Tomēr nevajag ļauties pārāk lielam satraukumam. Vairums finansu ekspertu domā, ka aizdevumu likmes nevar pieaugt tik kardināli, lai izraisītu būtiskas problēmas gan kredīta ņēmējiem, gan nekustamo īpašumu tirgum, gan celtniecībai un būvmateriālu ražošanai – nozarēm, kuru straujo attīstību balsta hipotekārā kreditēšana. Tirgus ātri un elastīgi pielāgosies jaunajiem apstākļiem, gandrīz tāpat, kā ekonomika pielāgojās degvielas cenu kāpumam, kura briesmas arī tika krāsotas apokaliptiskos toņos. Kredītu sadārdzināšanās gan, visticamāk, atstās iespaidu uz nekustamo īpašumu cenu pieauguma tempiem, tie varētu pamazām piebremzēties. Jāatzīst gan, ka šis process, kā atzīst nekustamo īpašumu tirgus eksperti, pēdējā pusgada laikā jau ir vērojams. “Eiropas vēsturē kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem nebija tik lētu kredītu kā pērn, un mēs šo zemo procentu efektu baudām vēl joprojām,” skaidro Arnis PAAUGSTINĀTIESŠkapars no «SEB Unibankas». “Tomēr likmes noturēt nevar, tās mainās atkarībā no ekonomiskās situācijas. Cenšoties pazemināt inflāciju ES valstīs un neļaut pārkarst ekonomikai, eiro kredītu likmes tiek celtas, lai cilvēki mazāk aizņemtos. Tomēr mūsu mātes banka, kā arī citi lieli investīciju baņķieri uzskata, ka tās augs ļoti lēni. Tāpat par to liecina Eiropas Centrālās bankas vadītāja Žana Kloda Trišē izteikumi aprīļa sākumā.» Savukārt citi vietējie un ārzemju eksperti brīdina, ka ASV savas ekonomiskās un ārējā parāda problēmas jau risina ar procentu likmju palielināšanu, tādēļ neizbēgami turpināsies dolāros iesniegto kredītu sadārdzināšanās Latvijas komercbankās.Kredītu sadārdzināšanās gan nozīmē to, ka lēmums par kredīta ņemšanu banku klientiem būs jāpieņem daudz rūpīgāk un piesardzīgāk, jo aizņēmēju ikmēneša maksājumi kredītiestādēm, ja procentu likme pieaugs par 1,5-2 procentpunktiem, atsevišķos gadījumos var pieaugt pat par 50 un vairāk procentiem. Eksperti gan prognozē, ka Latvijas banku izsniegto aizdevumu apjoms joprojām turpinās pieaugt. Tiesa gan, pieauguma tempi varētu nedaudz mazināties. Visticamāk, ka, gluži tāpat kā laikā no 2005. gada jūnija līdz decembrim, Latvijas komercbanku izdoto hipotekāro kredītu kopējā masa pieauga no nepilniem diviem miljardiem līdz gandrīz trijiem miljardiem latu, arī gada laikā hipotekārie kredīti savā pieaugumā tiks pāri četru miljardu atzīmei – ņemot vērā to, ka decembra un janvāra pieaugumu vien paredz lielāku par 200 miljoniem latu.Varam iedomāties, ka visu šo procesu ietekmē banku konkurences cīņa kļūs arvien asāka, savukārt reklāmas piedāvājumi – arvien krāšņāki un «altruistiskāki». Interesanti, ka par daudzām visnotaļ bieži ekspluatētām reklāmas frāzēm un mārketinga trikiem ironizē arī paši banku darbinieki. Tie uzsver, ka gadījumā, ja kredītņēmējam kāds pakalpojums tiek piedāvāts bez maksas, ir skaidrs, ka šo „bezmaksas pakalpojumu” izmaksas ietvertas kādā no citām pozīcijām. Arī akcijas, kredītu brīvdienas un daudzi citi solītie labumi nebūs mūžīgi. Ņemot kredītu, vairāk jādomā, kas tad notiks pēc tam.

Par to, kādiem aspektiem pievērst uzmanību, ņemot hipotekāro kredītu, un kā izraudzīties visizdevīgāko kredīta piedāvājumu, aptaujājām arī vairāku Latvijas komercbanku ekspertus.

1) Kādi, jūsuprāt, ir šāgada aktuālākie procesi hipotekārās kreditēšanas tirgū? Kas būtu jāņem vērā gala pircējiem (iegādājoties mājokli, kur dzīvot) vai spekulantiem (iegādājoties telpas tālākpārdošanai un peļņas gūšanai)?

2) Kādus citus riskus kredīta ņēmējam rada garāks (piemēram, 30 gadu) atmaksas termiņš bez ievērojamā kredīta sadārdzinājuma?

