Vairāk nekā 400 hektāru Rīgas pašvaldībai piederošas zemes, kā arī dažādas ēkas un būves Mežaparkā beidzot tikušas pie gādīgiem apsaimniekotājie – pagājušā gada beigās tās nodotas pašvaldības aģentūras Mežaparks faktiskajā valdījumā. Aģentūra pārvaldīs nekustamos īpašumus teritorijā starp Meža prospektu, Viestura prospektu un Ķīšezeru, līdz stāsies spēkā Mežaparka vienotās teritorijas detālplānojums. Līdz ar jauniem saimniekiem Mežaparka zaļā zona ir ieguvusi skaidru attīstības plānu – turpmāk Rīgas lielākā parka attīstību nosaka pašvaldības aģentūras Mežaparks darbības un attīstības stratēģija. Tā paredz, ka Mežaparkā tiks iekārtots aktīvās atpūtas parks, teritorijas nākotni cieši saistot ar kādreizējā spožuma atjaunošanu.

Gadsimta rota
Vērts atcerēties, ka Mežaparka kultūras un atpūtas zona ir viena no krāšņākajām pilsētas rotām jau vairāk nekā gadsimtu. 19. gadsimta beigās galvenais Rīgas plānotājs Gustavs Ādolfs Agte un ainavu arhitekts Georgs Kufalts ierosināja Ķīšezeram piegulošajā meža un kāpu teritorijā izveidot atpūtas parku Rīgas iedzīvotājiem. Pilsētas pārvalde atbalstīja šo priekšlikumu, un tika uzsākta teritorijas apbūve pēc Baltijas un Rietumeiropas slavenāko jūgendstila arhitektu projektiem. Drosmīgā iecere ļāva izveidot vienu no lielākajiem tā laika parkiem Eiropā. Mežaparka attīstība turpinājās arī 20. gadsimta 20.-30. gados. Tika veidotas peldvietas ap Ķīšezeru, zaļās zonas un citas izklaides iespējas pilsētniekiem. Ne mazāk intensīva bija Mežaparka pilnveidošana padomju laikos. 1949. gadā te tika uzcelta laivu stacija, lasītava un bērnu rotaļu sektors, kā arī brīvdabas estrāde ar 8000 skatītāju vietām – vēlāk to iesauca par Zaļo teātri. 1950. gadā tika uzbūvēts tiem laikiem vērienīgs kinoteātris ar 350 vietām. Tam sekoja kafejnīca – ēdnīca ar 200 vietām, upju kuģīšu piestātne Ķīšezera krastā un pat bērnu dzelzceļš 3,5 km garumā ar trim stacijām (Komjauniešu, Pionieru un Skolas). 1955. gadā pēc arhitektu V. Šņitņikova un G. Irbītes projekta tika uzcelta Lielā Dziesmu svētku estrāde.

Pamests un aizaudzis
Diemžēl varas maiņa Mežaparka atpūtas zonu ietekmēja slikti. Teritorijas apsaimniekošana pasliktinājās jau padomju gadu beigās. 90. gados Mežaparka īpašumu apsaimniekošanu Rīgas dome uzdeva vairākām institūcijām, bet dalītā atbildība nebija sekmīga. Visbeidzot 2006. gadā tika izveidota speciāla pašvaldības aģentūra Mežaparks, kuras galvenais darbības mērķis ir Mežaparka atpūtas zonas atjaunošana un attīstīšana. Tobrīd no bijušās godības pirmajā lielākajā Eiropas pilsētas dārzā maz kas bija saglabājies. Apsekojot teritoriju, tika konstatēts, ka apkārtne ir stipri piemēslota, trūkst gružkastu, mežs un apstādījumi ir aizauguši un nesakopti; ēkām jāveic kosmētiskais vai kapitālais remonts, nopietna atjaunošana nepieciešama piestātnei un peldētavai. Komunikāciju sistēmas (apgaismojums, elektrība, ūdensapgāde un kanalizācija) jāatjauno pilnībā. Zaļais teātris sliktā stāvokļa dēļ nebija izmantojams. Parkā nebija bērnu atrakciju un spēļu laukumu, pilnvērtīgu ēdināšanas vietu, labiekārtotas zonas sportošanai un citu iespēju, kas piesaistītu atpūtniekus. Autotransporta satiksme parka teritorijā bija slikti organizēta, un iekšējo infrastruktūras nepilnību dēļ parkā bija grūti organizēt dažādus kultūras un sporta pasākumus. Parkā nebija nodrošināta apsardze. Ne mazāk sarežģīts bija Mežaparka atpūtas zonas juridiskais stāvoklis. Attīstību kavēja, pirmkārt, teritorijas detālplānojuma trūkums. Robežu plāni un topogrāfija bija novecojusi. Īpašumtiesību apliecinošie dokumenti neatbilda realitātei, jo daļa plānos atzīmēto ēku vairs neeksistēja vai bija pārbūvētas. Nebija piesaistāmo zemes gabalu plānu. Neskaidrs bija nomniekiem iznomāto ēku tehniskais stāvoklis.


