Ģirts Trencis,
Jūrmalas domes ekonomikas un attīstības nodaļas vadītājs:

Attīstības stratēģija: 2007.-2020. gads
2000. gadā Jūrmalai, tāpat kā lielākajai daļai Latvijas pilsētu, varbūt vienīgi izņemot Rīgu un Ventspili, nebija lielas stratēģiskās plānošanas pieredzes. Trūka pētījumu un statistiskās informācijas par tādām pilsētai svarīgām nozarēm kā tūrisms, ražošana, tirdzniecība u.c. 2002. gadā Pasaule Banka nodrošināja Latviju ar nepieciešamajiem līdzekļiem un vispārpieņemto metodiku pilsētu attīstības stratēģiju izstrādei. Jūrmalai šim mērķim tika iedalīti tikai divi tūkstoši latu (salīdzinājumam – Rīgas attīstības stratēģijas un teritoriālās plānošanas sagatavošanai tika iztērēts aptuveni pusmiljona latu). Kvalitatīvai tik svarīga, visaptveroša dokumenta izstrādei līdzekļu nepietika, tādēļ tūdaļ pēc tā apstiprināšanas 2004. gadā kā no pārpilnības raga sāka birt dažādi papildinājumi un labojumi, un tā paša gada beigās sākās stratēģijas pirmās redakcijas pārstrādāšana. Tieši tad, kā uzskata Jūrmalas domes Ekonomikas un attīstības departamenta vadītājs Ģirts Trencis, arī sākās nopietns darbs. Šodien tas praktiski ir pabeigts. Līdz 2008. gada maija vidum jāpabeidz jaunās stratēģijas sabiedriskā apspriešana. Gada vidū Jūrmalas attīstības ilgtermiņa plāns tiks iesniegts domē apstiprināšanai. – Tēlaini pilsētas attīstības stratēģiju var uzskatīt par mājas jumtu, bet atsevišķu nozaru attīstības plānus – par tās pamatiem un sienām, – stāsta Ģ.Trencis. – Patlaban gatava, tas ir, domes apstiprināta, ir tikai viena «siena» – tūrisma attīstība pilsētā līdz 2018. gadam, kā arī dabas aizsardzības pasākumi un pašvaldības mājokļu celtniecība. Tuvākajā laikā tiks pabeigta ilgtermiņa attīstības plānu izstrāde kultūras, sporta un aktīvās atpūtas jomā.


Pirmās – skolas, mājas un ceļi
Attēlot vissīkākajās detaļās pilsētas attīstību dažus gadus uz priekšu – tas nav vienkāršs uzdevums. Taču simtkārt grūtāk ir visu iecerēto ieviest dzīvē. Pēc pašvaldības Ekonomikas un attīstības departamenta vadītāja domām, vairāki jautājumi jārisina nekavējoties, uzreiz pēc izstrādātās stratēģijas apstiprināšanas. Vispirmām kārtām jāpievēršas visu 17 pilsētas skolu un 9 bērnudārzu materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai. Plānos ietverta arī augstākās mācību iestādes vai augstskolas filiāles ar tūrisma biznesa apmācības programmu atvēršana Jūrmalā. Tālāk – Kauguru un Slokas attīstība. Šajos rajonos šodien dzīvo puse visu Jūrmalas iedzīvotāju (pēc 2007. gada datiem, iedzīvotāju kopējais skaits ir 55 540), taču tur praktiski nav aktīvās atpūtas vietu, kultūras centru, restorānu, kafejnīcu. Nopietns jautājums – veco, zemas energoefektivitātes daudzstāvu namu renovācija. Jūrmalā ir ap 500 māju, kuru apkurei uz vienu kvadrātmetru nepieciešami vidēji 30-60 lati, kopsummā – 80 miljoni latu. Pār Lielupi Jaundubultu rajonā jābūvē jauns tilts. Pašlaik Jūrmalā to ir divi – viens Slokā, otrs Priedainē. Ar tiem, īpaši Priedainē, pēc Satiksmes ministrijas speciālistu prognozēm, aizvien apjomīgākās transporta plūsmas apstākļos jau drīz vien būs par maz. Lai šos un visus pārējos attīstības stratēģijas pasākumus īstenotu līdz 2020. gadam, nepieciešamas investīcijas 500 miljonu latu apmērā. Bet, spriežot pēc šā gada izcenojumiem, nav izslēgts, ka nākotnē šis skaitlis vairākas