Nav likuma, nav darba
Teorētiski viss ir skaidrs – energoefektivitāte ir siltuma zudumu mazināšanas pasākumu komplekss, kas vienlaikus samazina izdevumus par mitekļa uzturēšanu. Prasības šajā sfērā regulē šobrīd spēkā esošie būvnormatīvi, kurus principā nepārkāpj neviens no jaunajiem projektiem. Cits jautājums, cik seni ir būvnormatīvi un cik to prasības ir atbilstošas mūsdienu situācijai. Jau vairākus gadus cītīgi tiek strādāts pie īpaša likuma, kas tieši tā arī saucas – Ēku energoefektivitātes likums. Šis likums noteiktu par energoefektivitātes sistēmas ieviešanu un uzraudzīšanu atbildīgās institūcijas un skaidrotu energosertifikācijas tiesisko un organizatorisko pamatu. Taču... pagaidām dokuments ir iesprūdis varas gaiteņos, lai gan situācija jau sen gaida steidzamu risinājumu. Turklāt energoefektivitāte kā galvenais enerģētikas politikas virziens bija noteikts jau tālajā 2002. gadā. Tā laika ekonomikas ministrs un bijušais Ministru prezidents Aigars Kalvītis gan teic, ka lietas labā esot daudz darīts – darbojušās dažādas programmas, siltinātas skolas. Taču tad, kad SBIC "New Projects" lūdza atbildēt uz jautājumu, vai var uzskatīt, ka Latvijas valdība ir darījusi pietiekami daudz energoefektivitātes uzlabošanas jomā, bijušais ekspremjers no turpmākiem komentāriem izvairījās. Un ne bez pamata. Salīdzinot namu siltumefektivitāti Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs, rodas pārliecība, ka valdību piepūle tomēr nav bijusi pietiekama. Vairākas valstis, tostarp Vācija, Austrija, Polija un Nīderlande, energoefektivitātes paaugstināšanu ir izvirzījušas par valsts ilgtermiņa mērķi. Rezultāti ir apbrīnojami – ir uzcelti vairāki tūkstoši tā dēvēto pasīvo māju, kuru energopatēriņš ir sešas reizes mazāks, nekā šobrīd Latvijas būvnormatīvos noteiktais. Līdz ar to arī rēķini par siltumu noteikti ir krietni mazāki, lai gan tarifi ir pat augstāki nekā Latvijā. Turklāt siltumapgādes tarifi tiek paaugstināti arī Latvijā, tāpēc starpība varētu tikai pieaugt. Ņemot vērā, ka Latvijai nav pašai savu energoresursu (gan elektrība, gan gāze, gan ogles tiek importētas), saprātīga saimniekošana būtu uzskatāma par prioritāti, kas steigšus jārealizē arī dzīvē, ne vien uz papīra. Juridiskā vilcināšanās ļaunumu nodara ne tikai Latvijas tēlam Eiropas Savienības acīs, bet arī tukšo iedzīvotāju maciņus.

Kad projekts atšķiras no realitātes
Turklāt situāciju apgrūtina arī tas, ka energoefektivitāti ne vienmēr ir viegli noteikt. Šķiet, ka jaunbūvju energoefektivitāti pierāda projektu aprēķini, kas tiek saskaņoti ar būvnormatīviem. Taču realitātē bieži vien skaitļi, kas ir uz papīra, neataino ēkas energoefektivitāti pēc tam, kad tā nodota ekspluatācijā un tajā dzīvo reāli cilvēki. Un ne tikai dzīvo, bet ik mēnesi maksā rēķinus par siltumu. Pārsteidzoši, bet daudzi ļaudis, kas nopirkuši nekustamo īpašumu jaunajos projektos, ir ļoti vīlušies, jo rēķins par siltumu nav ievērojami mazāks kā iepriekšējā dzīvesvietā. Lai gan projektētāju aprēķini taču liecināja, ka izmantotas jaunākās tehnoloģijas un ka šī nama iegāde būs gudrs un ekonomisks solis. Kāpēc rodas atšķirība starp projektu un celtni? Kur slēpjas kļūda? Eksperti norāda, ka tas ir izglītības un pieredzes trūkums. Projektētājs ir izstrādājis projektu, bet ne vienmēr celtnieks vai pasūtītāji pievērš pietiekami lielu uzmanību energoefektivitātes prasību ievērošanai.

Pircējam jāzina
Tomēr energoauditori pēdējā laikā novērojuši pozitīvu tendenci. Pasūtītāji un arī pircēji aizvien biežāk vēlas veikt sava īpašuma energoauditu – ēkas apsekošanas un datu analīzes procedūru. Tas nepieciešams, lai noteiktu enerģijas plūsmu ēkā un izvērtētu enerģijas taupīšanas iespējas. Šo interesi gan nav radījusi valsts stratēģija, bet gan cilvēku vēlme pašizglītoties. Dažādas izstādes un informatīvie materiāli mudina ļaudis domāt par energoefektivitāti, un līdz ar to arī par tēriņu samazināšanu ilgtermiņā. Speciālisti atzīst, ka ir maldīgi uzskatīt energoefektivitāti par taupības sinonīmu. Energoefektivitāte drīzāk ir vienkārši saimnieciskums. Investējot nedaudz lielākus līdzekļus ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumos jau būvniecības gaitā, tēriņi vēlāk ir mazāki, lai gan siltums ēkā – analoģisks.