Izmaiņas būs
Aģentūras izstrādātajā stratēģijā noteikti trīs būtiskākie virzieni, pie kuriem jāstrādā, atjaunojot Mežaparka atpūtas parku – dabiskā vide, sakārtota un ērta infrastruktūra un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana. Veicamie darbi iedalīti divos posmos – pirmais beigsies jau 2008. gadā, otrais finišēs 2011. gadā. Pirmā posma ietvaros iecerēts sakopt teritoriju (atbilstoši 2007. gada aplēsēm, paredzētās izmaksas ir 50 000 latu gadā), uzstādīt atkritumu tvertnes un soliņus (50 000 latu), ierīkot piknika vietas (10 000 latu), atjaunot apgaismojumu, elektrību, ūdensapgādi un kanalizāciju (300 000 latu), izveidot parkā drošības sistēmu – videonovērošanu, patruļas, pašvaldības policijas posteni u.tml. (300 000 latu), sakārtot autotransporta satiksmes organizāciju parkā (15 000 latu), rekonstruēt Zaļo teātri (100 000 latu) un atjaunot kultūras dzīvi parkā (paredzētās izmaksas – 50 000 latu gadā). Savukārt otrā Mežaparka atjaunošanas posma laikā aģentūra iecerējusi par 100 000 latu izveidot Brīvdabas atpūtas un izklaides parku, bet par 200 000 latu sadarbībā ar Rīgas Zooloģisko dārzu un Ūdenssporta klubu izstrādāt Piekrastes izmantošanas koncepciju, projektēšanas uzdevumu un apstiprinātu finansu piesaistes plānu; paredzēts arī sagatavot un iznomāt tirdzniecības vietas – šim nolūkam iecerēts atvēlēt 10 000 latu. Tas nozīmē, ka jau tuvākajā nākotnē Mežaparka atpūtniekiem būs pieejamas dažādas brīvdabas atrakcijas (piemēram, rodeļu trase, piedzīvojumu parks, riteņbraukšanas celiņi, velotrases mežā), vismaz divi sporta un atpūtas piederumu nomas punkti, divas sabiedriskās ēdināšanas iestādes, 25 piknika vietas un vismaz 15 modernas tirdzniecības vietas. Izmaiņas redzamas jau tagad. Mežaparks kļuvis daudz tīrāks. Atjaunota Ķīšezera piestātne un peldētava, iekārtotas 10 piknika vietas, izsludināts konkurss nomas punkta izveidei. Demontētas vecās atrakcijas, un janvārī noslēdzies konkurss par jaunas, modernas un drošas bērnu pilsētiņas iekārtošanu, lai jau pavasarī Mežaparku piepildītu bērnu smiekli. Tiks organizēti svētku pasākumi (kā šūpoļu uzstādīšana Lieldienās un Jaunlaulāto kalniņa apstādīšana), lai Mežaparks atkal kļūtu par vietu, kur svinēt svētkus kopā ar ģimeni.

