Kas notiek Mārupē
Mārupe ir savā ziņā unikāls pagasts, jo tā novietojums tiešā Rīgas tuvumā rada labus priekšnosacījumus patīkamas un ērtas dzīves un darījumu vides izveidošanai. Mārupe kļūst par pieprasītu dzīvesvietu arvien jauniem cilvēkiem. Vienlaikus ar komfortablu savrupmāju ciematu un darījumu rajonu veidošanos Mārupes pagastā saglabājas arī lauku ainava. Mārupes pagasts ir viena no Pierīgas teritorijām, kurā notiek ļoti intensīva un strauja dzīvojamo un darījumu teritoriju apbūve. Pēdējo gadu laikā tapuši vairāki daudzdzīvokļu māju kompleksi – „Liepulejas” (~ 160 dzīvokļi), “Saules loks” (66 dzīvokļi) u.c. Realizēts simtiem individuālo projektu. 2003 . un 2004 . gadā ekspluatācijā nodotas 159 ēkas un inženiertehniskas būves, izdotas 613 būvatļaujas, sagatavoti un izsniegti 103 darba uzdevumi detālplānojumu izstrādei. Lai nepieļautu stihisku pagasta teritorijas attīstību un patvaļīgu būvniecību, izstrādāta Mārupes pagasta Attīstības programma, Teritorijas plānojums un Apbūves noteikumi 2002.-2014 . gadam, kas ļauj kontrolēt arī saskaņā ar detālplānojumiem sadalāmo zemju realizācijas kārtību un citus būtiskus jautājumus. Mārupes pagasts nereti tiek minēts kā pozitīvs piemērs attīstības plānošanā, jo pagastam ir izstrādāts Attīstības plāns un Teritorijas plānojums 2002.-2014 . gadam. Šī plāna izstrādi vairākus gadus koordinēja pagasta būvvalde. Tagad tas palīdz pagasta padomei, ieskaitot tās struktūrvienības, strādāt, jo, pieaugot zemes tirgus aktivitātēm un būvniecības apjomam, pieaug arī prasības pagasta teritorijas plānošanai. Visa tā rezultātā Mārupes pagastā pārsvarā ir izdevies izvairīties no lielām kļūdām zemes ierīcībā. 2004. un 2005. gads Mārupes pagastam bijuši plānošanas un projektu izstrādes gadi. 2003. gada 10. septembrī apstiprinātais Mārupes pagasta teritorijas plānojums ir nozīmīgs pierādījums pašvaldības vēlmei sakārtot savu teritoriju, turklāt iesniedzot dažādu projektu pieteikumus infrastruktūras sakārtošanai. Tā kā projektu pieteikumu izskatīšana dažādos fondos Mārupes attīstības tempam bieži ir daudz par lēnu (piemēram, pusotru gadu ilga Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējuma saņemšana projektam „Maģistrālie ūdensvada un sadzīves kanalizācijas tīkli Jaunmārupē”), Mārupes pagasta padome jau gandrīz 10 gadus izmanto kredīta ņemšanas iespējas Valsts kasē. Par būtiskākajiem 2004 . gada sasniegumiem uzskatāma Mārupes vidusskolas rekonstrukcijas pabeigšana, veicot . stāva izbūvi, trīs maģistrālo ielu (Lielās ielas, Vecozolu ielas un ceļa C-8) rekonstrukcija tehnisko projektu izstrāde un saskaņošana, Tīraines ciemata siltumapgādes sistēmas rekonstrukcijas projekts ar jaunas gāzes katlumājas izbūvi, kas veikta 2005. gadā, dalība COWI projektā “Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība 12 Zemgales pašvaldībās”. Lielākais 2005. gada sasniegums ir Jaunmārupes sākumskolas nodošana ekspluatācijā. Šī ir pirmā pilnībā par pašvaldības līdzekļiem no jauna uzceltā skola pēdējo 15 gadu laikā Latvijā.

