No pilsētas vēstures
Saulkrasti ir samērā jauna pilsēta, taču ar visai senu vēsturi. Inčupes un Pēterupes apkārtnē atrastie akmens cirvji liecina par to, ka lībieši šo teritoriju apdzīvojuši jau akmens laikmetā. Savukārt pirmās rakstītās ziņas par šo apdzīvoto vietu rodamas Indriķa „Livonijas hronikā”, kurā atspoguļoti 12. un 13 . gadsimta notikumi. Mūsdienu Saulkrasti izveidojušies laika gaitā, apvienojot jūrmalas zvejnieku ciemus un kūrortus. Savu tagadējo nosaukumu Saulkrasti ieguva 1933. gadā, savukārt pilsētas statusu –1991. gadā. Saulkrastu pilsēta ar lauku teritoriju ietver piejūras mežu joslu no Lilastes upes un ezera dienvidos līdz Zvejniekciemam (to ieskaitot) ziemeļos un stiepjas 17 kilometru garumā. Pilsētas tiešās robežas galvenokārt ietver joslu starp dzelzceļu un jūru no Inčupes līdz Ķīšupei. Saulkrasti, kas atrodas 40 km attālumā no Rīgas, aizņem 4,8 km2, kā arī 42 km2 lauku teritorijas. Iedzīvotāju skaits pilsētā nedaudz pārsniedz 6000 cilvēku.Saulkrasti ir otrā nozīmīgākā kūrortpilsēta Latvijā (oficiālu kūrorta statusu tā ieguva 20.gs. 70. gados), kur ir ne tikai atbilstoši dabas un klimatiskie resursi (plašas pludmales, skuju koki, jūras gaiss un interesanta ainava), bet, atšķirībā no prestižās un respektablās Jūrmalas, arī pavisam citas atpūtas iespējas. Pēdējos gados tūrisma aktivitātes pilsētā ir mazinājušās, taču tas sniedz Saulkrastiem arī savas priekšrocības. Te jānosauc nepiesārņotā pludmale, tīrais gaiss un jūras ūdens un, pats galvenais, – miers, kas ir tik svarīgs mūsdienu drudžainajā dzīvē.

Liels investīciju potenciāls
Salīdzinot ar Jūrmalu, kur pēdējos gados bijis milzīgs investīciju pieplūdums un strauji attīstījusies arī celtniecība, Saulkrastos vērojamas citas tendences. Spekulatīvi darījumi ar zemi gan notiek, taču būvniecības apjomi ir relatīvi nelieli. Arī nekustamo īpašumu cenas salīdzinājumā ar Jūrmalu ir zemākas.Privātmāju un dzīvokļu (mazstāvu daudzdzīvokļu ēkās, kas, tāpat kā Jūrmalā, veido tik raksturīgo Saulkrastu apbūvi) cenu analīze liecina par ievērojamu nekustamā īpašuma cenu starpību, ko nosaka četri pamatfaktori – objekta arhitektūras vērtība, atrašanās vietas tuvums pilsētas centram, tuvums jūrai un tuvums Rīgai.Atšķirībā no Jūrmalas “pārkarsušā“ tirgus, Saulkrastos, vērtējot pēc minēto faktoru individuālās kombinācijas katrā objektā, privātmāju vidējā cena ir 950 EUR/m2 un variējas no 450 EUR/m2 (mājas, kam nav arhitektūras vērtības un kas atrodas pilsētas attālākajos rajonos, tālu no centra, jūras un Rīgas) līdz 2500 EUR/m2 (mājas, kas atrodas tuvu jūrai, tālu no dzelzceļa un lielajām maģistrālēm).Kopumā daudzstāvu tipveida dzīvojamā apbūve Saulkrastos nav raksturīga. Atkarībā no tādu faktoru kopuma kā veiksmīgs plānojums, atrašanās vieta un remonts, tipveida mājokļu nelielā piedāvājuma cenas vidēji svārstās no 800 līdz 110 EUR/m2. Dzīvokļiem, kur veikts kvalitatīvs remonts un ir labs plānojums, 1 m2 cena var sasniegt 1400-1500 EUR/m2.Tā kā Saulkrastos ir salīdzinoši zems cenu līmenis, gandrīz nav dzīvokļu piedāvājuma, vispār nav jauno dzīvojamo projektu un strauji pieaug darījumu skaits nekustamo īpašumu tirgū Rīgas rajonā, var secināt, ka nekustamā īpašuma tirgus šajā kūrortpilsētā pašlaik nav pietiekami novērtēts un tam salīdzinājumā ar citām Latvijas pilsētām ir augsts cenu līmeņa pieauguma potenciāls. Tas ir pamatindikators, kas liecina par reģiona pievilcības palielināšanos investoru acīs. Cenu pieauguma gaidas apvienojumā ar vietējās pašpārvaldes labvēlīgo politiku attiecībā uz privātajām investīcijām Saulkrastu dzīvojamā fonda un nepieciešamās infrastruktūras attīstībā ar pārliecību ļauj prognozēt investīciju pievilcības pieaugumu.

