Pagaidām Baibas un Edgara dzīvoklī vēl trūkst daudzu mēbeļu. Atvests tikai pats nepieciešamākais – virtuves iekārta, gulta, skapītis, drēbju pakaramie, krēsli, grāmatas, diski, ģitāra un istabas augi, iekārtota vannas istaba. Televizors pagaidām novietots uz grāmatu kaudzes. Nav pat lustru. Taču pārmaiņas šeit notiek ātri, un nav šaubu, ka pavisam drīz dzīvoklis būs iekārtots pilnībā.

Centrs – pavisam tuvu
Izvēli par labu Spulgu namiem noteica tieši vieta. Vilināja piepilsētas lauku sajūta, apkārtnes klusuma un miera sajūta tikai 7 kilometru attālumā no Rīgas centra, lai gan šodien ar mežiem bagāto Mārupi pazīstam kā strauji augošu jauno projektu centru galvaspilsētas pievārtē. Patiesībā jau pirms II pasaules kara Mārupes pagasts bija mazākais, bet visblīvāk apdzīvotais Rīgas apriņķis. Tajā notika strauja attīstība, ļaudis nodarbojās ar lauksaimniecību, sportu, kultūras un aizraujošu sabiedrisko dzīvi. "Tieši vecās Mārupes gars – maza, tīra, bet rosīga pilsētiņa netālu no galvaspilsētas – piesaistīja mūsu ģimeni," stāsta Baiba. "Esmu lauku meitene. Un man ļoti patīk lauku sajūta aiz loga. Māja atrodas pavisam netālu no Rīgas, bet, paveroties pa logu, šķiet, ka esi tālu prom no galvaspilsētas burzmas." Un patiešām – iebraucot no steigas pilnās Rīgas un atstājot mašīnu stāvlaukumā pie mājas Mārupē, klusums pirmajā mirklī šķiet gandrīz vai apdullinošs. Vai tiešām kas tāds iespējams tikai dažus kilometrus no Rīgas centra? Neticami, bet jā. Turklāt vieta šķita ne vien jauka, bet arī praktiska. Ģimenes lauku mājas atrodas Zemgalē, aiz Jelgavas, tāpēc no Mārupes tās ir viegli sasniedzamas. Vienkārši ir nokļūt arī Latvijas Televīzijā, uz kuru katru darbdienu dodas Baiba. Par veiksmīgu ģimene sauc namu dizainu, kas ir ieturēts skandināviski atturīgā, elegantā stilā. Dzīvespriecīgi dzeltenās māju fasādes ir rotātas ar tumšbrūnu dēļu rotājumiem, gaišo iespaidu pastiprina platie logi un daudzās lodžijas. "Patīkamas sajūtas rodas, jau ienākot mājā. Kāpņu telpā ir lieli logi un automātiskie gaismas releji, tāpēc vienmēr ir gaišs. Arī cilvēciskā vide šķiet ļoti sirsnīga. Cilvēki, kas pamazām šeit ievācas un apmetas mums kaimiņos, liekas patīkami. Domāju, ka te esam atraduši mājas, kur kaimiņi kāpņu telpā laipni sveicinās, nevis vienaldzīgi paiet cits citam garām. Dzīvojot šajā mājā, patiešām rodas personiskas piederības sajūta. Ar mūsu iepriekšējo dzīvesvietu Ķengaragā to nevar pat salīdzināt," skaidro Baiba.

Kāpnēs – vienmēr gaišs

Siltās mājas
Ģimenes jaunā māja iemītniekus un apmeklētājus sagaida silti – ne vien pārnestā, bet arī tiešā nozīmē. Namos izveidota autonomā gāzes apkure un lieliska siltumizolācija, tāpēc telpas ir ļoti siltas. No trim uzstādītajiem radiatoriem Latvijas maigajā ziemā nepieciešams darbināt tikai vienu. Dzīvokļi Spulgu namos nav pārāk lieli. Lielākais miteklis šeit ir 63 m2, mazākais – 46 m2. Arī Edgara un Baibas dzīvokļa platība varbūt šķiet neliela, taču diviem cilvēkiem par šaurību nebūs jāsūdzas. Zem augstajiem griestiem izvietota guļamistaba un ar virtuvi savienota viesistaba. No guļamistabas iespējams nokļūt uz lodžijas, bet viesistabā gaiss ieplūst caur franču balkona durvīm. "Istabas ir izvietotas uz abām mājas pusēm, tas rada plašuma, gaismas un caurskatāmības sajūtu. Un man ļoti patika arī lielie logi," dzīvokļa plānojumu kā veiksmīgu vērtē saimniece. Dzīvokli jaunie īpašnieki iegādājās ar balto apdari. Šķiet, viņi ir vieni no retajiem, kas mūsdienu augsti kvalificētā darbaspēka deficīta laikmetā savus apdares meistarus raksturo kā perfektus – viss ticis paveikts lieliski. Pusotra mēneša laikā tika noslīpēti, nošpaktelēti un nokrāsoti griesti, uzlīmētas tapetes un ieklātas grīdas. Tāpat strādnieki nomainīja franču balkona eņģes un pārveidoja logu ailes. Nedaudz tika pārbūvēts arī priekšnams, kurā iecerēts izvietot sienas skapi. Tika nolemts, ka gaitenim nav jābūt plašam, jo šajā telpā cilvēki uzturas maz.

