Vēsturisks atskats
No pārējās Rīgas šo rajonu nodala Biķernieku iela un Biķernieku mežs Teikas dienvidu un austrumu pusē, savukārt Čiekurkalna pusē – Gaujas, Ķīšezera un Ezermalas ielu loks un dzelzceļa atzars uz Rīgas TEC-1. Teiku no Čiekurkalna formāli atdala Ropažu iela, bet reāli un būtiski – dzelzceļš uz Siguldu/Valku. Centra pusē rajona robežu iezīmē jaunuzbūvētā maģistrālā Vairoga iela, bet austrumpusē – «Alfas» rūpnīcas korpusi un tāda paša nosaukuma tirdzniecības parks.Čiekurkalns kā strādnieku un važoņu (zirgu vilkto kravas ratu kučieru) apdzīvota nelielu koka namu priekšpilsēta, celta uz bijušo kāpu smilts, kas apaugusi ar zāli un priedēm, radās agrāk nekā Teika. Agrākais nosaukums – Šreienbuša – cēlās no muižiņas, ko tās īpašnieks ap 1870. gadu sāka likvidēt, izpārdodot apbūves gabalos ap 70 hektāriem savas zemes. Atrašanās blakus rūpnīcu rajonam joprojām ietekmē šo nostūri – Čiekurkalnā (bet ne tur vien) ir problēmas ar gaisa tīrību, kas neiekļaujas noteiktajos robežlielumos. Piesārņojums tiek mazināts, ierobežojot autonomo apkuri.Savukārt Teikas pirmsākumus pagājušā gadsimta 20. gadu nogalē jau noteica skaidra pilsētbūvnieciskā politika. Pie Vidzemes šosejas izveidotais Zemitāna laukums kļuva par sākumu vēdekļveidīgam ielu tīklam. Te pilsēta par lētu cenu pārdeva aptuveni 1000 m³ lielus gruntsgabalus, ko pircējiem trīs gados vajadzēja apbūvēt ar vienai vai divām ģimenēm paredzētām brīvi stāvošām dzīvojamām ēkām. Pašvaldība te cēla nelielus dzīvokļu īres namus. Tikai gar Vidzemes šoseju (Brīvības gatvi) un Lielvārdes ielu bija ļauta slēgta trijstāvu apbūve. No 1934 . gada Teikas apbūve paplašinājās aiz Lielvārdes ielas. Daudzas savrupmājas (un ne tikai tās) ir īsti arhitektūras pieminekļi. Kinoteātra «Teika» ēku pat dēvē par funkcionālisma stila šedevru. Tomēr laikus neizbūvētie inženiertīkli un būvnoteikumu ignorēšana neļāva Teikai sasniegt pilsētas plānotāju iecerēto arhitektūras kvalitāti. Vēl tagad agrākās priekšpilsētas nepabeigtība izjūtama kvartālu smilšainajās iekšielās, pie centrālā kolektora nepieslēgto māju mitrajos pagrabos un kanalizācijas problēmās. Tiem romantiķiem, kuriem šķiet pievilcīgi un ģimeniski miera laiku Teikas divstāvu īres nami, jāatceras, ka to apsaimniekošanas izmaksas būs daudz lielākas nekā daudzdzīvokļu mājās. Par remontu nemaz nerunājot.

