Pēdējo 2-3 gadu laikā Latvijas jauno mazdzīvokļu un daudzdzīvokļu māju projektu tirgū bija vērojama pozitīva būvniecības aktivitāšu dinamika: izziņotās dzīvojamās platības apjomi pieauga un uzbūvēto dzīvokļu skaits palielinājās. Turklāt abi šie rādītāji katrā nākamajā gadā ievērojami pārspēja iepriekšējo periodu rezultātus. Tomēr zināmu iemeslu dēļ situācija nekustamā īpašuma tirgū pagājušā gada beigās un šā gada sākumā, saudzīgi izsakot, ir sarežģījusies.

Interese zudusi?
Jāteic, ka laikā no 2008. gada 10. februārim līdz 10. martam izziņoto projektu skaits (8) būtiski neatšķiras no divu iepriekšējo gadu vidējiem rādītājiem (attiecīgi 10 projekti 2006. gadā un 11 – 2007.). Tomēr nedrīkst nepievērst uzmanību arī šādam faktam: visi tirgū ienākušie astoņi projekti ir salīdzinoši nelieli (skatīt 1. tabulu). Vislielākajā no tiem (LIESMAS IELA 4) paredzēts uzbūvēt tikai 48 dzīvojamās vienības (analogos 2007. un 2008. gada periodos – attiecīgi 2200 un 101 dzīvoklis). Šķiet, tā ir pirmā pazīme, ka patlaban sarežģītās nekustamo īpašumu tirgus situācijas dēļ attīstītājiem nav labvēlīgākais laiks – viņu interese par liela mēroga projektu attīstīšanu un realizāciju ir zudusi. Taču, iespējams, šis mēnesis ir vien nelabvēlīgs izņēmums, kurā apskatāmais tirgus nav spējis iepriecināt potenciālos pircējus ne ar lielu projektu skaitu, ne ar dzīvojamo vienību skaitu tajos? Šodien uz šo jautājumu atbildēt ir sarežģīti: tikai pēc ilgāka laika posma kļūs skaidrs, vai tirgū izveidojusies šāda tendence.

Pircēju aktivitātes samazināšanās sekas
Stingrākas kreditēšanas politikas dēļ 2007. gadā pircēju aktivitāte ir samazinājusies. Kā sekas tam – cenu situācija jauno daudzdzīvokļu māju projektu tirgū ir mainījusies pašos pamatos. Konkrēti: ja vēl 2007. gada pirmajā pusē viena kvadrātmetra cena valstī kopumā turpināja palielināties – lai arī lēnāk nekā iepriekšējos gados –, tad gada otrajā pusē tā savu «skrējienu» būtiski palēnināja. Visstraujākās izmaiņas notikušas Rīgas rajonā, galvaspilsētas mikrorajonos un, jo īpaši, Jūrmalā. Salīdzinājumam: ja laikā no 2006. gada marta līdz 2007. gada martam Rīgas rajonā jauno mājokļu vidējo cenu pieaugums bija 65% (galvaspilsētas mikrorajonos – 44%), tad šajos pašos mēnešos laikā no 2007. līdz 2008. gadam tas nepārsniedza 4% (12%). Ne tik straujš apskatāmā rādītāja samazinājums novērots Jūrmalā. Tomēr šeit 2007. gada vidū jauno dzīvokļu vidējā cena par kvadrātmetru sāka kristies. Nepieciešams precizēt: kvadrātmetra vidējā cena jaunajos dzīvokļos tika aprēķināta, pamatojoties uz projektu oficiālajām cenām, ko apskatāmajā tirgū bija izziņojuši attīstītāji. Taču jāņem vērā vēl kāds apstāklis: ne vien baņķieri izrāda pretimnākšanu saviem grūtībās nokļuvušajiem klientiem, meklējot iespējas pārvarēt grūtības un atgūt finansiālo stabilitāti, bet arī attīstītāji nereti cenšas iejusties potenciālo nekustamo īpašumu pircēju ādā, tādējādi palīdzot sev realizēt īstenotos projektus.

Vēlēšanās būvēt ir...
Neraugoties uz grūtībām un ierobežojumiem, attīstītāji – nopietnas un solīdas kompānijas – nav iecerējuši atteikties no daudzdzīvokļu māju celšanas. Taču sarežģījumi tirgū, kā arī nelabvēlīgā makroekonomiskā situācija valstī var kļūt par galvenajiem iemesliem būvnieku prioritāšu izmaiņām. Pirmie izmaiņu priekšvēstneši – intereses zudums par liela mēroga projektu attīstīšanu un realizēšanu – jau ir vērojami.

1. tabula