Labu ciematu nav daudz
„Daudzi tagad runā par celtniecības bumu, bet būtībā tā ir normāla parādība. Latvija vienkārši līdz šim to vēl nav piedzīvojusi. Ilgu laiku tika apmuļļāts vecais dzīvojamais fonds, tagad tiek būvēts jauns, un dažiem tas izraisa nelielu tirgus šoku. Cita lieta tā, ka pirms trim četriem gadiem varēja uzbūvēt un pārdot gandrīz jebko, tagad un vēl jo vairāk nākotnē tas vairs nebūs iespējams,” uzskata nekustamo īpašumu firmas SIA „Interbaltija” Jūrmalas filiāles vadītājs Igors Daņiļēvičs. Viņš uzsver, ka cilvēki ir kļuvuši daudz izglītotāki un, uzņemoties saistības, domā arī par to, kā nopirkt objektu, kas ir likvīds, lai gadījumā, ja rastos nepieciešamība, īpašumu varētu pārdot un ieguldīto naudu atgūt. Tāpēc, neraugoties uz to, ka projektu piedāvājums palielinās, lielākā daļa potenciālo pircēju to, ko meklē, tā īsti nemaz nevar atrast. Arī uzņēmuma „Super Bebris” – viena no lielākajiem koka māju, kas uzstādītas arī vairākos jaunos ciematos, ražotājiem – projektu vadītājs Romants Smilga ir pārliecināts, ka par piesātinājumu runāt nav pamata. Iespaids, ka tirgū ir daudz projektu, ir visai mānīgs. „Daļa projektu ir pilnīgi “ziepju burbuļi”. Daļa ir tādu, par kuriem man mazliet jāpasmīn, vai kāds tos pirks. Labu un kvalitatīvu projektu ir maz, un mums pagaidām vēl nav bijis tādas problēmas, ka nevarētu kaut ko pārdot. Domāju, ka arī nākotnē vēl vismaz četrus gadus mums būs ko darīt.” Līdzīgas domās ir SIA „Travertino Būve” valdes priekšsēdētājs Edgars Sedliņš: ”Uzskatu, ka privātmāju ciematu celtniecība Latvijā pašreiz ir attīstības stadijā. Līdz šim ir realizēti tikai daži veiksmīgi projekti, lai arī šāda veida celtniecība Latvijā aizsākta aptuveni pirms sešiem, septiņiem gadiem.”

Izdzīvos kvalitatīvi projekti
Nekustamo īpašumu firmas „Balt-Haus” direktore Jekaterina Zabudska domā, ka tirgū joprojām vērojams labu projektu trūkums, lai gan, kopumā ņemot, to ir diezgan daudz. „Rīgā un Pierīgā tirgus jau ir tuvu piesātinājumam, jo tie projekti, kas tika realizēti pēdējos gados, ir samērā lieli – pat 200 un vairāk māju vienā ciematā. Vēl tagad visi Pierīgā uzceltie ciemati nav pilnībā izpārdoti. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka labu projektu, it īpaši rindu māju projektu, trūkst. Arī es labprāt gribētu dzīvot rindu mājā, taču Latvijā neredzu piedāvājumu, kas mani apmierinātu. Liela problēma ir māju plānojumi – tie ir nefunkcionāli un neergonomiski. Brīžiem šķiet, ka attīstītāji tās būvējuši, nemaz nedomājot par potenciālo pircēju vēlmēm. Domāju, ka ciematu un rindu māju segmentā konkurētspējīgas būs tikai tās kompānijas, kuras varēs piedāvāt augstu kvalitāti. Mājas ciematos un rindu mājas galvenokārt tomēr pērk cilvēki ar vidēji lieliem ienākumiem. Tie, kas ir bagātāki, tomēr cenšas būvēt ko individuālu vai arī izvēlas māju elitārā ciematā. Ekonomiskās mājas Latvijā nav tik ļoti pieprasītas, arī to kvalitāte ir diezgan zema, tomēr attīstītāji joprojām cenšas būvēt galvenokārt tās. Jāuzsver arī, ka lielākā daļa projektu tiek realizēta bez pārdomātas, vienotas koncepcijas. Ja attīstītāji par šīm lietām nedomās, daudzus projektus iztirgot būs grūti,” saka J.Zabudska. Tam, ka kvalitātei būs arvien lielāka nozīme, piekrīt arī Igors Daņiļēvičs: ”Kvalitāte un laba arhitektūra kļūs arvien nozīmīgāki faktori. Ļoti grūti būs realizēt arī tos projektus, kuriem nav pārdomāta atrašanās vieta. Pēdējos gados ar nekustamo īpašumu attīstīšanu sākuši nodarboties visi, kam nav slinkums. Turklāt bieži vien tiek domāts tikai par to, kā vairāk nopelnīt, nevis kā cilvēki uzceltajā mājā dzīvos. Domāju, ka daudzi projekti nebūs konkurētspējīgi.”