Pārskata līgumus
Vēl viens pašvaldības aģentūras Mežaparks darbības virziens ir nomas līgumu pārskatīšana. Aģentūra iecerējusi lauzt pilsētai neizdevīgos Mežaparka nekustamo īpašumu nomas līgumus. Tā Mežaparks par bezdarbību jeb nomas līguma nepildīšanu jau lauzis līgumu ar Somijas uzņēmumam Fazer Amica piederošo SIA Nokroko A. Uzņēmums nomāja vēsturisku koka paviljonu Lielās alejas galā, Kokneses prospektā 46. Noslēgtais līgums nomniekam uzlika par pienākumu veikt objekta rekonstrukciju un sakārtošanu, taču sešu gadu laikā nomnieks nebija izveidojis pat veicamo darbu grafiku. Bet šā gada janvārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā aģentūra ir iesniegusi prasību par nomas līguma laušanu ar SIA Ķīšezera osta un par līguma ieraksta dzēšanu Zemesgrāmatā. Pārskatot līgumus, aģentūras darbinieki atklājuši, ka laivu bāze Pāvu ielā uzņēmumam Ķīšezera osta faktiski nodota lietošanā bez maksas. 2000. gadā noslēgtais līgums paredzēja nomas maksu 4200 latu gadā, taču nomnieka pienākums ir to maksāt tikai pēc laivu bāzes nodošanas ekspluatācijā. Pagaidām tas nav izdarīts, un pašvaldības pārstāvji izteikuši bažas, ka laivu bāze patiesībā tā arī netiks uzcelta.

Dziesmas no gliemežnīcas
Mežaparka Lielās estrādes kritiskais tehniskais stāvoklis izraisa karstas diskusijas jau vairākus gadus. 2004. gadā Latvijas koru virsdiriģenti izplatīja rezolūciju, ka 2008. gada Dziesmu svētkus Lielajā estrādē rīkot nedrīkst. Diriģenti pieprasīja jaunas estrādes būvniecību, norādot uz ēkas katastrofālo stāvokli un nepietiekamo ietilpību. Lai gan jaunas estrādes būvniecību atbalstīja arī kultūras ministre Helēna Demakova, Rīgas dome pēc Latvijas Būvinženieru savienības apsekojuma saņemšanas, vairāku arhitektu forumu un konkursu organizēšanas pieņēma lēmumu rekonstruēt esošo estrādi. Rekonstrukcijas darbi iedalīti divos posmos. Līdz 2008. gada Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem Mežaparka Lielajā estrādē paredzēts sakārtot teritoriju un rekonstruēt esošo estrādi. Estrādes pirmās kārtas projektu izstrādātāju un celtnieku atrašanai Dome organizēja divus konkursus, kas beidzās bez pārliecinošiem uzvarētājiem. Visbeidzot sarunu procesā tika izlemts, ka Mežaparka Lielo estrādi rekonstruēs SIA PBLC par aptuveni deviņiem miljoniem latu. Būvniekiem uzdots izveidot rekonstrukcijas projektu un atbilstoši tam veikt ūdensvadu un kanalizācijas sistēmas pārbūvi, kā arī labiekārtot estrādes apkārtni – uzlabot apgaismojumu, sakopt celiņus, izveidot apstādījumus, skatītāju zonā uzstādīt jaunas sēdvietas un izveidot vairāk autostāvvietu. Tiek remontēta un konstruktīvi pastiprināta būve, kas atrodas zem dziedātāju tribīnēm. Atbilstoši akustikas speciālistu rekomendācijām, tiek uzlabota Estrādes akustiskā kvalitāte – mainīti sānu atstarotāji un remontēts akustiskais jumts, tiek izveidota speciāla platforma orķestrim. Papildus tiek renovēts arī Zaļais teātris, ko varēs izmantot mēģinājumiem un dažādiem pasākumiem. Savukārt rekonstrukcijas otrais posms tiks veikts līdz 2010. gada Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem vai līdz 2012. gada Vispārējiem dziesmu svētkiem. Šajā laikā iecerēts izveidot daļēji vai pilnīgi pārsegtu kora tribīni un ērtu skatītāju amfiteātri. Lai izvēlētos piemērotāko estrādes risinājumu, tika izsludināts starptautisks metu konkurss, un par tā uzvarēju kļuva Latvijas arhitektu birojs SIA Arhitekta J. Pogas birojs. Viņu piedāvājums paredz maināmas, katras izrādes vajadzībām montējamas daļas – akustiskos vairogus, ekrānus, gaismas, dekorācijas, kulises un skaņas iekārtas. Akustisko vairogu izkārtojumu maiņa nodrošinās dažāda rakstura pasākumiem atbilstošu akustiku. Dziedātāju tribīņu sānos varēs izvietoties gan kori, gan apmeklētāji, savukārt uzejas nodrošinās ātru koru nomaiņu. Skatuvi un skatītāju zonu arhitekti iecerējuši izveidot gliemežnīcas veidolā. Pēc tam, kad estrāde būs atjaunota, aģentūra iecerējusi tajā izveidot modernu pastāvīgo Dziesmu svētku muzeja ekspozīciju, multifunkcionālu izstāžu zāli, kafejnīcu un suvenīru kiosku. Pēc estrādes rekonstrukcijas aģentūra paredzējusi Mežaparkā iekārtot slidotavu, slēpošanas trases un ragaviņu kalnu.


