Daudzdzīvokļu mājas
Avīzes “Jaunie Projekti” iepriekšējā numurā publicējām jauno projektu tirgus attīstības analīzi, atklājot augstu pieprasījuma (darījumu skaits ar nekustamo īpašumu mēneša laikā bija pieaudzis par 30%) un arī piedāvājuma aktivitāti. No 10. marta līdz 10. aprīlim tirgū tika izsludināti 14 daudzdzīvokļu māju jaunie projekti, kuros kopumā ieplānota 810 jaunu dzīvokļu celtniecība (skat. 1. zīmējumu). Savukārt skaitliskie tirgus aktivitātes rādītāji analizētajā periodā būtiski atšķiras no situācijas pagājušajā mēnesī. No 10. aprīļa līdz 10. maijam tirgū izsludināja tikai 5 jaunos projektus (aptuveni trīsreiz mazāk nekā iepriekšējā mēnesī), kuros kopējais dzīvokļu skaits ir 219 – četrreiz mazāk nekā iepriekšējā atskaites periodā (skat. 1. tabulu). Tomēr, neraugoties uz tik satraucošiem rādītājiem, secinājumi par dramatisku jauno projektu tirgus aktivitātes samazināšanos būtu pāragri, jo:
1) saskaņā ar Zemesgrāmatas un Valsts zemes dienesta iepriekšējām ziņām pieprasījuma līmenis nekustamo īpašumu tirgū joprojām stabili saglabājas augsts;
2) analizētajā periodā saglabājušās abas svarīgākās tendences, kas jau vairākus mēnešus nosaka jauno projektu tirgus attīstību.Viena no šīm pamattendencēm ir klientu pieaugošās prasības pret dzīvokļu kvalitāti. Lielais pieprasījums pēc augstas kvalitātes mājokļiem jau ir ietekmējis gan termiņus, gan arī jauno projektu izstrādes tehnoloģiju. Pieaugot prasībām pret dzīvokļu kvalitāti un palielinoties konkurencei tirgū, par neatņemamu jauna projekta izstrādes posmu kļuvusi detalizēta analīze, noskaidrojot, kam patērētāji dod priekšroku un kāda ir konkurējošā vide. Ņemot vērā šīs izpētes rezultātus, tiek izstrādāts un patērētājam piedāvāts gala produkts – projekts, kurā detalizēta vērība pievērsta tādiem pamatraksturojumiem kā arhitektūra, stāvu skaits, dzīvokļu platība un plānojumi, teritorijas labiekārtojums u.c. Īpašu uzmanību projektu attīstītāji pievērš arī vienotas, kompleksas mārketinga aktivitāšu koncepcijas izstrādei, lai veiksmīgi virzītu projektu tirgū.Otra iepriekš minētā tendence ir investoru pieaugošā interese par jauno projektu tirgus segmentiem, kuri pirms tam bijuši mazāk aktīvi. Iepriekšējā pusgadā investoru pamatinterese bija saistīta ar Rīgas mikrorajoniem, kur izvietoti apmēram 45% no visiem šajā periodā izsludinātajiem daudzdzīvokļu māju projektiem un aptuveni 60% dzīvokļu. Taču pašlaik, ņemot vērā augsto konkurenci, kā arī jauno mājokļu plašo piedāvājumu, investoru aktivitāte būtiski pieaugusi arī pirms tam mazāk populāros reģionos (skat. 1. un 2. tabulu).Piemēram, tikai viens no pieciem atskaites periodā izsludinātajiem projektiem piedāvā daudzdzīvokļu mājas celtniecību Rīgas centrā, kur koncentrējušies 30% no visiem projektiem, kas pēdējos 8 mēnešos izsludināti Rīgā. Divi projekti piedāvā daudzdzīvokļu māju celtniecību Iļģuciemā un Ķengaragā, kur pēdējos piecos gados attiecīgi izsludināti tikai 2 un 4 jaunie daudzdzīvokļu māju projekti. Viens projekts („Sun Republic“) piedāvā daudzdzīvokļu māju kompleksa celtniecību kūrortpilsētā Saulkrastos, kur vēl pavisam nesen jauno dzīvojamo projektu tirgus bija neaktīvs.