Šodiena un perspektīva
Teika pārsvarā ir apbūvēta ar paaudzēs pārmantotām privātmājām, kuras atrodas ieliņās ar nacionālromantiskiem nosaukumiem, un tiek uzskatīta par respektablu un ļoti latvisku pilsētas daļu. Tās «antiurbānisms», apbūves un dzīves vides cilvēciskais mērogs, kā arī apzaļumojumi ir Teikas pievilcības pamatā. Protams, liela nozīme ir arī Brīvības gatvei (kas Berģos pārtop Vidzemes/Pleskavas šosejā), vienai no pilsētas galvenajām transporta artērijām. Blīva un ērta transporta plūsma padara Teiku un Čiekurkalna dienvidu daļu (starp dzelzceļu un Ropažu ielu) par «gandrīz centru». Vismaz par centra «trešo ešelonu» noteikti. (Par otro būtu saucama tā centra daļa, kas sākas aiz Bruņinieku ielas.) Te nav izjūtama citiem pilsētas mikrorajoniem jūtamā savrupība un nošķirtība. Brīvības gatve demonstrē saimniecisku augšupeju un izskatās pat reprezentablāk nekā vietumis tās sākums centrā – ir daudz dažādu veikalu, restorānu, nav problēmu ar benzīntankiem, te labprāt iekārto uzņēmumu birojus. Protams, pavisam citādāka situācija ir patlaban kompaktajā Čiekurkalnā viņpus sliedēm, kam nav tik intensīvas sabiedriskā transporta sasaistes ar pilsētas viduci. Līdz ar to šī teritorija patlaban šķiet mazāk pievilcīga, ar daudz sliktāku reputāciju. Taču te stāvoklis drīz var kardināli mainīties. Nekustamais īpašums Teikas pusē ir iekārojama, bet deficīta prece mājokļu tirgū. Te iesakņojušies saimnieki no savām privātmājām šķiras ļoti nelabprāt. Arī dzīvokļu piedāvājums Teikā vienmēr ir ievērojami mazāks par pieprasījumu, tāpēc nereti padomjlaika standartdzīvokļu pārdotgribētāji nosauc cenas, kas ir pilnīgi nesamērojamas ar vispārējām tirgus tendencēm. Dzīvokļi 103. vai 602. sērijas namos, nemaz nerunājot par specprojektiem, te maksās dārgāk nekā citur pilsētā ārpus centra. Arī Valsts zemes dienesta sagatavotais projekts zemes vērtību zonējumam Rīgas individuālajiem mājokļiem un daudzdzīvokļu ēkām paredzēja augstāku kadastrālo vērtību zemei Vecrīgā, pārējā pilsētas centra daļā, kā arī Teikā, Purvciemā un tuvajā Pārdaugavā. Pilsētas attīstības plānā Teiku ir paredzēts saglabāt galvenokārt kā kompaktu privātmāju rajonu ar ierobežota augstuma apbūvi – līdz 5 stāviem – gar Brīvības gatvi. Tādēļ veiksmei te nolemts jebkurš jauns daudzdzīvokļu vai rindu māju projekts (kā jau realizētais «Āraišu nams» un «Ozolsēta»), kuram ir atradies piemērots apbūves gabals un kura projekts ir akceptēts. Daudz plašākas iespējas apbūvei paveras otrpus dzelzceļam. Saskaņā ar attīstības plānu teritorija abpus Ķīšezera ielai, starp Mežaparku un Čiekurkalnu (bijusī industriālā un militārā zona), ir viena no tām, kurā var būvēt augstceltnes. Vēl vairāk, šī vieta tiks attīstīta kā «jaunais Rīgas centrs», kurā lielāko lomu paredzēts atvēlēt darījumu, pakalpojumu un mājokļa funkcijām. Pareizāk sakot, tas būs viens no vairākiem pilsētas jaunajiem centriem. Ķīšezera tuvums un tuvu esošais Meža-parks radīs papildu pievilcību te piedāvātajiem mājokļiem.