Kazino nebūs
Daudziem bažīties par Mežaparka attīstību liek detālplānojuma neesamība. Skaidru plānu nav ne vien atpūtas teritorijām, bet arī visam rajonam, lai gan pie šīs problēmas risinājuma tiek strādāts. Konkurss par topogrāfiskā plāna izstrādi Mežaparka vienotai teritorijai noslēdzās pagājušā gada nogalē. Decembrī tika noslēgts līgums ar konkursa uzvarētāju SIA Metrum, kas iecerējis darbu pabeigt līdz 2008. gada aprīlim. Un tikai pēc topogrāfiskā plāna izstrādes Rīgas dome organizēs konkursu detālplānojuma izstrādei. Tikmēr nerimstas baumas par Mežaparka iespējamo apbūvēšanu. Presē pat parādījusies informācija, ka Mežaparkā iecerēts celt kazino. Pašvaldības aģentūras Mežaparks pārstāvji šādas ieceres noraida kā stratēģijai neatbilstošas, jo koncepcija paredz saglabāt zaļo zonu, izveidojot aktīvās atpūtas centru bez masīvas apbūves. Aģentūrai atļauts valdījumā nodotās zemes iznomāt, taču zeme tiek iznomāta tikai pagaidu celtnēm, kas nodrošinās parka apmeklētājus ar tādiem pašiem pakalpojumiem, kādi pieejami citās aktīvās atpūtas vietās visā pasaulē. Arī nākotnē Mežaparks netiks apbūvēts. Tas saglabās savu tradicionālo, svaigo pievilcību.

Iveta Ārgale,
Rīgas pašvaldības aģentūras Mežaparks Kultūras projektu vadītāja:
- Rīgas pašvaldības aģentūra "Mežaparks" ir ieinteresēta sadarboties ar uzņēmējiem. Esam ļoti atvērti dažādiem ierosinājumiem. Ja kompānijai ir interesanti projekti, kā padarīt Mežaparku apmeklētājiem pievilcīgāku, mēs tos ar lielāko prieku izskatīsim un palīdzēsim realizēt. Jau šobrīd tiek strādāts pie vairākiem aizraujošiem priekšlikumiem, un laiks rādīs, kā tie izvērtīsies. Iespējas ir ļoti lielas – pasaule ir plaša, un citu valstu pieredze var būt ļoti noderīga. Ja katrs atved kādu ideju, rodas lielisks, apjomīgs projekts.

Jānis Dripe,
Rīgas pilsētas arhitekts:
- Būvfirma "PBLC" Mežaparka Lielajā estrādē loģiski plāno veicamos darbus – ziemas periodā galvenā uzmanība tiks pievērsta Estrādes ēkas iekštelpu pārbūvei un remontam. Visi pirmajā kārtā plānotie darbi jāpabeidz līdz 2008. gada jūlijam, un, atbildoši manā rīcībā esošajai informācijai, būvdarbi tiešām noris atbilstoši plānotajam grafikam. Ir pamats cerēt, ka 2008. gada Dziesmu svētki notiks vecajā, bet jau labi sakārtotā estrādē, kuras atsevišķas daļas plānots saglabāt arī pie galīgās pārbūves.

Ilvars Metnieks,
Nekustamā īpašuma projektu attīstītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs:
- Teritorijas sakopšana vienmēr aktivizē cenu celšanos rajonā, tāpēc Mežaparkā līdz ar atpūtas zonas sakārtošanu būtu loģiski gaidīt nekustamo īpašumu vērtības pieaugumu. Protams, lai tā notiktu, pašvaldībai vide jāattīsta profesionāli, caurspīdīgi un mērķtiecīgi. Svarīgi, lai attīstība nebūtu sadrumstalota, bet notiktu atbilstoši stratēģiskam plānam, kas vienmērīgi aptvertu visu teritoriju. Ja visi šie priekšnosacījumi tiks ievēroti, Mežaparka prestižs noteikti celsies.