reizes palielināsies. Turklāt viss Jūrmalas gada budžets šogad ir tikai 60 miljoni latu. Svarīgākais pašvaldības uzdevums – piesaistīt līdzekļus no valsts budžeta un Eiropas struktūrfondiem, kā arī privātās investīcijas, turklāt daļu pašvaldības īpašuma iespējams nodot privatizācijai. Taču tiem jābūt nopietniem darījumiem, kas ienes pilsētas kasē pieklājīgu līdzekļu apjomu. Tādēļ izskatīt šo jautājumu, pēc Ģ.Trenča domām, var tikai ar nopietnām Latvijas un starptautiskajām kompānijām, kuru gada apgrozījums sastāda vairākus desmitus miljonu latu, nevis ar firmām viendienītēm. Bez privatizācijas pastāv vēl kāds variants – pašvaldības sadarbība ar privātām firmām. Piemēram, kāda kompānija par saviem līdzekļiem vispirms izremontē, bet pēc tam uztur ceļu. Par to pašvaldība tai katru gadu atskaita noteiktu summu un piedāvā iespējamus nodokļu atvieglojumus. Kad visa firmas ieguldītā summa būs izmaksāta, ceļš pāries pašvaldības īpašumā. Līdzīgi projekti ar nosaukumu Public Private Partnership (saīsinājums PPP) ļoti plaši tiek īstenoti daudzās Eiropas Savienības valstīs. Šodien Latvijas Republikas Satiksmes ministrija ir sagatavojusi īstenošanai piecus vērienīgus autoceļu remontu projektus par kopējo summu miljarda latu apjomā. Jūrmalā nekavējoties būtu jāatjauno vairāk nekā 100 kilometri ceļu seguma, jo vairāk nekā 80% ceļu pilsētā ir kritiskā stāvoklī. Šo projektu izmaksas – vairāk nekā 100 miljoni latu. Un PPP laikam ir vienīgā reālā iespēja īstenot tos dzīvē, jo pilsētai ar budžeta līdzekļiem nepietiek.


Kūrorts – pilsētas pagātne un nākotne
Pagājušā gadsimta 90. gados vairāku gadu desmitu laikā izveidojusies Jūrmalas kūrortu sistēma tika sagrauta. Tā kļuva par lielu traģēdiju ne tikai Jūrmalai, bet arī visai Latvijai. 1994. gadā Jūrmalu apmeklēja mazāk nekā 20 tūkstoši tūristu. Salīdzinājumam: 1914. gadā Jūrmalā atpūtās aptuveni 80 tūkstoši vasarnieku, bet 1940. gadā – vairāk nekā 40 000. Padomju varas gados gada laikā vissavienības dziednīcu apmeklēja vairāk nekā seši miljoni atpūtnieku (no kuriem vismaz 400 000 bija tūristi, tas ir, cilvēki, kas viesnīcu un sanatoriju pakalpojumus izmantoja tikai dažas dienas). Šobrīd situācija pamazām sāk izlīdzināties – aptuveni 125 000 tūristu te pabija 2006. gadā un vēl vairāk – 2007. Tomēr līdz padomju laika maksimumam vēl ir diezgan tālu. – Esmu pārliecināts, ka Jūrmalas nākotne – tas pat nav tūrisms, bet tieši kūrorts, – uzskata Ģ.Trencis. – Šodien cilvēki aizvien vairāk naudas tērē veselībai. Nedrīkst aizmirst par sabiedrības novecošanās tendencēm kā Latvijā, tā Eiropas Savienībā kopumā, līdzīga tendence vērojama arī Krievijā, Ukrainā un citās valstīs. Mums šobrīd ir svarīgi saglabāt vietas, kur atradās viesnīcas un sanatorijas posmā no Lielupes līdz Majoriem, tāpat Jaunķemeros un Ķemeros, un būvēt tur tieši viesnīcas un dziednīcas. Jāteic, ka vairāki projekti jau ir īstenoti dzīvē. Tā 2004. gadā kādreizējās sanatorijas Rīgas Jūrmala vietā tika atvērta pieczvaigžņu kūrortviesnīca Baltic Beach Hotel. Kādreizējās sanatorijas Edinburga vietā parādījās viesnīca Pegasa Pils. Majoros, kur agrāk atradās viesnīca Jūrmala, šobrīd viesus uzņem Jūrmala SPA. Notiek projektu sagatavošanas darbi viesnīcām un SPA centriem arī Priedainē, Lielupē, Dubultos, Vaivaros un Jaunķemeros. Dažādu veselības un rehabilitācijas centru un