Janeta Linkuna, SIA «Latio» Teikas nodaļas vadītāja:
Teikai raksturīga tādu savrupmāju un mazdzīvokļu māju apbūve, kuras celtas pagājušā gadsimta 20.-30. gados un Staļina laikā. Teritorija ir sakopta un apzaļumota. Te ir laba un ērta satiksme ar pilsētas centru. Teikā nav brīvu zemes gabalu, kur varētu būvēt jaunas mājas, lai gan pieprasījums pēc dzīvokļiem un mājām šajā rajonā ir ļoti augsts. Teikā dzīvojošie cilvēki ir apmierināti ar apkārtni un infrastruktūru un bieži vien, mainot savus dzīves apstākļus, ļoti negribīgi pārceļas uz citiem pilsētas rajoniem. Čiekurkalnam raksturīgā apbūve ir koka mājas sliktā tehniskā stāvoklī. Te ir mazattīstīta infrastruktūra, mazi veikaliņi un nelabvēlīgs sociālais klimats. Taču rajons atrodas tuvu pilsētas centam un te ir ērta satiksme. Pašlaik Čiekurkalnā tiek attīstīti vairāki jaunie projekti – «Kokneses prospekts», «Dzimtā sēta VI», «Čiekurkalna nami» u.c. –, tādēļ pamazām vide kļūst sakārtotāka, turklāt par šiem projektiem ir liela pircēju interese. Ar laiku, pilnveidojoties apkārtnei un infrastruktūrai, Čiekurkalns kļūs pievilcīgāks gan privātai, gan komercapbūvei.

Lielais nezināmais: Ziemeļu transporta koridors
Lai atslogotu Brīvības ielu/gatvi no pārmērīgi lielās transporta plūsmas, tai līdz 2011. gadam ir iecerēts uzcelt «dublieri» – Ziemeļu transporta koridoru. Tā pirmā posma projekts – no Vairoga ielas pārvada pāri visam Čiekurkalnam līdz Berģiem – tiks uzsākts jau drīzumā, sabiedriskā apspriešana jau ir notikusi. Daudzi Čiekurkalna iedzīvotāji nav droši par to, kā šis «Rīgas transporta sistēmas mugurkauls » un starptautiskās šosejas “Via Baltica” sastāvdaļa, pa kuru ar ātrumu 70-90 kilometru stundā plūdīs mašīnu straume, ietekmēs viņu dzīves kvalitāti un mājokļu vērtību. Apspriešanā tika uzsvērts, ka ieplānotā ceļa tuvumā ir augstceltnes, kurās jau tagad ir plaisas – kad netālu no tām brauks kravas furgoni, mājas varētu sabrucināt vibrācija. Protams, šis koridors noteikti padarīs vērtīgāku darījumu apbūvi, kas Čiekurkalnā tiks celta kā jaunajā centrā. Taču attīstības plāna pieņēmēji ir pārliecināti, ka, tieši pateicoties šim koridoram, strauji attīstīsies viss šobrīd necilais Rīgas nostūris.

Teika ir un paliks vēsturiski izveidojies kluss savrupnamu rajons, būtiskas izmaiņas te nav nepieciešamas: maksimums – trīs stāvi, atsevišķi stāvošas individuālās mājas. Piecu stāvu nami – tikai gar Brīvības gatvi. Pavisam savādāk ir ar Čiekurkalnu. Pie tā robežas ar Mežaparku ir paredzēta plaša celtniecība līdz šim degradētā teritorijā – agrākajā padomju armijas bāzē un siltumnīcu teritorijā. Te tiek plānoti divi jauni pilsētas apakšcentri, to attīstība kopā ar topošo Ziemeļu trasi labvēlīgi ietekmēs visu Čiekurkalnu. Tās ir privātas zemes, te ir atļauta centriem tipiska dažādu funkciju apbūve ar vairākstāvu ēkām. Investori plāno celt dzīvojamo rajonu ar veikaliem un citiem pakalpojumiem, arī biroju ēkas. Paredzams, ka tādēļ zemes vērtība pieaugs visā Čiekurkalnā. Tāpēc tie, kuri negribēs dzīvot tuvu lielceļam, savus īpašumus varēs ļoti izdevīgi pārdot. Paredzams, ka šim rajonam raksturīgo veco mazstāvu apbūvi nelielā blīvumā un intensitātē varētu aizstāt modernas dzīvojamās mājas (līdz četriem stāviem).