Vērtējot reģiona pievilcību investīciju aspektā, jāakcentē Saulkrastu atpalikusī pozīcija tirgus attīstības klasiskajā līknē. Iepriekš pienācīgi nenovērtētā Vidzemes jūrmala tikai tagad pamazām kļūst aizvien populārāka. Tas, ka pastāvīgi augoša pieprasījuma apstākļos ir ļoti ierobežots kvalitatīvs piedāvājums, tuvākajā nākotnē neapšaubāmi radīs lavīnveida cenu pieaugumu, ko apstiprina jau patlaban vērojamie trendi. Lai precīzāk atklātu pašreizējo tirgus situāciju, kā piemēru var nosaukt Jūrmalu 2002. gadā. Toreiz 150 eiro par 1 m2 zemes Bulduros uzskatīja par pārlieku uzskrūvētu cenu, taču patlaban jau notiek darījumi, maksājot 700 eiro par m2. Ņemot vērā objektīvi augstos makroekonomiskos valsts attīstības rādītājus un kredītu tirgus straujo attīstību salīdzinājumā ar 2002. gadu, var prognozēt, ka Saulkrastos nekustamā īpašuma vērtība palielināsies tikpat ievērojami kā Jūrmalā, taču tas notiks daudz straujāk. Iepriekš minēt opozīciju netieši apstiprina piejūras reģionu tirgu attīstības vēsture – Rīga vienmēr ir bijusi centrs, kur neizbēgami ir maksimāli augstas cenas, bet Jūrmala – plaši pazīstama un izreklamēta kūrortzona. Pašlaik Saulkrasti daudzās kūrorta pozīcijās neatpaliek no Jūrmalas, taču, salīdzinot ekoloģisko un dabas aspektu, Saulkrasti neapšaubāmi izvirzās pirmajā vietā. Ņemot vērā arī Jūrmalas objektu cenu nesasniedzamību, rodas atbilstoši priekšnosacījumi tam, lai, pārveidojoties stereotipiem, mainītos arī patērētāju prioritātes. 2006. gada vasarā reģionā ir gaidāma iepriekš nebijusi potenciālo patērētāju aktivitāte, kas neapšaubāmi veicinās pārmaiņas tirgū un cenu līmeņa paaugstināšanos. Atbilstoši pat vispieticīgākajām prognozēm nekustamā tirgus vidējā sadārdzināšanās šajā reģionā nākamvasar pārsniegs 98,5% un vairāku objektu vērtība var paaugstināties pat par vairāk nekā 200%.