sanatoriju būvniecībai un rekonstrukcijai tiek arī pašvaldības atbalsts. Visperspektīvākie kūrorti – Jaunķemeri un Ķemeri. Vispirmām kārtām, šajā rajonā atrodas bagātīgi ārstnieciskie resursi, tajā skaitā minerālūdens avoti un ārstniecības dūņas. Tomēr zeme šeit salīdzinājumā ar citiem pilsētas rajoniem maksā salīdzinoši lēti. Svarīgi arī tas, ka savas mazapdzīvotības dēļ tie ir viszaļākie, tātad – visveselīgākie pilsētas rajoni. Saskaņā ar spēkā esošo Jūrmalas attīstības plānu, līdz 2009. gadam Jaunķemeros netālu no jūras atļauts uzbūvēt vairākas viesnīcas. Ķemeros, kur viena sanatorija ir izpostīta, bet otra joprojām tiek restaurēta, var būvēt gan viesnīcas, gan dziedinātavas. Turklāt būvniekiem latiņa ir pacelta ļoti augstu: Jūrmalai ir jākļūst par īsti eiropeisku kūrortu, tādēļ gan arhitektūrai, gan būvniecības kvalitātei tiek izvirzītas augstas prasības. Viesnīcas un citas sabiedriskās nozīmes ēkas Jūrmalā līdz šim tika būvētas maz. Saskaņā ar informāciju par 2006. gadu, vairāk nekā puse ekspluatācijā nodoto objektu bija privātmājas. Dziednīcas kopā ar izglītības un izklaides iestādēm kopā veidoja tikai 1,1%, veikali – 3,4%, viesnīcas – 4,5%. Protams, Jūrmalas kā kūrortpilsētas atdzimšana nenotiks rītdien. Tam būs nepieciešami 10–15 gadi, un varbūt pat vairāk. Taču cita ceļa nav. Diezin vai Jūrmalā pārskatāmā nākotnē parādīsies lielas rūpnīcas un fabrikas. Iespējams, Priedainē un Lielupē būs biroju kompleksi. Tomēr jāveic aprēķini, vai tie spēs izturēt konkurenci ar Rīgu. Jebkurā gadījumā, ja vēlas nopietni runāt par darbavietu skaita palielināšanu pilsētā, kā reāla perspektīva jāmin kūrortpilsētas un tūrisma attīstība, kā arī pakalpojumi, kurus varētu sniegt Jūrmalas viesiem un iedzīvotājiem.

Māris Dzenītis,
kompānijas Nemo Real vadītājs:
- Šodien pastāv divi skatījumi uz to, kā būtu jāattīstās Jūrmalai: vieni uzskata, ka tai jābūt kūrortpilsētai, citi cīnās, lai padarītu to par Rīgas guļamrajonu. Kā zināms, viss jaunais ir labi aizmirsts vecais, tādēļ esmu pārliecināts, ka ir jāatjauno Ķemeru kūrorts un Jaunķemeru kūrorta zona. Kūrorts, starptautiskais tūrisms – tas Jūrmalai ir galvenais. Bez tam jāparūpējas arī par tā dēvētajiem vienas dienas tūristiem, kas pie mums ierodas no Rīgas un citām Latvijas pilsētām. Jaunais daudzfunkcionālā kompleksa "Kāpa" projekts, ar kura attīstīšanu nodarbojas mūsu kompānija, kā reiz atbilst visiem trim virzieniem. "Kāpa" – tas ir 25 stāvus augsts četrzvaigžņu SPA hotelis, ekonomiskās klases viesnīca un divas slēgtās slēpošanas trases (nobrauciena garums – vairāk nekā 300 metru). Bija iecerēts, ka komplekss tiks pabeigts jau 2011. gadā, taču ļoti ilgs bija saskaņošanas process ar Jūrmalas domi, un, visticamāk, komplekss "Kāpa" tiks uzbūvēts tikai 2013. gadā. Šā gada beigās mēs varēsim uzsākt teritorijas detālplānojuma izstrādi. Par mūsu projektu nopietni ieinteresējusies Krasnodaras apgabala vadība, un nav izslēgts, ka "Kāpa" būs ne tikai pie Baltijas, bet arī pie Melnās jūras. Iespējams, tas nedaudz samazinās izdevumus projektēšanas stadijā, taču sākotnējā tāme būvniecības tirgus sadārdzinājuma dēļ palielinājusies vismaz par 50 miljoniem eiro: ja agrāk bija runa par 250 miljoniem, tad šodien – jau par 300 miljoniem. Pašreizējā etapā galvenais uzdevums ir piesaistīt projekta realizācijai ārvalstu investorus.