Būvniecības un zemes ierīcības koordinēšana
Likumi paredz, ka katrā administratīvajā teritorijā pašvaldībai jāveido būvvalde. Ja attīstības temps ir neliels, var veidot rajona būvvaldi vai apvienotu būvvaldi vairākām pašvaldībām kopā. Mārupes pagastā būvvalde darbojas jau desmito gadu, un par mārupiešu pieredzi braukuši interesēties daudzu Latvijas pašvaldību pārstāvji. Mārupes pagasta Apbūves noteikumi, kas ir Attīstības plāna sastāvdaļa, nosaka: „Zemesgabalus drīkst sadalīt vai apvienot ar kādu citu zemesgabalu, tikai izstrādājot detālplānojumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, vai vienkāršākā situācijā – ja zemes gabali atrodas pie esošā piebraucamā ceļa un nav sadalāmi vairāk kā trīs daļās – ar Mārupes pagasta padomes lēmumu.” Mārupes būvvaldes vadītāja Aida Lismane: „Gribētos uzsvērt, ka detālplānojums ir sarežģīts dokumentu kopums, kurš ir saskaņots ar atbilstošām valsts iestādēm un firmām, kas apsaimnieko inženiertīklus. Jebkuram pircējam ir tiesības prasīt pārdevējam uzrādīt visu detālplānojumu, kurā būs norādīts, ko un kā var būvēt attiecīgajā teritorijā, kādas komunikācijas ir pieejamas un pārdevējam jāgarantē – tā vienmēr būs ceļa izbūve vismaz šķembu seguma līmenī, elektroapgāde, ja iespējams – ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūve. Pēdējā laikā pagasta padome ieteikusi risināt arī ielu apgaismojuma ierīkošanu.” Mārupes pagasta sabiedrisko attiecību speciāliste Zanda Melkina vērš uzmanību uz to, ka diemžēl cilvēki nereti, pērkot zemi vai jaunbūvējamos dzīvokļus, tiek maldināti, piemēram, solot tuvumā bērnudārzu, kuros šobrīd nepietiek vietas jau pirms 2-3 gadiem Mārupē reģistrētiem iedzīvotājiem, kur nu vēl potenciālo pircēju jaunajai paaudzei. Tāpat bieži ir dzirdētas frāzes: „Mums teica, ka nākamgad te vilks gāzes vadu un šī iela divu gadu laikā tiks noasfaltēta”… Ar visiem jautājumiem, neskaidrībām, kas rodas nekustamā īpašuma iegādāšanās procesā (par īpašumam uzliktiem apgrūtinājumiem, apbūves noteikumiem u.c.) var vērsties pagasta padomē vai būvvaldē. Būvvaldē ir pieejamas visu detālplānojumu kopijas.

“Mārupe tagad ir gandrīz vai maģisks vārds un, runājot par darījumiem ar nekustamo īpašumu šajā zonā, varam secināt, ka tas ļauj pārdevējam pārvērtēt savu īpašumu. Bieži vien īpašums Mārupē tiek vērtēts kā īpašums elitārā vietā. Tāpēc jāatzīst, ka darījumi tur varētu notikt biežāk, ja cenas būtu adekvātākas. Citādi nereti notiek tā, ka 15 gadus veca māja ar “padomju stila atlikumiem” tiek vērtēta, balstoties uz cenu 1500 lati par m2. Tas patiešām neatbilst Mārupes kategorijai, jo ar 3000 eiro par m2 tiek vērtēti īpašumi Mežaparkā, turklāt šajā summā iekļaujot arī zemes cenu. Attīstības ziņā šķiet, ka tai pusē ir daudz zemes un diezgan daudz iespēju. Šai ziņā jāuzteic vietējā pašvaldība, kas aktīvi piedalās infrastruktūras veidošanā. Mārupē izveidojies labs centrs, ir rekonstruēta esošā un uzcelta jauna skola. Tas ir ļoti svarīgi jaunu projektu attīstītājiem. Optimistiski var raudzīties Mārupes – Jaunmārupes virzienā. Turklāt Mārupe jau ir savienota ar Tīraini, kur plešas neapbūvēti lauki. Tas rada perspektīvas izjūtu. Jaunmārupe attīstības ziņā nedaudz atpaliek. Tā savulaik radīta kā siltumnīcu un fermu komplekss tiešā