Cenu dinamika
Vērtējot jauno projektu cenu dinamiku, jāatzīst, ka Rīgas centrā un Jūrmalā šā gada aprīlī un maijā cenu pieauguma temps nav būtiski mainījies. Tāpat kā iepriekšējos trijos mēnešos, cenas pieaug vidēji par 1,5-2% mēnesī (skat. 2. zīmējumu). Rīgas mikrorajonos cenu pieauguma temps bijis vidēji 3% mēnesī. Analizētajā periodā mājokļa m2 vidējā cena jaunajā projektā Jūrmalā bija 150 eiro, Rīgas centrā – 3200 eiro un mikrorajonos – 1600 eiro.Visaugstākais cenu pieaugums joprojām bijis Rīgas rajonā – 6-7%, nodrošinot šā reģiona tirgum visaugstāko investīciju pievilcību. Pārējos Latvijas rajonos šajā mēnesī cenas paaugstinājušās vidēji par 3-4%. Mājokļa viena m2 vidējā cena 2006. gada aprīlī un maijā Rīgas rajonā bija 1200 eiro, citos Latvijas reģionos – 690 eiro.

Celtniecības plāni
„Jauno Projektu“ analītikas nodaļa izanalizējusi arī informāciju par tiem jaunajiem dzīvojamiem projektiem, kuri vēl nav piedāvāti tirgū un patlaban ir izstrādes un saskaņošanas stadijā. No augusta beigām līdz maijam saņemta informācija par iecerēm celt vismaz 181 projektu (skat. . zīmējumu). Investoriem vispievilcīgākais tirgus segments vēl joprojām ir Rīgas centrs un mikrorajoni, kur plānots celt 90% daudzdzīvokļu māju projektu. Savukārt Rīgas mikrorajonu vidū līderu vietas vēl joprojām ieņem Pārdaugava un Purvciems, neraugoties uz projektu attīstītāju aktivitātes palielināšanos Čiekurkalnā, Iļģuciemā, Imantā un Teikā. Interesanti, ka ir radušies plāni celt jaunas daudzdzīvokļu mājas arī Aplokciemā un Vecmīlgrāvī, kur agrāk investoru aktivitāte bija minimāla.Tomēr jāpiebilst, ka no visiem iecerētajiem projektiem, par kuriem pēdējā pusgadā informācija saņemta un publicēta avīzē „Jaunie Projekti“, tikai 7 daudzdzīvokļu māju projekti pārgājuši no celtniecības plānu kategorijas uz tirgū izsludinātu projektu kategoriju. To vidū ir šomēnes tirgū izsludinātais projekts „Buļļu iela 5“ Iļģuciemā.

Rindu mājas un dzīvojamie ciemati
Neraugoties uz to, ka projektu attīstītāju aktivitāte rindu māju un dzīvojamo ciematu segmentā tradicionāli ir daudz zemāka nekā daudzdzīvokļu māju segmentā, pēdējos mēnešos šis tirgus segments joprojām ir aktīvs. Kopš avīzes pēdējā numura iznākšanas brīža tirgū izsludināti 5 jauni projekti:2 rindu māju projekti, viens no tiem (“Rindu mājas Mārupē”) atradīsies Rīgas rajonā, Mārupes pagastā un viens (“Rindu mājas Ikšķilē”) – Ogres rajonā; dzīvojamo ciematu projekti, viens no tiem būs Rīgas rajonā („Ezerrozes“ Garkalnes pagastā), bet divi – Talsu rajonā („Asni“ un „Jaunplatāji 2“ Rojas pagastā). Tādējādi arī šim tirgus segmentam raksturīga tendence ir investoru pārorientēšanās uz reģioniem, kas agrāk nešķita tik pievilcīgi.

Noslēgumā
Noslēgumā jāpiebilst, ka jauno projektu tirgus attīstības tendences (gan pieaugošās prasības pret mājokļu kvalitāti, gan arī tas, ka investori arvien lielāku interesi pievērš līdz šim nepopulāriem reģioniem) liecina par to, ka tirgū sākušās nozīmīgas strukturālas pārmaiņas. Iespējams, ka jauno dzīvojamo projektu tirgū sācies jauns posms, kas gan profesionālajiem tirgus dalībniekiem, gan arī iedzīvotājiem radīs ne vien augstu riska līmeni, bet arī plašas iespējas.