3) Ko īsti nozīmē dažādie atmaksas grafiki vai «bezprocenta» piedāvājumi, tāpat banku sniegtie maksas vai bezmaksas papildpakalpojumi, kas ir saistīti ar kredīta noformēšanu un apkalpošanu?

4) Kādas ir kredītņēmēju galvenās problēmas, viņu Ahileja papēži? Vai t.s. kredītu brīvdienas un atliktie maksājumi tīši neizmanto cilvēka rakstura vājumu, ļaujot viņam apkrauties ar nepanesamu nastu?

5) Bankas vēlas iegūt jaunus klientus, bet vai tās vēlas nosargāt jau esošos? Kādu pretimnākšanu var sagaidīt kredīta ņēmējs, kurš, piemēram, ir iekļuvis īslaicīgās naudas grūtībās?

1) Kredīti mājokļa iegādei un kredīti biznesa vajadzībām (spekulantiem) ir atšķirīgi kredītu veidi. Bankas, izsniedzot kredītu mājokļa iegādei, izvērtē tā pieprasījumu pēc citiem kritērijiem nekā tad, ja izsniedz kredītu biznesa vajadzībām. Mājokļu kredītu tirgus ir nesalīdzināmi lielāks par nekustamā īpašuma darījumu kredītu tirgu.

2) Kredīta sadārdzinājums nerada risku kredīta ņēmējam, bet Latvijā vēl joprojām ir populāri (ar to sevišķi aizraujas atsevišķi līzinga uzņēmumi) mērīt kredīta pārmaksu – cik kredīta ņēmējs samaksās procentos par kredīta lietošanu visa kredīta termiņa laikā. Taču no kredīta ņēmēja personiskā riska viedokļa svarīgi ir pareizi sabalansēt ikmēneša ienākumus un izdevumus, tajā skaitā arī par kredītu.Eiropas valstīs ar ilgu mājokļu kreditēšanas vēsturi netiek pievērsta uzmanība kredīta pārmaksai, jo šis rādītājs nekādi neraksturo kredīta ņēmēja risku. Piemēram, Zviedrijā tikai neliela daļa mājokļu kredītu ir ar termiņu, mazāku par 50 gadiem.

3) Bankas konkurē savā starpā un cenšas piedāvāt klientiem izdevīgākus mājokļa kredīta izsniegšanas noteikumus, arī piemērojot dažādas atlaides:
- procentu likmju atlaides: noteiktu periodu klients par kredītu maksā samazinātu procentu likmi;
- atlaides komisijai par ķīlas novērtēšanu;
- atlaides komisijai par kredīta izsniegšanu;
- atlaides komisijai par ķīlas apdrošināšanu u.c. atlaides.
Latvijas mājokļu tirgū tiek izmantoti divi kredīta atmaksas grafiku veidi:
- annuitātes: mēneša kredīta maksājumi ir vienādi visu kredīta atmaksas laiku;
- amortizācijas: mēneša kredīta maksājumi kredīta atmaksas sākumā ir vislielākie un pakāpeniski samazinās.Šie grafiku veidi nav saistīti ar banku piedāvātajām atlaidēm.

4) Kredīta ņēmēja iespējamie riski:
- nepareizi sabalansēti mājsaimniecības kopējie ienākumi un izdevumi;
- nepareizi novērtēts ienākumu līmenis – kredīta ņēmēja nespēja saņemt attiecīga līmeņa algu ilgtermiņā. Jo mājokļa kredīts tiek izsniegts uz ilgu termiņu. Lai novērtētu potenciālos ienākumus, jāņem vērā kredīta ņēmēja izglītība, profesija un konkurence darba tirgū. «Kredītu brīvdienas» un «atliktie maksājumi» nepalielina kredīta ņēmēja parādu apjomu.

5) Iepriekš pieminētās kredītu brīvdienas un atliktie maksājumi ir galvenie instrumenti, ko banka var piedāvāt kredīta ņēmējam, kuram ir īslaicīgas naudas grūtības.

1) Klientus joprojām piesaista zemāki procenti, kas nodrošina arī zemākus ikmēneša maksājumus, bet viņi sāk pievērst uzmanību arī tam, vai spēs atmaksāt kredītu pēc vairākiem gadiem un pārdzīvot starpbanku procentu likmju celšanos. Tāpēc arvien biežāk tiek jautāts par tādām iespējām kā fiksētā likme, kredīts ar fiksētu ikmēneša maksājumu vai apdrošināšana pret nelabvēlīgu kredīta procentu likmju pieaugumu. Ņemot vērā, ka nekustamo īpašumu cenas ir diezgan augstas, aizņēmēji meklē dažādas iespējas, kā atlikt kredīta maksājumu uz remonta vai pārvākšanās laiku – šādos gadījumos plaši tiek izmantotas kredīta brīvdienas vai labvēlības periods, kura laikā ir jāveic tikai procentu maksājumi par saņemtā kredīta summu.Klienti paliek aizvien izglītotāki un vairāk interesējas par kredīta līgumu saturu: par soda sankcijām, ja ātrāk tiek atmaksāts kredīts; par papildu izmaksām – vai līgums tādas nosaka un vai tās var rasties vēlāk; kā arī par iespēju grozīt un mainīt līguma noteikumus – vai un cik viegli tas ir iespējams. Šīm lietām arī iesaku pievērst uzmanību.Mēs neizdalām starp klientiem gala pircējus vai investorus – jebkurā gadījumā kredīts tiek izsniegts, balstoties uz klienta ienākumiem.