Rīgas tuvumā, lai uzturētu galvaspilsētu. Šādās vietās pašlaik strauji attīstība nav vērojama, jo tām ir daudz mazāks prestižs. Tomēr nevar noliegt, ka arī šajā pusē, ja būtu labs projekts, to varētu labi realizēt, jo tālāk no šosejas un fermas vēl ir daudz neapgūtu platību. Cilvēkiem ir nepieciešama izvēles iespēja. Var pārmaksāt un dzīvot ekskluzīvā vietā pie ūdens un pakalnā baudīt skaistu ainavu vai arī iegādāties īpašumu par pieticīgāku cenu un baudīt jūru, aizbraucot turp divas reizes nedēļā. Saliena arī piedāvā apjomīgu attīstības plānu, bet tagad tā īstenošanu kavē birokrātiskas problēmas. Pagājušajā gadā šā rajona attīstībai valstiskā līmenī tika dota atļauja, bet šogad process ir nobremzēts. Varbūt tas noticis tāpēc, ka daži politiķi tad gribēja dabūt savu naudu, bet tagad sev vien zināmu iemeslu dēļ vairs nav ieinteresēti attīstībā, turklāt Salienas attīstīšanā ir iesaistītas svešas ārzemju kompānijas. Ja projekts tomēr realizēsies, tad no Liepājas viadukta līdz pat Jūrmalai būs vērienīga rindu māju, daudzdzīvokļu mazstāvu māju un privātmāju apbūve. Jau pēc mēneša Salienā paredzēts nodot ekspluatācijā 18 jaunas mājas. Jūrmalas šosejas labajā pusē (virzienā uz Jūrmalu pretī “Siemens” hallei) tiek izstrādāts projekts tirdzniecības centram. Zinot, cik maz attīstīta infrastruktūra ir Babītē, Piņķos, Beberbeķos, Dzilnu ciemā un Skultē, var spriest, ka tas būs pievilcīgs visiem – tuvu Jūrmalai un Liepājas šosejai. Babīte un visa tā puse tuvāko gadu laikā cietīs no tā, ka pār Daugavu nav uzbūvēts jauns tilts. Ja uzcels tiltu, realizēsies vīzija par Rīgas centru Ķīpsalā, un Pārdaugavas puse kopumā būs perspektīvāka. Tad strauja attīstība nākotnē varētu būt arī gar Liepājas šoseju – aiz Piņķiem līdz Kalnciemam, kur ir meži, Babītes ezers un Tauriņu ezers. Runājot par Babītes nākotni, nav jābūt oriģinālam, lai teiktu, ka visa zeme, kur nav meža, agrāk vai vēlāk tiks apbūvēta. Jau tagad tā ir pārāk dārga, lai interesētu kādu no komercobjektu veidotājiem (ir gan zināms, ka Jūrmalas šosejas malā būs viens milzīgs loģistikas centrs). Tāpēc tuvākajā perspektīvā Babītes teritorijā Jūrmalas šosejas malā varētu parādīties ofisu ēkas, veikali un privāta apbūve. Objektīvi vērtējot, jāatzīst, ka Babītes turpmākai pozicionēšanai un attīstībai traucē ģenerālas vīzijas trūkums. Savulaik te pārāk tuvu citu citam atļāva īstenot visai atšķirīgus projektus. Tāpēc radusies situācija, ka Babītes jaunajos ciematos vienuviet vērojamas ļoti dārgas un lētas mājas. Arī par Babītes jauno arhitektūru var strīdēties. Katrs jau var būvēt ko grib. Arī Salienā arhitektūras jautājums ir diskutējams – ir cilvēki, kas par to sajūsminās, un ir tādi, kas saka, ka te saceltas suņubūdas. Tomēr starp Salienas un Babītes arhitektūru ir būtiska atšķirība. Salienā eksistē ansamblis. Babītē ne. Babītē pat viena ciemata robežās tā nav. Turklāt Babīte nepiedāvā arī nekādu infrastruktūru. Te vērojama Babītes pašvaldības un, piemēram, Mārupes pašvaldības redzējuma atšķirība. Iespējams, Babītes uzskata, ka Imanta ir pavisam blakus un ar to pietiek. Diemžēl vērienīgai attīstībai ar to ir par maz. Tāpēc, attīstot šo Pierīgas zonu, jau savlaikus būtu nopietni jādomā par Vārnukroga un Kleistu virziena attīstības kvalitāti.”

