3% mēnesī.

Būvniecības plāni vēl nav izsmelti
Pagājušā gada laikā Starptautiskā biznesa informācijas centra New Projects Analītikas nodaļai kļuva zināms par plāniem īstenot Latvijā 221 jaunu daudzdzīvokļu māju projektu. To lielākā daļa – aptuveni 70% – tradicionāli koncentrējušies galvaspilsētas mikrorajonos. Turklāt no tiem apbūvei pievilcīgākie ir: Purvciems (14 projekti), Ziepniekkalns (10), Imanta un Maskavas forštate (pa 9 katrā), kā arī Āgenskalns (8). Ņemot vērā iegūtos datus, var izdarīt secinājumu: neraugoties uz pastāvīgi augošo piedāvājumu, tieši Rīgas mikrorajoni (2007. gadā jauno mājokļu piedāvājums, salīdzinājumā ar 2006. gadu, palielinājās 2,5 reizes) attīstītāju vidū arī nākotnē saglabās vispieprasītāko teritoriju statusu, kur veikt jaunu daudzdzīvokļu māju būvniecību.

1. tabula

2. tabula

3. tabula

1. zīmējums

2. zīmējums

3. zīmējums