“Kad potenciālais pircējs atver jebkuru no nekustamā īpašuma katalogiem, viņa acu priekšā paveras diezgan prāvs apjoms ar ciematu, kā arī rindu māju reklāmām. Jautājums tikai, cik daudzi no šiem projektiem tiks īstenoti līdz galam. Varētu pat teikt – „līdz atslēgai”. Līdz ar to par piesātinājumu šajā nekustamo īpašumu tirgus segmentā ir pāragri runāt. Fakts, ka cilvēku interese par dzīvojamo māju ciematiem saglabājas diezgan augsta, norāda, ka attīstītāji vairāk uzmanības velta tam, lai īstenojamie projekti būtu vairāk pieejami vidusslānim, kā arī lai apmierinātu potenciālo pircēju vēlmes.Kādi ir apsvērumi tam, ka cilvēki izvēlas pirkt mājas ciematos, rindu mājās, nevis pirkt vai būvēt savu savrupmāju?Būtiski ir divi faktori – laiks un nauda. Iegādājoties gatavu produktu, daudzas problēmas tiek atrisinātas ar līguma palīdzību, kurā tiek skaidri definēti termiņi un pirkuma maksa, kā arī iespējamās papildizmaksas. Ciemati un rindu mājas attīstās arī citur pasaulē.Šai sakarā varu minēt Apvienoto Karalisti. Tur ļoti populāras ir dvīņu mājas un rindu mājas ar nelieliem zemes gabaliem. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī citur Eiropas Savienībā.”

Pērkot mājokli, acis jātur vaļā
To, ka nekustamo īpašumu tirgū, it īpaši ciematu un rindu māju segmentā, ir daudz neprofesionālu un pat negodīgu dalībnieku, uzsver arī „Superbebris” projektu vadītājs Romants Smilga: „Ir attīstītāji, kas vēl vakar varbūt ir stāvējuši tirgū un pārdevuši gurķus, tad pēkšņi izdomājuši būvēt dzīvojamo ciematu,” viņš tēlaini raksturo situāciju. Saskaroties ar šādiem attīstītājiem, pircēji ir kļuvuši daudz piesardzīgāki un arī izglītotāki. Tagad līgumus par māju iegādi daudzi pircēji nāk slēgt klātesot saviem juristiem. Jāpiebilst, ka arī „BaltHaus” direktore Jekaterina Zabudska ir pārliecināta, ka jurista padoms šādā situācijā nāks tikai par labu: ”Ciematu un zemes tirgū joprojām ir daudz krāpnieku, tāpēc, domājot par zemes vai mājas iegādi kādā virtuālā ciematā, nepieciešams painteresēties par projekta attīstītāja darbības vēsturi. Par to, kādus projektus tas līdz šim jau ir realizējis, cik veiksmīgi tie bijuši u.t.t. Precīzi jānoskaidro arī jautājuma juridiskā puse. Tā, piemēram, ja attīstītājs sola, ka ciematā būs noteiktas komunikācijas, nepieciešams, lai tas tiktu atspoguļots arī dokumentāli – līgumā. Ir gadījumi, kad komunikācijas jāievelk pašiem. Pircējiem tas radīs papildu izdevumus, un „lēti” iegādātas zemes cena šādā gadījumā pieaugs, iespējams, pat pārsniedzot iegādātā īpašuma reālo tirgus cenu. Jābūt ļoti uzmanīgiem un noteikti jākonsultējas ar speciālistiem. Presē gan šie jautājumi ir plaši atspoguļoti, un tagad cilvēki patiešām ir piesardzīgāki un jau izglītotāki.