Saulkrasti attīstās
Ņemot vērā ierobežotās darba iespējas savā pilsētā, lielākā daļa Saulkrastu iedzīvotāju strādā Rīgā. Turklāt pēdējā laikā iezīmējas arī kāda cita interesanta tendence: arvien vairāk rīdzinieku sāk novērtēt Saulkrastu priekšrocības – iegādājas īpašumus un apmetas šeit uz dzīvi. Līdz ar to pēdējos gados pilsētā vērojams stabils iedzīvotāju skaita pieaugums, palielinās arī pilsētas budžeta ieņēmumi, kas 2006. gadā plānoti 3 455  964 latu apjomā. Arvien vairāk līdzekļu tiek investēts arī pilsētas attīstībā.Nosaucot nozīmīgākos pilsētas attīstības projektus, Saulkrastu domes priekšsēdētājs Ervīns Grāvītis kā pirmo min vērienīgo ūdenssaimniecības un kanalizācijas sistēmas rekonstrukcijas projektu, kas tiks realizēts vairākos posmos līdz pat 2015. gadam. 2007. gadā ūdenssaimniecības attīstības projekta pirmajā kārtā paredzēts izbūvēt ūdens atdzelžošanas staciju, pie kuras pieslēgs visus centralizētos pilsētas ūdensvadus. Perspektīvā plāns paredz arī ūdensapgādes sistēmas paplašināšanu. Tāpat tuvākajā nākotnē gandrīz 90% pilsētas ēku paredzēts pieslēgt centralizētai kanalizācijai. Šogad tiks rekultivēta arī Saulkrastu izgāztuve. Viens no nozīmīgākajiem šogad jau uzsāktajiem projektiem ir jaunas sporta halles celtniecība pie Saulkrastu vidusskolas.Diezgan liels pilsētas mīnuss ir tas, kas tajā nav tiešas dabasgāzes padeves. Jautājums par pilsētas pieslēgšanu pie maģistrālajiem gāzes cauruļvadiem gan tiek pētīts. Saulkrastos pabijuši „Latvijas Gāzes” speciālisti, lai noskaidrotu, cik liels varētu būt potenciālais gāzes patēriņš. Paredzams, ka drīzumā varētu tikt uzsākta gāzesvada tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde. Iespējas pievilkt dabasgāzi ir vairākas – no Sējas vai no Ādažu pagasta –, taču pat ļoti optimālos apstākļos tas varētu notikt ne ātrāk kā pēc 2-gadiem.„Es ceru, ka straujāka virzība pilsētas gazifikācijā tomēr būs, it īpaši ja Saulkrastos tiks attīstīti jauni lieli projekti. Mīnuss, protams, ir tas, ka daudzās fiziskās personas, kas tagad saka, ka labprāt būtu „Latvijas Gāzes” klienti, taču savas domas var arī mainīt, nav īpaši stabils pamats gāzes vada ierīkošanai. Tāpēc, izstrādājot ekonomisko pamatojumu, būtiskāki varētu būt aprēķini par to, cik daudz gāzes varētu izmantot lielie patērētāji,” gāzes vada ievilkšanas perspektīvas komentē Saulkrastu domes priekšsēdētājs Ervīns Grāvītis. Savukārt lielie patērētāji galvenokārt varētu būt pašvaldības iestādes un daudzdzīvokļu nami, jo Saulkrasti atrodas joslā, kur pastāv saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas nosaka, ka rūpnieciski objekti pilsētā nedrīkst atrasties. Ražošanas uzņēmumi gan atrodas Zvejniekciemā, Skultes ostā, kas, ņemot vērā visus uzņēmumus, kas tur atrodas – kokapstrādes un kartonāžas ražotnes, kā arī citas ar ostu saistītas firmas un stividorkompānijas, ir lielākais saimnieciskās rosības centrs pilsētā. Saulkrastu lielākā priekšrocība nenoliedzami ir jūras tuvums. Lai šo priekšrocību pilnvērtīgi izmantotu, pilsētas dome ir izstrādājusi peldvietu labiekārtošanas projektu, kura īstenošana, sakārtojot pilsētas centra peldvietas, sākta jau 2005. gadā.Sanitāro mezglu un dušu iekārtošana pludmalē gan prasa ievērojamus finanšu līdzekļus, tāpēc pašvaldība šo darbu veiks pakāpeniski.

No investīciju aspekta Rīga un Jūrmala joprojām ir daudz pievilcīgākas pilsētas ar plašākām tirgus iespējām. Saulkrastos zeme ir pietiekami dārga un apbūves iespēju nemaz nav tik daudz. Pilsētai arī galvenokārt raksturīga privāta mazstāvu apbūve, līdz ar to tik grandiozus investīciju projektus kā Rīgā tur realizēt grūti.Saulkrasti gan ir interesanti no perspektīvas aspekta, jo ir cilvēki, kurus dzīve Rīgā vai Jūrmalā nemaz tik ļoti neapmierina, savukārt Saulkrastiem ir daudz savu priekšrocību, piemēram, daudz klusāka, mierīgāka un latviskāka vide.Pagaidām gan nekustamo īpašumu attīstītāji ir diezgan piesardzīgi, jo pieredzes ar jauno projektu realizāciju Saulkrastos nevienam nav, atšķirībā, piemēram, no Rīgas, kur tirgus ir labi izpētīts. Ja pirmie projekti, kādi jau tiek gatavoti, būs veiksmīgi, attīstītāju interese par šo pilsētu strauji pieaugs.Cik zinu, trīs jauni projekti Saulkrastos jau tiek gatavoti. Domāju, ka tiem būs arī pircēji. To jau tagad jūtam, jo cilvēku interese ir ļoti liela. Daudzi jau zvana un interesējas, vai nav nopērkams mājoklis kādā no jaunajiem projektiem.Jāpiebilst, ka, ceļot jaunu projektu Saulkrastos, nepieciešama gan ļoti laba ideja, gan arī perfekts izpildījums, lai projekti spētu piesaistīt potenciālos pircējus.Saulkrastu lielākais mīnuss nenoliedzami ir augstās zemes cenas, kas projektu attīstību stipri vien bremzē. Ja ir dārga zeme, augstai jābūt arī dzīvokļu cenai.Starp citu, pie tik augstām zemes cenām pieprasījums tirgū ir minimāls. Cenu līmenis ir augsts, taču prognozēju, ka 2006. gadā tās vēl paaugstināsies – pat par 30 līdz 50 %.