2) Neredzu nekādu ievērojamu kredīta sadārdzinājumu, ņemot kredītu uz 0 gadiem. Riski vienmēr ir daudzi un dažādi – sākot ar darba zaudēšanu un beidzot ar nekustamā īpašuma bojāeju. Tāpēc banka vienmēr aicina klientus apdrošināt savu nekustamo īpašumu, nodrošināties pret pieaugošiem ikmēneša maksājumiem (tādi var rasties, ja starpbanku likmes aug). Bet, ja iestājas citi riski, kas nav bijuši apdrošināti– darba maiņa, kā rezultātā nav iespēja laikus veikt ikmēneša maksājumu, vai citi, mēs vienmēr aicinām klientu nākt uz banku kopīgiem spēkiem meklēt risinājumu – termiņa pagarinājumu, atmaksas grafika maiņu, kredīta brīvdienu piešķiršanu.

3) Bankas piedāvā divus standarta atmaksas grafikus – viens ir dilstošais, kad ikmēneša maksājumi kredīta atmaksas termiņa laikā samazinās, otrs ir kredīts ar izlīdzinātiem ikmēneša maksājumiem. «Nordea» banka piedāvā vēl arī atmaksas grafiku ar mainīgo atmaksas termiņu – ikmēneša maksājumi visā kredīta atmaksas laikā ir vienādi, bet, mainoties starpbanku likmei, pieaug vai samazinās kredīta atmaksas termiņš.Par bezprocentu kredītiem gan nav dzirdēts, ir atsevišķi piedāvājumi, kad kredīta procentus vai pievienotās likmes kādu laiku iespējams nemaksāt. Jebkurā gadījumā klients bankā var pieprasīt sastādīt grafiku, kas atspoguļotu kredīta un procentu maksājumus visa kredīta termiņa garumā. Tā ir iespēja salīdzināt banku piedāvājumus.

4) Banka jebkurā gadījumā seko, lai brīdī, kad beidzas tā saucamās kredīta brīvdienas, klients būtu spējīgs samaksāt bankai ikmēneša maksājumus. «Nordea» ir noteikusi, ka ikmēneša maksājums – procenti un pamatsumma – var būt ne vairāk kā 40 procentu no aizņēmēja ikmēneša ienākumiem.

5) Protams, ka bankas vēlas nosargāt savus esošos klientus. Uzskatu, ka «Nordea» bankas politika ir ļoti draudzīga pret klientiem, kas ir iekļuvuši nelielās naudas grūtībās. Es jau uzskaitīju mūsu piedāvājumus. Galvenais – ir jānāk uz banku un jārunā ar speciālistu. Ja klients izvairās un nav sazvanāms, tad diemžēl uz lielu pretimnākšanu ir grūti cerēt.

1) Lēnām pieaug procentu likmes. Turpmāk ik mēnesi būs jāmaksā vairāk nekā, piemēram, 2005. gada novembrī. Mūsu prognoze: līdz gada beigām likmes tiks celtas vēl divas trīs reizes. Ja tagad mēnešu “Euribor” likme ir 2,75 procenti, tad gada beigās tai klāt nāks vismaz 0,75 procenti. Tomēr kredītmaksājumiem tas ir ļoti maz, daži lati mēnesī.Kā aizsargāties no likmju kāpuma? Viens risinājums – nofiksēt likmi uz gadu vai diviem. Agrāk tas nebija populāri, jo ar «peldošo» likmi bija jāmaksā mazāk. Tagad sāk piedāvāt apdrošināt risku. Bet tas maksā.Likmi vērtējot, ir jāpievērš uzmanība bankas pievienotajai daļai. Tās apakšējās robežas, kas tiek nosauktas skaļās reklāmās, ir 0,6-0,75 procenti. Bet ir arī augšējās! Bankas nav labdarības iestādes, un labas likmes ir tikai labiem klientiem ar spožu kredītvēsturi un ievērojamu apgrozījumu kontā. Vienmēr ir jāprasa – cik jūs piedāvāsiet tieši man?Bankas labprāt strādā gar ar gala pircējiem, gan nopietniem investoriem. Par īstu uzņēmēju vienmēr ir skaidrība – cik viņam ir savas naudas, cik vajadzīgs no bankas. Lielākās bankas principiāli atsakās no klientiem, kas uzpērk īpašumu, cerot uz tā vērtības ātru pieaugumu. Bieži vien viņi spēj maksāt tikai procentus, un, ja “īpašumu” neizdodas laikus pārdot par vēlamo cenu, viss bizness sabrūk. Taču «piramīdu būvētāji» pārsvarā operē ar saviem līdzekļiem.