„Daļa projektu ir pilnīgi “ziepju burbuļi”. Daļa ir tādi, par kuriem man mazliet jāpasmīn, vai kāds tos pirks.Labu un kvalitatīvu projektu ir maz, un mums pagaidām vēl nav bijis tādas problēmas, ka nevarētu kaut ko pārdot. Domāju, ka arī nākotnē vēl vismaz četrus gadus mums būs ko darīt. Pārkaršana drīzāk var skart daudzdzīvokļu namu sektoru, jo tur mājokļu cenas ir neadekvātas.”

Ciemats – tā ir infrastruktūra
Ciemats nav iedomājams bez attiecīgas infrastruktūras, komunikāciju sis tēmām. Latvijā gan netrūkst „ciematu pārdevēju”, kas tirgo īpašumus, kuriem kaut kad tikšot pievilktas komunikācijas, kaut kad tikšot izbūvēti pievadceļi, kaut kad būšot arī pašas mājas... „Ir attīstītāji, kas uzzīmē glītas mājiņas skaistā ciematā, tad liek sludinājumus un šīs mājas tirgo, taču tad, kad potenciālais pircējs uz šo ciematu aizbrauc, viņš ierauga neskarto dabu. Labākajā gadījumā tur varbūt ir izbūvēts viens ceļš. Ņemot vērā, ka šādu attīstītāju netrūkst, ir radies priekšstats, ka ciematu jau sabūvēts daudz. patiesībā tā nebūt nav. „Papīra ciematu” ir daudz, reāli ciemati – tādu, kur ir visas komunikācijas, izbūvēti ceļi, uzceltas mājas – Rīgas apkārtnē ir saskaitāmi uz vienas rokas pirkstiem. Viss pārējais, kas tiek tirgots – kādi 90% ciematu –, ir vīzijas, kas stipri vien robežojas ar krāpniecību,” saka I. Daņiļēvičs, uzsverot, ka nav iespējams runāt par ciematu, ja nav atbilstošas infrastruktūras. Infrastruktūras nozīmi uzsver arī J.Zabudska: ”Ja ir ciemats, tad ir attīstīta infrastruktūra, tuvumā ir veikali, attīstītājam būtu jāpadomā arī par to, kā organizēt satiksmi.” Pēc J.Zabudskas domām, tieši infrastruktūra un drošība ir galvenie iemesli, kāpēc mājas ciematos ir tik pieprasītas. „Liela privātmāju būvniecības problēma ir tā, ka labas, celtniecībai piemērotas zemes Pierīgā nemaz nav palicis tik daudz. Tā, kas ir, maksā ļoti dārgi. Alternatīva ir pirkt māju ciematā, bet cilvēkiem ar augstākām prasībām – māju elitārā ciematā. Tādu gan Latvijā nav daudz. Domāju, ka vienīgais elitārais ciemats, kas pašlaik attīstās, ir „Taureņi”. Varbūt vēl „Ezerkrasti”. Līdzīgi elitāri ciemati tiek būvēti arī citur pasaulē – Eiropā, ASV. Ārzemēs šādiem ciematiem ir labi pārdomātas koncepcijas un tajos dzīvo cilvēki ar līdzīgu sociālo statusu. Mājas šādos ciematos maksā aptuveni miljonu ASV dolāru un vairāk. No Latvijā būvētajiem vistuvāk ārzemju ciematu modelim ir „Taureņi”.

”Ciematu un zemes tirgū joprojām ir daudz krāpnieku, tāpēc, domājot par zemes vai mājas iegādi kādā virtuālā ciematā, nepieciešams painteresēties par projekta attīstītāja darbības vēsturi. Par to, kādus projektus tas līdz šim jau ir realizējis, cik veiksmīgi tie bijuši u.t.t. Precīzi jānoskaidro arī jautājuma juridiskā puse. Tā, piemēram, ja attīstītājs sola, ka ciematā būs noteiktas komunikācijas, nepieciešams, lai tas tiktu atspoguļots arī dokumentāli – līgumā.”