Pirmie jaunie projekti
Pieaugošais pieprasījums pēc mājokļiem ekoloģiski tīrā vidē pie jūras, tālu no lielpilsētas drūzmas, kā arī reģiona investīciju pievilcības pieauguma prognozes, veicina arvien lielāku investoru interesi par Saulkrastu nekustamo īpašumu tirgu. It īpaši tāpēc, ka Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgus izaugsmes temps sācis mazināties. Saulkrastu pilsētas domes priekšsēdētājs Ervīns Grāvītis gan uzskata, ka joprojām lielākā daļa darījumu ar nekustamo īpašumu Saulkrastos ir spekulatīvi. „Bieži vien redzam, ka zemi nepērk gala lietotājs, lai celtu šeit māju un dzīvotu. Zemi pērk kā izdevīgu investīciju objektu, tāpēc arī daudziem īpašumiem jau vairākkārt mainījušies īpašnieki,” saka E. Grāvītis. Viņš gan piebilst, ka pēdējo divu gadu laikā iezīmējušās tendences, kas liecina, ka lielais celtniecības bums pamazām ir nonācis arī līdz Saulkrastiem.Pašlaik “Jauno Projektu“ izdevniecībai ir informācija par vismaz četru daudzdzīvokļu namu celtniecības plāniem Saulkrastos. Pavisam tuvu visu nepieciešamo būvatļauju saņemšanai ir divi jauni daudzdzīvokļu namu projekti Liepu un Ainažu ielā.Jāuzsver, ka apbūves noteikumi Saulkrastos ir diezgan stingri. Atšķirībā no Jūrmalas šeit gan nav tik daudz vecās, saglabājamās apbūves ar kultūrvēsturisku vērtību, tomēr iespējas izvērst būvniecību nekustamo īpašumu attīstītājiem nemaz nav tik plašas. Nekustamo īpašumu attīstītāju pozīcija līdz šim vairāku iemeslu dēļ bijusi diezgan nogaidoša un piesardzīga.Likumsakarīgs ir jautājums: vai esošā pilsētas tehniskā un sociālā infrastruktūra spēs izturēt ievērojamu iedzīvotāju skaita pieaugumu?Saulkrastu pilsētas domes priekšsēdētājs gan ir optimistisks. „Skolas pilsētā ir divas, un pagaidām ar to pilnīgi pietiek. Mazajiem bērniem gan mēs katru gadu papildus atklājam pa bērnudārza grupiņai, taču vēl kādu laiku ar esošo kapacitāti mums pietiks. Ja būs vairāk jaunu projektu un vairāk iedzīvotāju, vairāk nodokļos saņems pilsēta, tāpēc, ja būs nepieciešams, varēsim uzcelt arī jaunu bērnudārzu.”Jāpiebilst, ka, pēc daudzu iedzīvotāju domām, lielākā Saulkrastu problēma ir lielveikalu un modernu tirdzniecības centru trūkums. Šī gan ir lieta, ko nosaka tirgus. Ņemot vērā pilsētas ģeogrāfisko specifiku, kā arī to, ka daudzi Saulkrastu iedzīvotāji iepērkas Rīgā, slaveno hipermārketu ķēžu īpašnieku nevēlēšanās lieki riskēt, atverot veikalu Saulkrastos, ir saprotama.