2) Jā, cilvēks pārmaksā vairāk, toties ikmēneša maksājums ir mazāks. Risks ir tāds pats kā visiem – zaudēt darbu, saslimt vai nomirt. Tas ir novēršams. Vismaz divas bankas, viena no tām ir mūsējā, piedāvā kredītņēmēja dzīvības apdrošināšanu. Ja ar jums, nedod Dievs, kas notiek, tad apdrošinātāji segs saistības ar banku un jūsu radi netiks apgrūtināti.) Protams, nereti īpašie piedāvājumi ir mārketinga triki. Bezmaksas papildpakalpojumi ir ietverti kaut kur citur. Ja par velti tiek solīta īpašuma apdrošināšana, kāds tik un tā par to samaksā. Akcijas ir laba lieta, bet tās ilgst īsu laiku. Jāpadomā, kas būs tad, kad tās beigsies. Pēc trim mēnešiem, pēc pusgada. Kāda vēlāk būs likme, kādi nosacījumi? Vai arī tad jūs varēsit veikt maksājumus? Tas ir ārkārtīgi būtiski. Kredīta brīvdienas tiešām ir laba lieta.

4) Klienti paliek gudrāki, domā vairs nevis pusgadu, bet vairākus gadus uz priekšu. Lielu problēmu nav. Zaudētie kredīti veido procenta desmitdaļas. Tiesa gan, tas, ka patlaban viss ir kārtībā, ir saistīts ar ekonomisko augšupeju. Problēmas uzpeldēs, kad nokritīsim no 10 procentu liela iekšzemes kopprodukta pieauguma līdz 2-procentiem. IKP izaugsme, kas velk uz augšu algas un ieņēmumus, vienmēr tik strauja nebūs.Uzņemoties kredītu, daudzi joprojām strebj karstu: gatavi uz trīsdesmit gadiem ņemt kredītā 60–70 tūkstošus latu, bet nevīžo sarunāt zinošu celtnieku, kurš izvērtētu pirkuma kvalitāti. Varbūt māja pēc 25 gadiem būs nelietojama, bet par to vēl nāksies maksāt.Reizēm cilvēki ir gatavi apskriet puspasauli, lai tikai dabūtu 1,20 latu mazāku ikmēneša maksājumu. Grūti strādāt ar cilvēkiem, kuri ir gatavi pāriet no bankas uz banku, no jauna kārtot dokumentus – tā arī nesaprotot, ka ekonomijas vietā viņi pārmaksā. Turieties labāk pie bankas, kur jums ieskaita naudu! Tā jūs pazīst, un tāpēc piedāvās labākus nosacījumus.

5) Bankas grib visu – gan iegūt jaunus klientus, gan paturēt jau esošos. Parasti tiek darīts viss, lai viņi neaizietu projām. Es nezinu, ko dara citas bankas, kad klientiem rodas problēmas, jo savas receptes katrs rūpīgi slēpj. Mēs mēģinām vienoties, pārtaisām grafiku, dodam kredīta brīvdienas. Banka nav lombards, mums tie īpašumi nav vajadzīgi. Tikai cilvēkam ir ar mums jārunā. Tā ir liela problēma – cilvēks nobīstas, klusē, neceļ telefonu, noslap-stās likumā noteiktās 60 dienas un nokļūst parādnieku reģistrā, sabojājot sev visu dzīvi.

NB! «Lursoft» pievērš uzmanību, ka, par spīti latu kredītu sadārdzināšanai, komercķīlu darījumos ir ievērojams pieaugums, sasniedzot Komercķīlu reģistra astoņu gadu vēstures rekordu. Viens no cēloņiem – kā nodrošinājumu to biežāk izmanto nekustamā īpašuma projektu kreditēšanai. Hipotekārā aizdevuma gadījumā valsts (likumīgi, bet prettiesiski, kā aizrāda «Lursoft» analītiķi) iekasē procentus no darījuma vērtības, turpretī komercķīlas noformēšanas nodeva atbilst dokumentu apstrādes izmaksām un ir fiksēta 25 latu apjomā neatkarīgi no darījumu vērtības. (LETA, 3.04.2006.)