Notikumi aizvadītajā gadā īpašumu kārotājiem ir likuši ieņemt nogaidošu pozīciju, domājot, ka cenu kritums būs vēl lielāks, kā arī cerot, ka bankas mīkstinās stingros kreditēšanas noteikumus. Taču viens ir skaidrs, komfortabla dzīves vieta ir viena no cilvēka primārajām vajadzībām, tāpēc runāt par ilgtermiņa sasalumu Latvijas nekustamo īpašumu tirgū nevar.

Arnis Škapars,
SEB Unibankas Privātpersonu apkalpošanas atbalsta pārvaldes vadītājs:
Kvalitatīviem un pārdomātiem projektiem Latvijā vēl ir vieta. Apdzīvojamā platība uz vienu cilvēku joprojām ir maza. Tajā pašā laikā investoriem jāapzinās, ka vieglas peļņas laiks šeit, visticamāk, ir beidzies. Skaidrs ir arī tas, ka tik strauju kreditēšanas apjomu pieaugumu, kāds tas ir bijis pēdējo 2-3 gadu laikā, 2008. gadā nepieredzēsim, jo šādu pieeju noteikti prasa esošā makroekonomiskā situācija Latvijā. Ja ekonomika virzīsies pareizajās sliedēs, gada otrajā pusē nekustamā īpašuma tirgus atdzīvosies. Bet, ja ekonomikas galvenie rādītāji raidīs neskaidrus signālus un "buksēs", nenoteiktība un stagnācija turpināsies. Respektīvi, cenu kustību un darījumu apjomu noteiks tirgus dalībnieku psiholoģiskais noskaņojums, pieejamais finansējums un tā cena, kā arī vispārējais ekonomiskās attīstības fons Latvijā un visā Baltijā. Taču skaidrs ir arī tas, ka dzīvojamās platības trūkums agri vai vēlu aktivizēs tirgu. Ja būs aizture (zems darījumu apjoms) tagad, tad pieprasījums var būtiski augt pēc gada, diviem vai vēlāk, jo, augot pārticības līmenim, pieaugs prasības pēc adekvātas dzīvojamās platības vienam cilvēkam, kas Latvijā uz rietumvalstu fona joprojām ir ļoti zemā līmenī. Kreditēšanas politika Latvijas bankās saglabāsies pragmatiski piesardzīga, tāda, kāda tā ir vērojama patlaban. Kredītu pieaugums nākamgad varētu būt ap 20-30%, atkarībā no Latvijas ekonomikas veselības. Tāpat būtisks faktors būs resursu pieejamība un cena, kā arī noskaņojums pasaules finanšu tirgū.

Reinis Tauriņš,
Hansabankas Nekustamo īpašumu finansēšanas nodaļas vadītājs:
Diezgan droši var apgalvot vienu – nekustamā īpašuma tirgus jau 2007.gadā mainīja uzsvaru no spekulatīva uz ilgtermiņa, un 2008. gadā šī tendence turpināsies. Tas nozīmē to, ka tirgus aktīvie dalībnieki, kas noteiks arī turpmāku nekustamā īpašuma tirgus attīstību un tā tendences, ir ilgtermiņa spēlētāji ar ilgtermiņa stratēģiju. Tāpat kā 2007. gadā, arī šogad nekustamā īpašuma tirgus attīstība turpināsies visās jomās, tomēr tā būs vienmērīga un balstīta uz maksātspējīgu pieprasījumu. Nedomāju, ka šogad mainīsies banku nekustamo īpašumu projektu finansēšanas politika. Kā jau minēju, tirgus galvenie aktīvie dalībnieki būs ilgtermiņa spēlētāji, kas nozīmē, ka tiem ir gan pietiekami lielas zināšanas par tirgu, gan pieredze, kā arī pārliecinošs finansiālais stāvoklis. Visi šie faktori ir par pamatu tam, lai turpmāk attīstāmo projektu piedāvājums tirgū atbilstu gan kvantitatīvajam, gan kvalitatīvajam pieprasījumam. Un šādus ekonomiski un kvalitatīvi pamatotus projektus bankas turpinās finansēt arī 2008. gadā.

Valdis Dombrovskis,
finanšu eksperts, Eiropas Parlamenta deputāts:
Ja Latviju nepiemeklēs nopietni makroekonomiskie satricinājumi, var prognozēt, ka nekustamā īpašuma tirgū būs vērojama cenu stabilizācija. Ierobežotas kredītu pieejamības dēļ samazināsies jauno nekustamā īpašuma projektu skaits, it īpaši dzīvojamā sektorā. Ņemot vērā, ka gandrīz 80% no jauna izsniegto kredītu ir eiro, viens no galvenajiem ārējiem makroekonomiskajiem faktoriem, kas ietekmēs nekustamā īpašuma tirgu Latvijā, ir eiro procentu likmju izmaiņas. Var prognozēt, ka EURIBOR likme šogad saglabāsies samērā augstā līmenī – 4,5%-5% robežās (3 mēnešu likme), kas zināmā mērā ierobežos kredītu pieejamību un nekustamā īpašuma tirgus attīstību. Mājokļu krīze ASV, kā arī USD-EUR kursa svārstības nekustamā īpašuma tirgu Latvijā būtiski neietekmēs.