Privātpersonas cenšas
Izvērtējot, kuras jaunbūves – valsts, pašvaldību vai par privātajiem līdzekļiem celtās – raksturo lielākā energoefektivitāte, auditori kā līderus izvirza privātos klientus. Ļoti bieži valsts un pašvaldību finansētajos projektos siltuma saimnieciska izmantošana nav līdz galam pārdomāta. Kā piemēru var minēt skolu renovāciju programmu: nolūks bija ļoti labs, bet rezultāts, maigi sakot, – neefektīvs. Proti, par valsts līdzekļiem ar lielu sparu daudzās skolās tika nomainīti vecie logi pret mūsdienās tik bieži sastopamajiem plastmasas pakešu logiem. Taču logu maiņa pati par sevi nav energoefektīvs pasākums. Jebkurš logs ir energoefektīvs, ja vien caur tā rāmi nepūš salts vējš. Lai paaugstinātu energoefektivitāti izglītības iestādēs, būtu nepieciešama kompleksa pieeja. Turklāt šobrīd viena no lielākajām problēmām ir tā, ka pakešu logi skolās gan ir ielikti, taču nav padomāts par ventilācijas sistēmu, kā rezultātā īstermiņa ēkas ir kļuvušas siltākas, taču jau pēc pāris gadiem tās sāks pūt.

Ierobežot gaisu
Kas tad īsti ir energoefektivitātes pasākumi? Eksperti uzsver, ka energoefektivitāte ir pareiza gaisa plūsma siltinātā ēkā. Tāpēc nepietiek, piemēram, ar zemes sūkņa izmantošanu. Protams, tas ļauj apsildīt ēku lētāk, taču šie sūkņi nebūs efektīvi, ja netiks ievēroti citi energoefektivitātes pasākumi ēkā. Viens no redzamākajiem ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas risinājumiem ir norobežojošo konstrukciju siltināšanas darbi. Šobrīd to piekopj visi būvnieki, taču... lielākoties objektos, kas paredzēti pārdošanai, uz siltināšanu tiek taupīts, lai samazinātu izmaksu. Proti, vates slānis ir par dažiem centimetriem plānāks nekā privātmājām, kuras tiek celtas pašu dzīvošanai. Te nu jāņem vērā modernās celtniecības īpatnības salīdzinājumā ar agrākiem laikiem. Senie latvieši būvēja pamatīgi, mūrējot laukakmeni uz laukakmeņa, ievērojot Latvijas klimatu. Taču šobrīd daudzas ēkas tiek celtas pēc šķūņu principa: no vienas puses, statne un siltinājuma materiāls, no otras – rīģipsis. Tādējādi būve atbilst Latvijas spēkā esošajiem būvnormatīviem, bet ilgstošā salā vai avāriju gadījumā mājas atdziest ļoti ātri, jo tām ir zema dinamiskā energoefektivitāte. Šīs būves ilgtermiņā nebūs izmantojamas, prognozē speciālisti.

Jo ātrāk, jo labāk
Kā rīkoties, lai netīšām neuzceltu vai neiegādātos mājokli ar zemu energoefektivitāti? Noteikti jau būvniecības gaitā vajadzētu veikt energoauditu, lai saprastu, vai šajā jomā nav pieļautas kļūdas. Ja kļūdas ir pieļautas, vēl ir laiks tās labot. Diemžēl tad, kad ēka jau nodota ekspluatācijā, bieži vien energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi vairs nav realizējami vai arī izmaksā tik dārgi, ka energoaudita veicējs drīzāk ieteiks ēku nojaukt. Ja pērk mājokli, kurš nav jaunbūve, tad drošākais paņēmiens ir vispirms painteresēties pie kaimiņiem vai iepriekšējiem iemītniekiem, cik liels rēķins par siltumu ir jāmaksā. Vai arī pasūtīt energoauditu. Ēkas pircējam ir jāizglītojas pašam, lai saprastu, cik viņš nākotnē maksās par savu pirkumu. Gluži tāpat, kā, pērkot ledusskapi, iepriekš jānoskaidro ierīces elektroenerģijas patēriņš, būtu jārīkojas ar ēku, kas ir daudz lielāks un vērtīgāks pirkums. Taču, ja ledusskapim ir, piemēram, AA vai A+ klase, tad ēkām Latvijā klašu pagaidām nav. Tādēļ pagaidām varam vadīties tikai pēc ārvalstu prakses.