Pirkt lētāk nekā būvēt pašam
Būtisks faktors, kas veicina ciematu popularitāti, ir arī tas, ka savas savrupmājas būvniecība ir pietiekami sarežģīta un darbietilpīga. Ātrāk un ērtāk iespējams nopirkt māju ciematā vai korpusu rindu mājā. „Tie, kas ir saskārušies ar mājas būvniecību, zina, ka atrast piemērotu zemesgabalu, kas patiktu gan pēc cenas, gan pēc novietojuma, ir ļoti grūti. Nav arī viegli atrast arhitektu, kas pietiekami īsā laikā privātmājas projektu varētu izstrādāt. Arhitekti tagad ir visai noslogoti, tāpēc projektu var nākties gaidīt ilgāk par gadu. Tad vēl mūžīgās problēmas ar celtniekiem, gauso darbu gaitu un izmaksām, kas var būt daudz lielākas, nekā pirms tam stāstījuši draugi un paziņas. Visu šo apsvērumu dēļ pašlaik tirgū ļoti pieprasītas ir jau gatavas mājas. Individuālas mājas celtniecība aizņems divus trīs gadus, turklāt vēl var gadīties, ka uzbūvētā māja nepatīk. Ir tāds teiciens, ka cilvēks tikai pēc trešās mājas tā īsti saprot, ko grib. Ja pērk jau gatavu māju, no visām šī problēmām var izvairīties,” saka „Interbaltija” Jūrmalas filiāles vadītājs Igors Daņiļēvičs. Līdzīgās domās ir arī R.Smilga: „Galvenais arguments, kāpēc nepērk mājas ciematos, bet ceļ paši, ir doma, ka tā būs lētāk. Dzīve gan pierāda, ka 90% gadījumu izmaksas ir vēl lielākas. Ja būvē savu māju, paiet vismaz divi gadi, kamēr tā tiek uzcelta. Gatavu māju ciematā var nopirkt uzreiz, un tas ir nesalīdzināmi ērtāk. Jāpiebilst arī tas, ka, pērkot māju ciematā, cilvēki gūst iespēju dzīvot noteiktā sociālā vidē.” Viens no iemesliem, kas ļauj izšķirties par labu dzīvei ciematā, ir arī pieejamais serviss. „Ciematos dzīvot ir daudz ērtāk. Ja pavēro dzīves tempu, daudz laika pavadām darbā. Dzīvojot privātmājā, ir jādomā gan par teritorijas uzkopšanu, gan par ceļa tīrīšanu ziemā un daudzām citām lietām. Dzīvojot ciematā par to nav jāsatraucas, jo par visu parūpējas apsaimniekotāji. Protams, dārgāk nekā privātmāja tas izmaksā, taču, ja grib dzīvot komfortablā sakārtotā vidē, ar to jārēķinās,” saka J. Zabudska. Interesants un nedaudz paradoksāls fakts, uz ko norāda gan „Interbaltija”, gan „Super Bebris” pārstāvji, ir tas, ka dzīvojamās platības kvadrātmetra cena rindu mājā vai dzīvojamā ciematā pašlaik ir zemāka nekā tajā pašā rajonā izbūvētam dzīvoklim daudzdzīvokļu namā. Tradicionāli individuālas mājas pieņemts uzskatīt par dārgākām nekā dzīvokļi, augstāka ir arī to pašizmaksa. Iespējams, šis tiešām ir piemērotākais laiks jaunas mājas iegādei.

„Šodien populāri ir apbūvēt visus iespējamos zemes gabalus, purvus, pļavas un lauksaimniecības zemi. Ja māja ir purvainā vietā vai pļavā ar augstu gruntsūdens līmeni, tad jānoskaidro, vai zemes gabali ir pilnībā sagatavoti būvniecībai un ir pasargāti no applūšanas.Apkārtnei un videi arī ir jāpievērš īpaša uzmanība. Būtu vēlams pašvaldībā uzzināt, kas ir apkārtējās zemes īpašnieki un ko iecerēts uz šiem zemes gabaliem nākotnē būvēt. Diez vai būs jauki dzīvot mājā, kur pēkšņi blakus kāds izdomās uzbūvēt ražotni vai ko citu, kas pārvērtīs jūsu mājas mieru un klusumu neciešamā dzīvē. Tāpat būtu vērts uzzināt, vai apkārtnē nav ķīmijas ražotnes, piesārņota daba un tamlīdzīgi.”