Mihails Malkiels,
medicīnas doktors, SIA Sanare-KRC Jaunķemeri valdes priekšsēdētājs:
- Ķemeru kūrorts ir pasaulē vecākais kūrorts. Tas izveidots 1838. gadā, tieši pirms 170 gadiem. Tā īpašais vienreizīgums, tāpat kā Jūrmalai kopumā, slēpjas kompleksajā klimata, vannu un dūņu apvienojumā. Taču šodien Jūrmalas kūrorts atrodas klīniskās nāves stāvoklī. Ja steidzami netiks veikta reanimācija, iestāsies bioloģiskā nāve, kas jau ir neatgriezeniska. Un tie nav tikai skaļi vārdi. Visiem, kuri šaubās, piedāvāju doties ekskursijā uz visiem labi zināmajiem Ķemeriem. Tur izveidots Nacionālais rezervāts, kurā ir aizliegti jebkādi darbi. Rezultātā šī Ķemeru daļa aizvien vairāk pārpurvojas, turklāt bojā iet arī vērtīgi minerālūdens resursi. Piekrītu, ka daba ir jāsargā, taču ne uz cilvēku veselības rēķina! Minēšu trīs galvenos iemeslus kūrorta atdzimšanas nepieciešamībai. Vispirmām kārtām – mūsu valsts iedzīvotāju veselība: lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 35 gadiem, ir virkne hronisku saslimšanu. Otrkārt, kūrorts nodrošinātu jaunas darbavietas Jūrmalas iedzīvotājiem. Un, treškārt, pats galvenais – tie būtu arī vairākos miljonos mērāmi ienākumi valsts kasei, kas ir īpaši aktuāli. Taču šodien Jūrmala atgādina vezumu no labi zināmās Krilova fabulas "Gulbis, līdaka un vēzis", jo tā atrodas trīs ministriju – Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu un Veselības ministrijas interešu sfērā. To darbības saskaņošanai nepieciešams īpašs likums par kūrortpilsētu. Esmu pārliecināts, ka ir stratēģiski pareizi zonā gar Rīgas jūras līci aizliegt jebkādu objektu būvniecību, kas zinātniski vai praktiski nav saistīti ar kūrortu. Jūrmalas domei jāizsniedz atļaujas tikai jaunu kūrortviesnīcu ar SPA-procedūrām, sanatoriju, pansionātu, dziednīcu, diētisko kafejnīcu un restorānu būvniecībai. Ar ko nevēlas nodarboties privātie investori, tas pašvaldībai jāuzņemas pašai. Savādi, taču fakts: unikālā kūrorta glābšanai Jūrmalas dome līdz šim no Eiropas fondiem nav saņēmusi nevienu eiro. Jūrmalā galvenais nav ne «Jaunais vilnis», ne KVN (Jautro un atjautīgo klubs), bet tieši kūrorts. Zinu, ka to vēl aizvien iespējams atjaunot uz kūrorta un rehabilitācijas centra "Jaunķemeri" pamata, attīstot pilsētas infrastruktūru tā, kā tas tiek darīts Igaunijas pilsētā Pērnavā un Druskininkos Lietuvā.

Māris Dedelis,
SIA MAVEX valdes priekšsēdētājs:
- Jūrmala nav maza pilsēta, tādēļ uzskatu, ka pareizāk būtu runāt par zonālu perspektīvo attīstību. Lielupes krastam jākļūst par vietu dzīvojamo ēku būvei. Savukārt tradicionālajās rīdzinieku atpūtas vietās – no Lielupes stacijas līdz Dzintariem – vislabāk būvēt izklaides, atpūtas un pakalpojumu centrus. Mūsu slavenā kājāmgājēju promenāde – Jomas iela – jāpadara pieejama visiem 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā un 12 mēnešus gadā. Nepieciešams būvēt arī mūsdienīgas dziedinātavas tiem, kas vēlas uzlabot savu veselību. Taču tādu, manuprāt, nav vairāk par 20% no visiem atbraucējiem. Pats galvenais Jūrmalai – attīstīta infrastruktūra brīvā laika pavadīšanai. Nav saprotams, kādēļ joprojām nav īstenots lieliskais projekts "Kāpa". Tam ir visas iespējas kļūt par īstu tūristu magnētu. Ieguldīt naudu līdzīgos projektos manā skatījumā nozīmē ieguldīt ne tikai Jūrmalas, bet visas Latvijas ekonomiskajā attīstībā. Būtu nepieciešams vairāk mūsdienīgu daudzfunkcionālu izklaides kompleksu, taču pagaidām tāds ir tikai viens – Līvu akvaparks.