Valdis Zaķis,
termoauditors un energoauditors:
- Projekti Latvijā lielākoties atbilst būvnormatīvu prasībām. Ja projekts ir neatbilstošs, visbiežāk pie tā vainojams nekompetents arhitekts, kas izvēlējies nepārdomātus inženiertehniskos risinājumus. Turklāt mūsdienu jaunbūvēs nereti ir plašas, labi izgaismotas telpas, lielas, stiklotas virsmas. Latvijas arhitekti daudzos gadījumos ar šādu pasūtījumu netiek galā un kļūdās. Mazāk kļūdu ir ārzemju arhitektu izstrādātajos projektos, īpaši tas sakāms par Vācijas un Austrijas projektētajām ēkām. Teorētiski vairums projektu atbilst būvnormatīviem, taču būvniecības laikā tos ir iespējams apiet. Energoefektivitāte kopumā valstī ir zemā līmenī vienkārša iemesla dēļ – nav pieņemts likums par energoefektivitāti. Šī sfēra ir atstāta pabērna lomā. Esmu piedalījies likumprojekta veidošanā pirms četriem gadiem. Iemeslus, kādēļ kāds likumprojekts netiek virzīts tālāk, var atrast vienmēr. Taču problēmas tādēļ nerodas būvniekiem un projektētājiem, bet gan pircējiem, kuriem par jauniem projektiem ir jāmaksā katru dienu. Veicot energoauditu 30 jaunbūvēs, esmu secinājis, ka tikai divas no tām bija uzskatāmas par LBN atbilstošām, t.i., bija energoefektīvas. Tā ir mana pieredze, varbūt man vienkārši nav paveicies ar auditētajām ēkām, un citas jaunbūves ir daudz siltumnoturīgākas un saimnieciskāk apsaimniekojamas.

Aivars Kagainis,
arhitektu biroja "Projektu birojs "Grietēns un Kagainis" arhitekts:
- Lai izvērtētu Latvijas jauno projektu siltumefektivitāti, man vispirms gribas pajautāt, vai projekts ir privātmāja, kurā dzīvos pats pasūtītājs, vai arī objekts tiek celts pārdošanai. Ja būvē sev, tad siltuma saglabāšanai parasti pievērš stipri lielāku vērību. Nav nepieciešami grandiozi līdzekļi, lai ēka būtu siltumefektīva. Taču diemžēl šī problēma pie mums šobrīd atstāta pašplūsmā. Piemēram, Vācijā un Austrijā šis jautājums ir sakārtots, viss ir salikts pa plauktiņiem. Vai būvnieki varētu sākt pievērsties pasīvo māju būvniecībai, kas pircēju izmaksas samazinās ilgtermiņā? Domāju, ka tik drīz tas nenotiks. Taču jāskatās, kas notiks ar būvmateriālu cenām un celtnieku darba izmaksām. Piemēram, iepriecina, ka šobrīd ir paaugstinājusies darba kvalitāte būvlaukumos. Vēl pirms laika jaunceltnēs varēja redzēt brīnumu lietas, bet šobrīd kvalitātei tiek ļoti sekots līdzi. Tas saistās ar nekustamo īpašumu tirgus ierobežojumiem. Kādreiz būvēja visi, kam nebija slinkums. Attīstītājs aizņēmās naudu, uzcēla, un viņam bija vienalga, kā ēka izskatās, cik tā energoefektīva. Galvenais – atdot kredītu un gūt peļņu. Tagad šajā biznesā palikušas tikai tās kompānijas, kas domā ilgtermiņā.

Jānis Šperbergs,
SIA "Merks" celtniecības direktors:
- Energoefektivitātes jautājumi jaunajos projektos un renovējamās būvēs šobrīd augsto energoresursu cenu dēļ kļūst arvien aktuālāki gan projektētājiem, gan pasūtītājiem, gan būvniekiem. Daži pasūtītāji siltuma svarīgumu apzinās jau projektēšanas stadijā, citiem šis jautājums kļūst aktuāls tikai pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā, saņemot pirmos siltumapgādes rēķinus un iemītnieku sūdzības. Parasti pasūtītāji uzticas arhitektiem un projektētājiem, ka tie savā darbā ievēros attiecīgos normatīvus. Energoefektivitāti būvobjektā var nodrošināt būvnieku sadarbība ar projektētāju, laikus pieprasot neizstrādātos projekta risinājumus atsevišķiem mezgliem, būvniecības laikā uzraugot, cik kvalitatīvi tiek ieklāta siltumizolācija, kā arī garantijas laikā pēc objekta nodošanas ekspluatācijā, sadarbojoties ar pasūtītāju, lai uzlabotu energoefektivitāti jau uzbūvētā ēkā. Latvijas būvnormatīvi kopumā atbilst Eiropas standartiem un ir tuvināti Skandināvijas normām. Tāpēc, ja projekts ir izstrādāts atbilstoši normām, ja kvalitatīva siltumizolācija ir ieklāta, ievērojot tehnoloģijas, ēkai vajadzētu būt siltumefektīvai.