“Mārupe, īpaši virzienā uz Jaunmārupi un virzienā Rīga – Jūrmala, jau tagad attīstās ļoti strauji. Nākotnē gaidāma vēl lielāka aktivitāte. Protams, ka lielāks pieprasījums ir zonām ar attīstītāku infrastruktūru, tomēr tā nebūt nav vienīgais svarīgais parametrs. Cilvēki bieži vien ir gatavi pieciest trūkumus, ja vien tas iespējams uz zemākas nekustamā īpašuma cenas rēķina. Tāpēc pakāpeniska jauno projektu attīstība notiek un turpināsies arī Babītē un vēl tuvāk Jūrmalai. No pieprasījuma viedokļa populārāki ir ciemati. Tāpēc ar rindu māju projektu attīstīšanu jābūt ļoti uzmanīgiem. Mūsu pieredze liecina, ka klients, kuram ir pietiekami naudas līdzekļi, izvēlas īpašumu rindu mājā tikai tad, ja tas atbilst viņa vēlmju maksimumam. Nav noslēpums, ka īpašumu rindu mājā klienti izvēlas arī finansiālas ierobežotības gadījumā. Tomēr šai izvēles iespējai ir savi “zemūdens akmeņi”. Pirmkārt, šādiem mūsu klientiem ir nepieciešams, lai īpašuma cena rindu mājā būtu krasi atšķirīga no privātmājas cenas. Otrkārt, potenciālie īpašuma rindu mājā pircēji vēlas iegādāties salīdzinoši mazas platības. Jo lielāks būtu šāda veida piedāvājums, jo attīstītāks būtu rindu māju tirgus. Kopumā vērtējot jauno projektu attīstību Pierīgā, jāsecina, ka nākotnē, saglabājoties pašreizējai Rīgas administratīvajai robežai, krasi paplašināsies faktiski apdzīvotā galvaspilsētas nomales robeža.”

Uzziņai

2005. gadā Mārupes pagasta būvvaldē saņemti 615 būvniecības pieteikumi, izskatīts un saskaņots 1141 tehniskais projekts dažādām ēkām un būvēm, izskatīti un apstiprināti 52 detālplānojumi, izskatīti un saskaņoti 98 zemes sadalījuma projekti, izsniegtas 552 būvatļaujas, - ekspluatācijā pieņemti 150 objekti: 99 dzīvojamās mājas, no tām 91 jaunbūve (t.sk. 9 daudzdzīvokļu nami) ar kopējo platību 56909, 28 m2 (t.sk. daudzdzīvokļu namos – 34536,68m2) un kopējām būvniecības izmaksām Ls 14022842,15 (t.sk. daudzdzīvokļu namos – Ls 5953986,15); 25 nedzīvojamās ēkas, no tām 19 jaunbūves, ar kopējo platību 219 487, 20 m2 un kopējām būvniecības izmaksām Ls 11664764, 93, t.sk. viena izglītības iestāde – Jaunmārupes sākumskola – uzcelta par pašvaldības līdzekļiem; 26 inženierbūves, no tām 26 jaunbūves, t.sk. 5 – par valsts un pašvaldības līdzekļiem.