Cenu līmenis Saulkrastos privātmāju un apbūves zemes gabalu segmentos jau ir diezgan augsts. Tāpēc maz ticams, ka cenas tuvākajā laikā varētu strauji augt, un tas ierobežo šo tirgus segmentu pievilcīgumu no investoru viedokļa.Savukārt daudzdzīvokļu mājokļu tirgū pieprasījums pēc dzīvokļiem, lai tos iegādātos īpašumā vai sezonāli īrētu, ievērojami pārsniedz pašreizējo piedāvājuma apjomu. Ņemot vērā dzīvokļu deficītu un pilsētas attīstības perspektīvas („Via Baltica“ ceļa būvniecību, infrastruktūras attīstību, pilsētas ekonomikas atjaunotni, attīstot tūrisma nozari, u. c.), no investīciju viedokļa 2006. gadā daudzdzīvokļu mājokļu tirgus Saulkrastos būs vispievilcīgākais segments visā Rīgas rajonā.Jaunās celtniecības tirgus lēnā attīstība ir saistīta ar daudziem nosacījumiem. Līdz šim Rīgas iedzīvotājiem bija pieejams nekustamais īpašums daudz prestižākajā un respektablākajā Jūrmalā. Vairums investoru uzskatīja, ka ir pāragri ieguldīt līdzekļus Saulkrastos – tas nav tik pievilcīgs rajons, jo atrodas tālāk no Rīgas, tur ir neliels iedzīvotāju skaits, nav attīstītas infrastruktūras un maksātspējīga pieprasījuma.Pasaules pieredze rāda, ka zemes tirgus parasti aktivizējas tikai pēc tam, kad sācis attīstīties nekustamā dzīvojamā un komercīpašuma tirgus. Zemes cenu augstais pieaugums norāda uz augsto pieprasījumu pēc brīviem zemesgabaliem, un parasti tas ir spilgts indikators, kas raksturo reģiona investicionālās pievilcības paaugstināšanos.Mēs prognozējam, ka nekustamā īpašuma cenas 2006. gadā paaugstināsies vismaz par 50%.

Cer piesaistīt tūristus
Tūrisms ir tā nozare, kas pirmajos gados kopš neatkarības atjaunošanas Saulkrastos strauji gājusi uz leju. Tomēr, ņemot vērā pēdējo gadu tendences un straujo tūrisma nozares attīstību Latvijā kopumā, iespējams prognozēt, ka tūristu interese par šo piejūras pilsētu, kurai cauri tek veselas četras upes – Inčupe, Pēterupe, Ķīšupe un Aģe – un tās skaisto, neatkārtojamo piejūras dabu tikai pieaugs.Saulkrasti turklāt ir interesanti ne tikai ar peldvietām un piejūras dabas takām. Pilsētā ir arī citas daudzveidīgas atpūtas iespējas. Netrūkst viesu namu, kempingu, hoteļu. Viesnīcu industrija ir joma, kas attīstās arvien straujāk. Jau 2004. gadā pilsētā ir atvērtas jaunas viesnīcas “Minhauzena Unda” un “Marve”, savukārt šogad jaunas kūrortviesnīcas celtniecību plāno uzsākt arī AS „Kolonna”.Par tūristu piesaisti gan Saulkrastiem būs jāpacīnās, it īpaši tāpēc, ka 2008. gadā plānots pabeigt “VIA Baltica” apvedceļa celtniecību, kas krietni vien mazinās caurbraucošā transporta plūsmu pilsētā.Šim apstāklim ir savas priekšrocības – samazinoties tranzīta satiksmei, pilsēta kļūs klusāka un mierīgāka, kā arī savi trūkumi – varētu mazināties to caurbraucēju skaits, kuri izmantoja pilsētas uzņēmumu sniegtos pakalpojumus un bija viens no ekonomiskās attīstības stimuliem. Salīdzinot ar Rīgu un Jūrmalu, Saulkrastos arī nav daudz objektu, kas varētu piesaistīt ārzemju tūristus. Ervīns Grāvītis gan uzsver, ka jautājumā par tūristu piesaisti pilsēta cer sagaidīt labas idejas un iniciatīvu no uzņēmējiem. Pilsētai un uzņēmējiem sadarbojoties, būtu jādomā par to, kā padarīt Saulkrastus vēl pievilcīgākus.