– Un ļoti drīz, pēc kādiem pieciem – septiņiem gadiem Maskavas forštate kļūs par sociāli labvēlīgu Rīgas rajonu, – ir pārliecināta kompānijas Amoko nams dizainere Aleksandra Stepaiko.

Dizainere Aleksandra Stepako

Uzbrukums graustiem
Kad Aleksandra iepazinās ar šo rajonu tuvāk, viņa sāka darbu pie sava pirmā lielā projekta – mājas Mazajā Kalna ielā. Drīz vien viņa iemīlēja gan šo rajonu, gan renovēto māju, kurā vēlāk apmetās uz dzīvi arī pati. Bet viss sākās ar to, ka sava darba entuziasti no kompānijas Amoko nams nolēma uzbūvēt jaunu māju. Taču, kad bija izpētījuši visus piedāvātos projektus, saprata – jāmeklē pagājušā vai aizpagājušā gadsimta māja un tā jārenovē. Tas arī tika izdarīts. Šai sešstāvu ēkai mājīgajā, klusajā ielā jau ir vairāk nekā simt gadu. Tā nav arhitektūras piemineklis, drīzāk – tipiska tā laika būve. Taču šī «vecenīte» ir izturīgāka par daudzām mūsdienu jaunbūvēm, nemaz nerunājot par sērijveida mājām. Tās otrā jaunība ir acīm redzama: fasādes zilganā nokrāsa, akcenti – eleganti erkeri. Māja ir silta un ar labu auru.



Brīnumainās sagadīšanās
– Es iemīlējos šajā mājā, taču tas nenotika uzreiz, – saka Aleksandra. – To šausminošo stāvokli, līdz kādam tā savulaik bija novesta, par laimi, esmu redzējusi tikai fotogrāfijās, bet dabā māju apskatīju, kad tā jau bija ar renovētiem logiem. Savas ieceres es īstenoju pakāpeniski: soli pa solim, stāvu pa stāvam, dzīvokli pa dzīvoklim. Un ar katru soli mīlestība pret māju pieauga. Renovācijā tika ieguldīta milzīga nauda, darba kvalitāte nav vienkārši laba – tā ir teicama, viss ir vairākkārt pārbaudīts. Dzīvokļi tika pārdoti pavisam īsā laikā. Kas tos iegādājās? Cilvēki, kuri prot rēķināt. Vidusšķiras pārstāvji, kuri daudz strādā un zina lata vērtību. Dzīvokļu vidējā platība nav liela: no 36 kvadrātmetriem – vienistabas, līdz 50 kvadrātmetriem – divistabu dzīvokļiem. Dzīvokļus nodeva pabeigtus «līdz atslēgai» – ar aprēķinu, ka tajos dzīvos lietišķi cilvēki, kuriem nav laika remontiem. Virtuves ir aprīkotas pilnībā: iebūvēta sadzīves tehnika, veļas mazgājamā mašīna, ledusskapis. Vannas istabā, kas apvienota ar tualeti, ir viss, līdz par poda birstei. Dzīvokļi ir veidoti minimālisma stilā gaišos, vieglos toņos. Tikai sestajā stāvā ir ekskluzīvi, pusotra stāva mitekļi. Kad Aleksandra strādāja pie to dizaina, notika vairākas brīnumainas sagadīšanās. – Vienu no ekskluzīvajiem dzīvokļiem nolēmu izveidot Martini stilā: melnbalts interjers ar nelieliem sarkaniem lāsmojumiem, – saka Aleksandra. – Stāvu gatavā interjerā, iedomās iztēlojos nākamo dzīvokļa saimnieku – gara auguma slaidu vīrieti baltā uzvalkā ar skaistu kaklasaiti. Tādu dendiju. Pēkšņi atskan klauvējiens pie durvīm, pagriežos – mans iedomu tēls «materializējies». Viņš iegādājās dzīvokli nekaulējoties. Acumirklī. Otrs ekskluzīvais dzīvoklis tiks izveidots afrostilā: spilgta krāsu gamma, zils perlamutrs, bambuss – ļoti efektīgi. Kas tieši to iegādājies, Aleksandra nezināja. Un, lūk, reiz draugi viņu uzaicināja apskatīt savu jauno mājokli. Aizgūtnēm stāstīja par to, jo mājoklis viņiem pašiem ļoti patika... Nojaušat? Jā, viņi atveda Aleksandru tieši uz šo dzīvokli!

Minimālisma eklektika
Renovācijai ir īpaša kvalitāte un cena. Aleksandra par to ir pārliecināta gan kā profesionāle, gan kā dzīvokļa saimniece. Viņas mājoklis sastāv no bērnu istabas un studijas, virtuve ir apvienota ar viesistabu, kas vienlaikus ir arī kabinets, ēdamistaba un guļamistaba. Katram no ģimenes locekļiem ir sava teritorija. – Kādēļ nenodalīju virtuves zonu?

Virtuve un viesistaba – atšķirīgos toņos

Principā es esmu par atdalītu virtuves telpu, – saka Aleksandra. – Esmu saimniece, daudz gatavoju, un atdalītu telpu uzskatu par pareizu risinājumu. Taču konkrētajā gadījumā tas nebija iespējams: savus noteikumus diktēja... logi. Divi no tiem atrodas viesistabā, bet ierīkot virtuvi bez loga, kā šodien bieži dara jaunajos projektos, uzskatu par nepieļaujamu. Bez gaismas, bez svaiga gaisa virtuve nemaz nav iedomājama. Ja runājam par dzīvokļa dizainu, tas ir minimālisma stils ar vieglu eklektikas piedevu. Šeit izmantoti gan itāliskā kubisma motīvi, gan afrostils. Es vadījos pēc noskaņojuma.

Viesistabas stūrītis

Piemēram, gaismekļi katrā laikā var iegūt jaunu veidolu atkarībā no manas vēlēšanās: reizēm gaisma plūst no interesanta zirneklīša, citreiz – izvēlos kosmiskas abstrakcijas formu. Neviens dizaina priekšmets šeit nav nejaušs, visi ir saistīti ar iespaidiem: zilonis atvests no Prāgas, ikonas – no Notrdamas katedrāles, bet keramisko zivi – labklājības simbolu – uzdāvināja draugi.

Tīrības teritorija.

Šo stilu viegli un ātri var pārvērst klasiskajā: līstes uz griestiem, klasiskas mēbeles – un mājoklis jau var pretendēt uz klasiku. Šajā mājā visos dzīvokļos (Aleksandras mājoklis nav izņēmums) ir divu veidu grīdas segumi – gan mīkstie dzīvojamā daļā, gan cietie – funkcionālajās zonās (lamināts viesistabā un akmens masa – priekšnamā un virtuvē).

Skaists erkers dēla istabā

Platības ziņā nelielo viesistabu vizuāli plašāku padara divi priekšējo sienu logi un tas, ka nav starpsienu. – Mājai ir autonomā apkure, – turpina saimniece. – Es pirmo reizi sapratu, cik tas ir izdevīgi. Kāpņu telpa slēgta, sakopta, marmora palodzes, ziedi. Vienīgais trūkums – nav lifta. Toties tas nāk par labu muskuļiem un sirds un asinsvadu sistēmai – lielisks treniņš katru dienu. Šobrīd jau ir izstrādāts projekts arī ēkas piebūvei. Tas būs pašreizējā nama fasādes turpinājums: tikpat stāvu, tāds pats sešstūru erkers. Tikai te dzīvokļi būs daudz lielāki – no 90 līdz 140 kvadrātmetriem. Turklāt būs arī lifts. Tā ka būs vēl ērtāk.