No guļamistabas – uz lodžiju.

Dizains – no krāsas
Sākumā mājas dizainu saimnieki bija iecerējuši veidot patstāvīgi. Tomēr strādājošu cilvēku aizņemtība neļāva mājokļa iekārtošanai veltīt pietiekami daudz laika un spēka, tādēļ talkā tika aicināta dizainere – Latvijas Televīzijas stiliste Dace Grīnberga. Viņa ar šo ģimeni bija pazīstama jau sen, tāpēc trijotne viegli atrada kopīgu valodu. Sadarbība izrādījās veiksmīga, pasūtītāji un dizainere papildināja cits cita ieceres labākā rezultāta sasniegšanai.

Gaidām vakariņas...

Taujāta par lielākajām grūtībām, Baiba paskaidro, ka pats būtiskākais un tajā pašā laikā grūtākais vienmēr ir pamata izvēle. "Uzskatu, ka visam, ko dzīvē dari, jāatrod ass, filozofija," paskaidro Baiba. Tāpēc dzīvokļa interjera izveide sākās ar krāsu koda meklējumiem. Daces piedāvātais interjera tonis – kafija ar krējumu – likās ļoti pievilcīgs. Tas atbilda ne vien mājas arhitektūrai, bet arī saimnieku pasaules skatījumam. Pēc tam, kad bija atrasta atslēga, pārējais jau notika vieglāk. Katra detaļa radīja ko jaunu. Istabās tik ieklāts gaišs lamināts, uz sienām uzlīmētās gaiši dzeltenas, viegli reljefas tapetes. Šie toņi atkārtojās arī uz citām virsmām.

Defekts pārtapis par efektu...

Piemēram, vannas istabā pamīšus ieklātas tumši brūnas un gaiši dzeltenas flīzes, bet sevišķi interesants grīdas klājums sanācis virtuvē – flīzēm ir oriģināla, neregulāra forma. Meistars, tās ieraudzījis, bijis ārkārtīgi pārsteigs – kā ko tādu vispār iespējams savienot? Taču darbu padarījis godam. Liels prieks Baibai par matētajiem, pelēcīgi zeltītajiem romiešu aizkariem. Tos gan parasti nolaiž tikai līdz pusei – saimniekiem pārāk mīļš ir skats aiz loga.

Grīdas ģeometrija

Nost ar veco!
Mēbeļu un interjera priekšmetu izvēle tika atstāta Baibas ziņā. Viņas sauklis bija "nost ar veco!". Visas agrāk lietotās mēbeles
no Ķengaraga dzīvokļa aizceļoja uz lauku mājām. Jauno dzīvokli vajadzēja iekārtot tikai ar šim nolūkam piemeklētām lietām. Tā guļamistabā parādījās kārtīgu gaiša bērza koka gulta, bet vannas istabā – brīnišķīga, masīva, Latvijā ražoto vanna.

Jaunā mājoklī – jaunas mēbeles.

Iepērkamo mēbeļu saraksts aizvien tiek papildināts. Iecerēts izveidot sienas skapi ar plauktiem priekšnamā, iegādāties kumodi guļamistabai. Saimnieki atzīst, ka vannas istabas plānojums, iespējams, varēja būt funkcionālāks. Ja santehniku novietotu vienā plaknē, tās lietošana būtu parocīgāka. Ienākot jaunajā miteklī, cauri visai četrstūrainajai vannas telpai virzījās plata caurule. Taču arī no šī defekta tika iegūts efekts – cauruli aizsedza ar masīviem, elegantiem plauktiem, kur glabāt vannas piederumus. "Sākumā, kad ievācāmies, jutos nevis kā mājās, bet kā augstas klases viesnīcā," ar smaidu atceras Baiba. "Viss tik jauns, svešs, neierasts. Turklāt netālu atradās būvlaukums, kuru strādnieki vakaros apgaismoja ar spilgtiem prožektoriem. Tie apspīdēja arī dzīvokli, un es jutos kā operā uz skatuves. Taču pamazām iejutos te aizvien vairāk." Un kāpēc gan ne – vēl tikai mazliet pacietības, izdomas, darba, un jaunā dzīve var sākties!